LSB 20. aprīlī tikās ar veselības ministru, lai pārrunātu Veselības ministrijas (VM) piedāvājumu par slimnīcu līmeņiem un pakalpojumu profiliem. Ziņojumu par tālāko rīcību valdībā plānots iesniegt līdz 1. jūnijam.
LSB uzsver, ka plānotā slimnīcu tīkla reforma nedrīkst tapt tikai "finansiālu apsvērumu vadīta", jo tā tieši ietekmēs, vai pacienti saņems savlaicīgu un kvalitatīvu palīdzību. LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš norāda, ka pacientu skaits slimnīcās, īpaši neatliekamās palīdzības nodaļās, nesamazinās, un gadījumos, kad kāds pakalpojums netiek sniegts, iemesls visbiežāk ir finansējuma trūkums, nevis pieprasījuma iztrūkums.
Līdz ar to valsts pienākums ir nodrošināt palīdzību neatkarīgi no budžeta rāmjiem. "Tāpēc reformai jāsākas ar atbildi: kādu apjomu valsts spēj finansēt, nevis kurus profilus mēs slēgsim naudas taupīšanas vārdā," uzsver Bērziņš.
LSB aicinājusi VM maijā uz kopīgu sarunu ar slimnīcām, lai turpinātu dialogu par iecerēto reformu un rastu atbildes tam, kā slimnīcu tīkla reformas piedāvājums risina slimnīcu pamatproblēmas - personāla, finansējuma un pieejamības nodrošināšanu. Iecerētā tikšanās būs jau otrā šāda mēroga diskusija starp lēmumu pieņēmējiem un slimnīcu pārstāvjiem. Pirmā notika pērn septembrī Jelgavā.
Biedrībā atzīmē, ka diskusijā būtu jāiesaistās ne tikai LSB biedriem, bet visām Latvijas slimnīcām, jo fundamentāli lēmumi par slimnīcu nākotni nevar tikt pieņemti aiz slēgtām durvīm vai šaurā lokā. LSB ieskatā, tikai sadarbība starp nozari un VM, tostarp veicinot sadarbību starp slimnīcām, var novērst risku, ka reforma "paliek tikai uz papīra vai pasliktina aprūpes pieejamību".
LSB apvieno 38 ārstniecības iestādes, tostarp 33 no 41 stacionāro pakalpojumu sniedzēja Latvijā, pārstāvot 80,5% no visa valsts stacionārā tīkla.
Kā vēstīts, LSB martā prasīja atkārtoti apturēt slimnīcu tīkla reformas virzību, pamatojot savu nostāju ar to, ka tā nerisina ne finansējuma, ne darbaspēka trūkumu.
Savukārt VM skaidrojusi, ka slimnīcu tīkla attīstības mērķis ir ilgtspējīga, pacientiem droša un pieejama stacionārā aprūpe visā Latvijā. Ministrija vairākkārtīgi uzsvērusi, ka visas slimnīcas turpinās sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. VM informējusi, ka ar katru slimnīcu notiks atsevišķas sarunas. Katra slimnīca tiekot vērtēta individuāli, ņemot vērā gan vietējo kopienu vajadzības, gan reģionālās īpatnības, gan arī demogrāfisko situāciju, īpaši pierobežas teritorijās, kas ir svarīgi valsts drošībai.
Plānotā pāreja no pieciem uz trim slimnīcu līmeņiem esot paredzēta, lai palīdzētu skaidrāk zināt un saprast arī pacientiem, kādus pakalpojumus var saņemt tuvāk mājām un kādos gadījumos specializēta palīdzība tiks nodrošināta augstāka līmeņa ārstniecības iestādē.
