Īpaši vērtīgi āboli ir tad, ja tos ēd ar visu mizu, jo tajā atrodas daļa šķiedrvielu un polifenolu. Pētījumos lielāks ābolu patēriņš saistīts ar zemāku sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī ar nelielu pozitīvu ietekmi uz holesterīna līmeni un asinsspiedienu.

Āboli ir arī labs pektīna avots. Tā ir šķiedrviela ar prebiotiskām īpašībām, kas palīdz uzturēt veselīgu zarnu mikrobiomu un veicina normālu gremošanu.

Tā kā ābolos ir daudz ūdens un šķiedrvielu, bet salīdzinoši maz kaloriju, tie var palīdzēt radīt sāta sajūtu un būt noderīgi svara kontrolē. Atsevišķos pētījumos regulāra ābolu un bumbieru ēšana saistīta ar mazāku svara pieaugumu ilgākā laika periodā.

Augļu regulāra lietošana uzturā tiek saistīta arī ar zemāku 2. tipa cukura diabēta risku. Ābolos esošās šķīstošās šķiedrvielas var palēnināt gremošanu un palīdzēt izvairīties no straujiem cukura līmeņa kāpumiem asinīs pēc ēšanas.

Āboli satur arī antioksidantus un fitoķīmiskos savienojumus, kuru ietekme tiek pētīta saistībā ar šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Lielāks kopējais šķiedrvielu patēriņš savukārt tiek saistīts ar zemāku kolorektālā vēža risku. Tomēr nevienu pārtikas produktu nevar uzskatīt par līdzekli, kas pats par sevi novērš vēža attīstību.

Arī smadzeņu veselībai āboli var būt vērtīgi. Tajos esošie flavonoīdi, tostarp kvercetīns, pētījumos tiek saistīti ar šūnu aizsardzību un lēnāku kognitīvo spēju pasliktināšanos gados vecākiem cilvēkiem. Vienlaikus nav pierādīts, ka ābolu ēšana spētu novērst Alcheimera slimību vai demenci.

Tātad viens ābols dienā nav brīnumlīdzeklis, taču tas var būt vienkāršs un veselīgs papildinājums sabalansētam uzturam.

Sagatavots pēc medija “Health.com” publikācijas.