Veselības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, kas paredz plašas pārmaiņas Latvijas slimnīcu tīklā. Reformas mērķis ir pielāgot veselības aprūpes sistēmu pacientu vajadzībām, ārstniecības personāla pieejamībai un reālajai slimnīcu kapacitātei, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu aprūpi visā Latvijā. 

Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver, ka slimnīcu tīkla attīstības plāns nepieciešams, lai veselības aprūpe atbilstu gan demogrāfiskajām pārmaiņām, gan speciālistu pieejamībai reģionos. Sabiedrībai novecojot un iedzīvotāju skaitam daudzviet samazinoties, valstij esot pienākums ilgtermiņā pārskatīt veselības aprūpes organizāciju.

Viens no būtiskākajiem jaunievedumiem paredz slimnīcu sadalījumu trīs līmeņos – lokālajās, reģionālajās un daudzprofilu slimnīcās. Katram līmenim būs noteikta sava loma un pakalpojumu apjoms.

Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, kā arī terapija un hronisku pacientu aprūpe.

Reģionālajās slimnīcās papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tostarp ķirurģiju, traumatoloģiju, dzemdību palīdzību un bērnu aprūpi.

Savukārt daudzprofilu slimnīcās koncentrēs sarežģītākos ārstēšanas gadījumus un pilna profila medicīnisko palīdzību.

Daudzprofilu slimnīcu līmenī paredzētas Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī slimnīcas Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Rēzeknē un Valmierā.

Reģionālo slimnīcu statusu plānots noteikt Jelgavas pilsētas slimnīcai, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai, Jūrmalas slimnīcai, Kuldīgas slimnīcai, Cēsu klīnikai, Madonas slimnīcai un Ogres rajona slimnīcai.

Savukārt lokālo slimnīcu līmenī paredzētas slimnīcas Tukumā, Krāslavā, Balvos un Gulbenē, Alūksnē, Siguldā, Preiļos, Ludzā, Limbažos, Dobelē un Bauskā.

Ministrijā uzsver, ka reforma neparedz slimnīcu slēgšanu. Neatliekamā medicīniskā palīdzība arī turpmāk būs pieejama visā Latvijā, turklāt noteiktām pierobežas slimnīcām paredzēti īpaši risinājumi, lai saglabātu ārstniecības pieejamību attālākos reģionos.

Grozījumi paredz arī precizēt prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu darbam. Visās slimnīcās palīdzība būs jānodrošina diennakts režīmā, vienlaikus sarežģītākus pacientus novirzot uz slimnīcām ar lielāku kapacitāti un speciālistu pieejamību.

Būtiskas pārmaiņas plānotas arī pacientu observācijas sistēmā. Tiks ieviesti vienoti kritēriji, kas ārstiem ļaus biežāk izvērtēt alternatīvas stacionēšanai gadījumos, kad ārstēšanās slimnīcā nav medicīniski nepieciešama. Ministrijā uzskata, ka tas palīdzēs samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu un efektīvāk izmantot veselības aprūpes resursus. Slimnīcu gultas tomēr nav dekoratīvs interjera elements, lai gan sistēma dažbrīd tās izmantojusi tieši tādā garā.

Tāpat paredzēts pilnveidot veselības aprūpes finansēšanas modeli, lielāku uzsvaru liekot uz pakalpojumu kvalitāti, pacientu plūsmu un faktiski sniegtās aprūpes apjomu. Reforma pakāpeniski tiks īstenota līdz 2029. gadam, bet jaunais regulējums varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.