Vai no saslimšanas iespējams izvairīties? Pilnīgu aizsardzību negarantē ne vitamīni, ne veselīgs uzturs, taču ir vairāki vienkārši ieradumi, kas palīdz organismam normāli darboties un samazina inficēšanās risku.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina, ka rudens un ziemas sezonā īpaši svarīga ir roku higiēna, regulāra telpu vēdināšana, pietiekams miegs, sabalansēts uzturs un fiziskās aktivitātes. Tāpat nozīmīga ir vakcinācija pret sezonālo gripu.
1. Pievērs uzmanību D vitamīnam
Rudenī un ziemā Latvijā saules gaismas kļūst ievērojami mazāk. Tas nozīmē, ka organisms vairs nespēj saražot tik daudz D vitamīna kā vasarā.
D vitamīns nepieciešams normālai imūnsistēmas darbībai, kā arī kaulu un muskuļu veselībai.
Ar uzturu to iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, lasi, siļķi un skumbriju, kā arī olu dzeltenumus un ar D vitamīnu bagātinātus produktus.
Tomēr tikai ar pārtiku ne vienmēr iespējams uzņemt pietiekamu daudzumu.
Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS) iesaka pieaugušajiem rudens un ziemas mēnešos apsvērt D vitamīna lietošanu 10 mikrogramu jeb 400 starptautisko vienību dienā. Latvijā individuāli nepieciešamā deva var atšķirties, tāpēc par piemērotāko daudzumu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Svarīgi nepārspīlēt: pārmērīgi lielas D vitamīna devas ilgstošā periodā var būt kaitīgas veselībai.
2. C vitamīnu vispirms meklē pārtikā
C vitamīns palīdz nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību, taču tas nenozīmē, ka lielas tā devas pasargās no visām saaukstēšanās slimībām.
ASV Nacionālo veselības institūtu apkopotie pētījumi liecina, ka regulāra C vitamīna lietošana lielākajai daļai cilvēku būtiski nesamazina saaukstēšanās risku, lai gan var nedaudz saīsināt slimības ilgumu.
Tāpēc ikdienā labāk parūpēties, lai C vitamīns būtu uzturā.
Labs tā avots ir paprika, kivi, citrusaugļi, brokoļi un kāposti. Arī Latvijā pieejamie skābētie kāposti var būt noderīga rudens ēdienkartes sastāvdaļa.
Nav obligāti jāiegādājas dārgi eksotiski augļi. Dažādu dārzeņu un augļu regulāra ēšana ir praktiskāks risinājums nekā paļaušanās tikai uz vitamīnu tabletēm.
3. Neaizmirsti par cinku un pilnvērtīgām maltītēm
Cinks ir minerālviela, kas nepieciešama normālai imūnsistēmas darbībai.
To satur gaļa, zivis, olas, piena produkti, pākšaugi, ķirbju sēklas un rieksti.
Rudenī noder sātīgas, bet uzturvielām bagātas maltītes. Piemēram, dārzeņu zupa ar pupiņām, griķi ar gaļu un salātiem vai auzu putra ar sēklām un augļiem.
Nav nepieciešams atsevišķi lietot cinka preparātus, ja ar uzturu tiek uzņemts pietiekams tā daudzums. Pārmērīga cinka lietošana var radīt blaknes un traucēt citu minerālvielu uzsūkšanos.
4. Izgulies – miegam ir lielāka nozīme, nekā šķiet
Vēli vakari, pārāk īss miegs un ilgstošs nogurums var nelabvēlīgi ietekmēt organisma aizsargspējas.
Lielākajai daļai pieaugušo ieteicamas vismaz septiņas stundas miega naktī, lai gan individuālā nepieciešamība atšķiras.
Centies iet gulēt un mosties līdzīgā laikā arī brīvdienās. Pirms miega samazini spilgtas gaismas un ekrānu lietošanu, bet guļamistabu uzturi vēsu un izvēdinātu.
Kārtīgs miegs ir bezmaksas ieradums, kas palīdz uzturēt veselību un pašsajūtu.
5. Ej ārā arī vēsā un lietainā laikā
Rudenī nereti gribas palikt mājās, tomēr regulāras kustības svaigā gaisā ir vēlamas arī tad, kad saule nespīd.
Pastaigas, riteņbraukšana, nūjošana un citas mērenas fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt vispārējo veselību, uzlabo miegu un pašsajūtu.
Nav obligāti katru dienu doties uz sporta zāli. Var sākt ar 20–30 minūšu pastaigu.
Svarīgi izvēlēties laikapstākļiem piemērotu apģērbu un apavus, lai nebūtu ne pārāk auksti, ne pārāk karsti.
Jāatceras, ka saaukstēšanos izraisa vīrusi, nevis pats lietus vai vēss gaiss. Tomēr piemērots apģērbs palīdz izvairīties no nevajadzīga diskomforta un atdzišanas.
6. Regulāri vēdini telpas un mazgā rokas
Rudenī cilvēki vairāk laika pavada slēgtās telpās, kur elpceļu vīrusi var izplatīties vieglāk, īpaši nepietiekamas ventilācijas apstākļos.
SPKC iesaka telpas regulāri vēdināt un ievērot roku higiēnu.
Rokas īpaši svarīgi mazgāt pēc atgriešanās no sabiedriskām vietām, pirms ēšanas un pēc klepošanas vai šķaudīšanas.
Ja mājās kāds ir saslimis, ieteicams biežāk vēdināt telpas, tīrīt bieži aizskartās virsmas un iespēju robežās izvairīties no cieša kontakta ar slimnieku.
Savukārt, ja parādās drudzis, klepus vai citi infekcijas simptomi, labāk palikt mājās, nevis doties uz darbu vai sabiedriskiem pasākumiem.
7. Neaizmirsti par vakcināciju pret gripu
Vitamīni nevar aizstāt vakcināciju pret gripu.
SPKC uzsver, ka vakcinācija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt smagas gripas gaitas, komplikāciju un hospitalizācijas risku.
Īpaši svarīgi par vakcinēšanos konsultēties senioriem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Gripas vakcīnas sastāvu katru sezonu pielāgo aktuālajiem vīrusa paveidiem, tāpēc vakcinācija ieteicama katru gadu.
Par vakcinācijas iespējām un valsts apmaksātas vakcīnas pieejamību var interesēties pie ģimenes ārsta.
Vai rudenī nepieciešams lietot multivitamīnus?
Ne vienmēr. Ja cilvēks ikdienā ēd daudzveidīgi un viņam nav konstatēts kādas uzturvielas trūkums, papildu multivitamīnu lietošana var nebūt nepieciešama.
Svarīgi izvērtēt savu uzturu, veselības stāvokli un iespējamos riska faktorus. Piemēram, cilvēkiem ar ierobežotu uzturu, noteiktām hroniskām slimībām vai uzsūkšanās traucējumiem uzturvielu vajadzības var būt atšķirīgas.
Ja ir ilgstošs nogurums, izteikts nespēks vai aizdomas par vitamīnu trūkumu, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, nevis patstāvīgi sākt lietot vairākus uztura bagātinātājus lielās devās.
Rudenī veselībai visvairāk palīdz regulāri ieradumi: daudzveidīgas maltītes, pietiekams miegs, kustības, higiēna un savlaicīga infekciju profilakse.
