Savukārt šogad pirmajos četros mēnešos pārbaudes veiktas kopumā 26 savvaļas putniem un putnu gripa konstatēta četriem putniem.
Janvārī pārbaudes veiktas pieciem savvaļas putniem, un putnu gripa konstatēta četriem, tostarp divām meža pīlēm un vienam ziemeļu gulbim konstatēts gripas H5N1 apakštips, bet vienai meža pīlei tika konstatēts H5N2 apakštips. Februārī pārbaudes veiktas sešiem savvaļas putniem, bet martā - deviņiem.
Pērn Latvijā izmeklēti kopumā 95 savvaļas putni, tostarp putnu gripu konstatēja 30 gadījumos. Augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta 22 ziemeļu gulbjiem, četriem paugurknābja gulbjiem, trim meža pīlēm un vienam nenoteiktas sugas gulbim. Vienlaikus vienai dzērvei konstatēts H6N8 apakštips un vienai sudrabkaijai konstatēts H16N3 apakštips, kas ir zemi patogēnie serotipu apakštipi.
Augsti patogēnās putnu gripas H5N1 apakštipa uzliesmojumi 2025. gadā tika konstatēti Ogres novada Birzgales pagasta mājputnu novietnē ar 98 vistām, Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta piemājas saimniecībā ar 93 mājputniem un Tukuma novada Jaunpils pagasta piemājas saimniecībā ar 50 vistām.
Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kurai raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kuriem slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm.
Mājputni ar putnu gripu var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem, tostarp apaviem, apģērbu un inventāru, uz kuriem nonācis vīruss.
