Lai gan šī sēne ir tik sīka, ka nepieredzējis vērotājs to varētu pat nepamanīt, tās atrašana ir nozīmīgs papildinājums Latvijas dabas daudzveidības izpētē.

Jauno sugu septembrī atklājusi Latvijas Mikologu biedrības biedre un dabas eksperte Renāte Kaupuža, kura ikdienā nodarbojas ar ķērpju izpēti.

Kā informē Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle Evita Veinberga, Kalnarāju dižakmens ir ne tikai iespaidīgs ģeoloģiskās vēstures liecinieks, bet arī mājvieta daudziem dzīviem organismiem, tostarp tādiem, kas līdz šim Latvijā vēl nebija konstatēti.

Sīka sēne, kuru viegli nepamanīt

Zilganā melnpunktīte pieder pie tā dēvētajām lihenofīlajām sēnēm. Tās ir sēnes, kas dzīvo uz ķērpjiem vai to iekšienē.

Atklātā suga konstatēta uz ksantoparmēliju (Xanthoparmelia) ģints ķērpja, kas aug uz Kalnarāju dižakmens.

Šīs sēnes nav līdzīgas ierastajām meža sēnēm ar cepurīti un kātiņu. To augļķermeņi izskatās kā pavisam mazi, melni punktiņi uz ķērpja virsmas.

Melnpunktītes ir parazītiskas sēnes, tomēr, kā skaidro speciālisti, tās ne vienmēr nodara būtisku kaitējumu ķērpjiem, uz kuriem dzīvo. Šādas attiecības ir daļa no dabiskās organismu mijiedarbības.

Latvijā tagad zināmas četras melnpunktīšu sugas

Interesanti, ka pati melnpunktīšu ģints Latvijā atklāta tikai pirms diviem gadiem. Līdz ar jaunāko atradumu mūsu valstī konstatētas jau četras šīs ģints sugas – Peiriča melnpunktīte, Santesona melnpunktīte, Zviedrijas melnpunktīte un tagad arī zilganā melnpunktīte.

Pētnieki pieļauj, ka Latvijas dabā varētu būt sastopamas vēl citas līdz šim neatklātas melnpunktīšu sugas.

Piemēram, iespējama arī Abrothallus lobariae sastopamība uz plaušķērpjiem un Abrothallus farinaceae atrašana uz miltainās ramalīnas. Pēdējā no šīm sugām zinātniski aprakstīta tikai 2026. gadā.