Informāciju sagatavoja Arta Lāce, SIA “Centrālā laboratorija” komunikācijas un mārketinga speciāliste
“Daļa cilvēku pat nepamana, ka ērce ir bijusi piesūkusies, jo tā var nokrist pati vai tikt notraukta netīšām. Nereti vienīgā pazīme ir neliels apsārtums vai punktiņš uz ādas pēc koduma. Tāpēc ērču aktivitātes sezonā svarīgi pievērst uzmanību pašsajūtas izmaiņām,” norāda SIA “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
“Centrālajā laboratorijā” bez ārsta nosūtījuma iespējams veikt analīzes, lai noteiktu ērču pārnēsātās infekcijas cilvēkam. Pārbaudīt iespējams arī pašas ērces – gan tās, kas noņemtas cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Laboratorijā iespējams noteikt ērču encefalīta un Laimas slimības ierosinātājus, kā arī retāk sastopamas infekcijas – ērlihiozi, babeziozi, anaplazmozi un riketsiozi.
“Svarīgi saprast, ka negatīvs ērces analīzes rezultāts pilnībā neizslēdz inficēšanās risku, savukārt pozitīvs rezultāts vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims. Tāpēc neatkarīgi no analīžu rezultātiem aptuveni mēnesi pēc ērces koduma nepieciešams rūpīgi vērot savu veselību,” uzsver internās medicīnas ārste “Veselības centru apvienībā” Inga Orleāne.
Simptomi, kurus nedrīkst ignorēt
Gan Laimas slimībai jeb laimboreliozei, kas ir izplatītākā ērču pārnēsātā slimība Latvijā, gan ērču encefalītam sākotnēji ir raksturīgi gripai līdzīgi simptomi. Par inficēšanos var liecināt paaugstināta temperatūra, drudzis, nespēks, galvas un muskuļu sāpes. Var būt arī slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā vai caureja. Ja pēc ērces koduma parādās šādi simptomi, jāsazinās ar ģimenes ārstu. Arī tad, ja ir aizdomas, ka varētu būt bijusi piesūkusies ērce, to aktivitātes sezonā – no aprīļa līdz pat vēlam rudenim – iepriekšminētos simptomus nevajadzētu atstāt bez ievērības.
“Laimas slimības gadījumā savlaicīga diagnostika ir īpaši svarīga, jo sākotnējās stadijās infekcija labi padodas ārstēšanai ar antibiotikām. Taču cilvēki nereti nogaida, jo simptomus sajauc ar saaukstēšanos vai nogurumu,” skaidro laboratorijas ārste Jana Osīte.
Speciālistes atgādina, ka Laimas slimībai ir raksturīga arī ir migrējošā eritēma – gredzenveida apsārtums ar gaišāku vidu, kas parādās aptuveni1–4 nedēļaspēc inficēšanās un vēlāk pazūd. Taču aptuveni trešdaļai pacientu šāda pazīme nav novērojama.
Kā pareizi noņemt ērci?
Vislabāk ērces noņemšanu uzticēt speciālistam – šis pakalpojums pieejams arī visās “Centrālās laboratorijas” filiālēs jeb paraugu ņemšanas punktos. Ja nav iespējas vērsties pie profesionāļa, ērci var noņemt arī pats, taču tas ir jādara ļoti uzmanīgi. “Biežākā kļūda ir centieni liet ērcei virsū ērcei eļļu vai izraut to strauji. Tas var palielināt infekcijas risku. Ērce jāizņem mierīgi, satverot to pēc iespējas tuvāk ādai, turklāt to nevajag aiztikt ar plikiem pirkstiem,” uzsver laboratorijas ārste Jana Osīte.
1.Pirms izņemšanas dezinficē ādu.
2.Ar smalku vai īpašiērču noņemšanai domātu pinceti satver ērci iespējami tuvāk ādai un uzmanīgi, ar vieglām rotējošām kustībām izņem to.
3.Ja nav pieejama pincete, var izmantot salveti vai diega cilpu, ko apmet iespējami tuvāk ērces snuķītim un, velkot aiz galiem, izņem kukaini.
4.Pēc ērces izņemšanas dezinficē koduma vietu un rūpīgi nomazgā rokas.
Ne tikai vakcinācija, bet arī mehāniska aizsardzība
Latvija joprojām ir viena no Eiropas valstīm ar augstāko ērču pārnēsāto slimību risku. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem Baltija, tostarp Latvija, regulāri ierindojas starp valstīm, kurās ir augstākā saslimstība ar ērču encefalītu Eiropā. Vienlaikus Latvijā būtiski pieaug reģistrēto Laimas slimības gadījumu skaits, kas pērn trīs reizes pārsniedza reģistrēto ērču encefalīta gadījumu skaitu¹. Tādēļ ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību profilaksei.
“Vakcinācija joprojām ir efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no ērču encefalīta. Ir jāseko savam vakcinācijas kalendāram un tam atbilstoši jāvakcinējas atkārtoti, lai stiprinātu vakcinējoties iegūto aizsardzību pret ērču encefalīta vīrusu,” norāda internās medicīnas ārste Inga Orleāne. Taču pret Laimas slimību un citām ērču pārnēsātajām infekcijām vakcīnas nav, tādēļ aizsardzība jānodrošina arī ar mehāniskiem līdzekļiem.
·Gaišs un piegulošs apģērbs. Dodoties dabā, jāvelk gaišs apģērbs, kas ļaus uzreiz pamanīt kontrastējošās ērces un tās notraukt. Blūzi vai kreklu liec biksēs, bet bikšu galus – zeķēs un zābakos. Cieši piegulošai jābūt arī tērpa apkaklei un aprocēm.. Tādējādi ērce nevarēs iekļūt zem apģērba.
·Kukaiņu atbaidīšanas līdzekļi. Apģērbu un apavus var apstrādāt ar repelentiem jeb kukaiņu atbaidīšanas līdzekļiem. Ērcēm nepatīk arī dažādu ēterisko eļļu aromāti, piemēram, lavanda, rozmarīns vai piparmētra. Tomēr nosacījums par piegulošu apģērbu paliek spēkā arī tad, ja izmanto kukaiņu atbaidītājus. Turklāt šos līdzekļus jāizmanto arī tiem, ar ko esi kopā, citādi ērces ar lielu sparu metīsies pie tiem, kas nav izmantojuši aizsarglīdzekli.
·Duša pēc došanās dabā. Atgriežoties mājās, jānovelk apģērbs, rūpīgi jāpārbauda drēbes un arī savs ķermenis, lai noskaidrotu, vai nav pieķērusies kāda ērce. Ja iespējams, ieteicams uzreiz nomazgāties dušā, lai noskalotu tās ērces, kuras niecīgā izmēra dēļ palikušas nepamanītas.
“Ērču sezonā svarīgākais ir nezaudēt modrību – vakcinēties pret ērču encefalītu, ievērot profilakses pasākumus un pēc ērces koduma rūpīgi sekot līdzi savai pašsajūtai. Savlaicīga reakcija un diagnostika var palīdzēt izvairīties no nopietnām veselības komplikācijām,” rezumē speciālistes.
¹ Slimību profilakses un kontroles centrs. Epidemioloģijas biļetens nr.7, 16.02.2026.
