Tomēr pārmaiņu temps dažādās jomās ir atšķirīgs – kamēr vieglie elektroautomobiļi kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu, smagajā transportā, aviācijā un kuģniecībā fosilās degvielas aizstāšana joprojām ir sarežģīts uzdevums. Uzņēmumiem, kuri vēlas ieviest ilgtspējīgas tehnoloģijas, vienlaikus jāizvērtē nepieciešamo ieguldījumu apjoms, savukārt atjaunojamo energoresursu pielietošanas pieauguma tempu noteiks arī infrastruktūras attīstība un alternatīvo degvielu pieejamība.
Pārmaiņu virzītājspēki – mērķi un tehnoloģijas
Par spīti dažādām uz fosilo resursu izmantošanas ierobežošanu vērstām aktivitātēm gan ES, gan Latvijas mērogā, joprojām eksistē gana daudz faktoru, kas kavē pāreju uz ilgtspējīgākiem risinājumiem. Kā stāsta biedrības “Latvijas ilgtspējas klasteris” un konsultāciju uzņēmuma “Amber Advisory” vadītājs, ilgtspējīgas uzņēmējdarbības eksperts Armands Gūtmanis, fosilā kurināmā patēriņa ierobežošanu galvenokārt virza emisiju samazināšanas mērķi, tehnoloģiju attīstība un ES fondu atbalsts. Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, jāievēro kopējās prasības, kas pakāpeniski tiek iestrādātas arī nacionālajā likumdošanā.
“Emisiju samazināšanas mērķi nosaka virzienu, kurā mums jāiet, savukārt tehnoloģijas ļauj šo pāreju īstenot praksē,” norāda Armands Gūtmanis. “Pēdējos gados ir būtiski attīstījusies elektrifikācija, un arī citās jomās kļūst pieejami dažādi, agrāk nebijuši risinājumi. Savukārt ES fondu atbalsts palīdz uzņēmumiem un pašvaldībām finansēt nepieciešamos ieguldījumus. Šie faktori turpinās ietekmēt transporta un enerģētikas attīstību arī nākamajos gados.”
Vieglie automobiļi – elektrifikācijas priekšgalā
Visstraujāk pārmaiņas pašlaik notiek autotransporta jomā. Elektriskie automobiļi kļūst arvien pieejamāki, un to skaits pieaug arī Latvijas pilsētās. Kā pozitīvu piemēru Armands Gūtmanis min Norvēģiju, kur elektroauto veido gandrīz visu jauno vieglo automašīnu pārdošanas apjomu. Lai gan šīs valsts pieredzi nevar tieši attiecināt uz Latviju, tā parāda elektrifikācijas iespējas, ja ir atbilstoši ekonomiskie apstākļi un atbalsta mehānismi.
“Vieglie automobiļi ir izrādījušies salīdzinoši vienkārši dekarbonizējami,”
saka ilgtspējīgas uzņēmējdarbības eksperts. “Elektroauto tehnoloģija jau ir pietiekami attīstīta, lai to varētu izmantot ikdienā, un tirgū pieejama plaša elektrisko spēkratu modeļu izvēle. Ja cilvēkam ir iespēja automobili uzlādēt mājās, viņš var salīdzināt tā ekspluatācijas izmaksas ar iekšdedzes dzinēja automašīnu un secināt, ka elektroauto lietošana ir izdevīgāka. Ja ir pieejams arī finansiāls atbalsts e-auto iegādei, šāda izvēle kļūst vēl pievilcīgāka.”
Elektrifikācija nav gājusi secen arī sabiedriskajam transportam. Elektrovilcieni, tramvaji un trolejbusi jau ilgstoši nodrošina bezemisiju pārvietošanos, bet Rīgā un citās pilsētās pakāpeniski tiek ieviesti arī elektroautobusi. Šajā jomā pāreja sākusies agrāk, un tās turpināšanos veicina pašvaldību un valsts līmeņa ieguldījumi.
Smagais transports vēl tikai ceļa sākumā
Daudz sarežģītāka situācija ir kravas automobiļu segmentā. Elektriskie un ar ūdeņradi darbināmi smagie transportlīdzekļi jau ir pieejami, taču to izplatību ierobežo gan augstās izmaksas, gan nepieciešamība pēc atbilstošas infrastruktūras.
“Kravas automobiļu dekarbonizācijā mēs vēl esam pašā sākumā,” teic Armands Gūtmanis.
“Bezemisiju smagie transportlīdzekļi – gan elektriskie, gan ar ūdeņradi darbināmie – pagaidām nav kļuvuši par ikdienas risinājumu. Uzņēmumam nepietiek tikai ar to, ka tas iegādājas jaunu automobili. Ja tiek izvēlēts elektriskais transports, nepieciešama arī uzlādes infrastruktūra, kas ir visai dārga. Bez atbilstoša atbalsta uzņēmumiem ir grūti rast līdzekļus tik lieliem ieguldījumiem, tāpēc šajā jomā vēl ļoti daudz darāmā.”
Līdzšinējais publiskais atbalsts Latvijā galvenokārt bijis vērsts uz privātpersonām, savukārt uzņēmumiem pagaidām nav bijuši pieejami subsīdiju instrumenti bezemisiju transportlīdzekļu iegādei. Šim nolūkam domāti ES fondu līdzekļi nākotnē varētu palīdzēt gan atjaunot uzņēmēju transporta parkus, gan attīstīt nepieciešamo infrastruktūru.
Biedrības “Latvijas ilgtspējas klasteris” iniciators un vadītājs Armands Gūtmanis aktīvi darbojas ilgtspējīgu risinājumu ieviešanas jomā
Kuģi un lidmašīnas – bez būtiskām izmaiņām
Vēl grūtāk fosilo degvielu aizstāt aviācijā un kuģniecībā, kur vajadzīga liela enerģijas ietilpība, bet alternatīvie risinājumi ir dārgāki un tehnoloģiski sarežģītāki. Viena no iespējām ir ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošana. Eiropā tās ražošana jau sākusies, un arī Latvijā izskanējušas ieceres investēt šādas degvielas ražošanā, tomēr rūpnīcu joprojām ir maz.
“Aviācija un kuģniecība ir divas nozares, kuras dekarbonizēt ir ievērojami sarežģītāk,” skaidro Armands Gūtmanis.
“Lidmašīnu dzinēji un tiem nepieciešamās tehnoloģijas ir daudz dārgākas nekā vieglo automobiļu risinājumi. Arī ilgtspējīgās aviācijas degvielas izmaksas ir pavisam citā līmenī, tāpēc līdz tās plašākai izmantošanai vēl ejams tāls ceļš. Līdzīga situācija ir kuģniecībā, kur dzinēju un degvielas nomaiņa ir vēl sarežģītāks uzdevums.”
Ūdeņradim un biodegvielām būs sava niša
Līdztekus elektrifikācijai emisiju mazināšanā savu vietu tirgū vismaz tuvākajā laikā saglabās arī citas tehnoloģijas. “Alternatīvo degvielu klāstā ir vairāki risinājumi, un katram no tiem paredzēta sava vieta,” saka Armands Gūtmanis.
“Ūdeņraža tehnoloģijas varētu būt piemērotas atsevišķiem smagā transporta veidiem, bet biodegvielas ļauj izmantot arī jau esošos iekšdedzes dzinējus. Īpaši nozīmīga ir otrās paaudzes biodegviela, ko ražo no atkritumiem un dažādiem ražošanas pārpalikumiem. Šādi iespējams iegūt degvielu, kas var aizstāt daļu fosilo resursu patēriņa. Tomēr arī šajā gadījumā jāņem vērā pieejamie izejmateriāli un ražošanas iespējas.”
Kā vēl vienu perspektīvu enerģijas ieguves veidu eksperts min biometānu, ko iegūst, attīrot no lopkopības atkritumiem un citiem bioloģiskas izcelsmes resursiem saražoto biogāzi. Biometānu iespējams izmantot arī smagā transporta nozarē, aprīkojot šīs mašīnas ar gāzi darbināmiem dzinējiem. Pateicoties ES fondu atbalstam, šīs biodegvielas ražotāju skaits un iegūtās produkcijas apjoms pieaug arī Latvijā.
Dažādās jomās vērojams atšķirīgs progress
Atjaunojamo energoresursu izmantošana mūsu valstī pēdējos gados ir būtiski paplašinājusies, taču pārmaiņu temps atsevišķās nozarēs atšķiras. Vienlaikus uzņēmumiem arvien biežāk jāmeklē iespējas samazināt emisijas, un šajā procesā nozīme ir gan pieejamām tehnoloģijām, gan ieguldījumu iespējām.
“Kā jau minēju, privātajos uzņēmumos transporta parku dekarbonizācija vēl ir pašā iedīglī,” uzsver Armands Gūtmanis.
“Uzņēmumam nav izdevīgi par pilnu cenu iegādāties bezemisiju transportlīdzekli, ja paralēli jāiegulda arī infrastruktūrā un jāpielāgo esošā vide jauno automašīnu darbības vajadzībām. Apkures enerģētikā paveras perspektīvāka aina – daudzi uzņēmumi jau ir modernizējuši siltuma ražošanas sistēmas un arī izmanto atjaunojamos energoresursus.”
Nereti pat ļoti atšķirīga situācija novērojama dažādās tautsaimniecības nozarēs. Kamēr transporta sektorā elektrifikācija kļūst arvien pamanāmāka, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā emisiju samazināšana joprojām rada lielas grūtības.
“Pēdējos gados ir uzbūvēts ievērojams skaits saules elektrostaciju,” norāda eksperts. “Vēja enerģijas jomā situācija ir sarežģītāka, taču kopumā atjaunojamo resursu izmantošanā redzamas pozitīvas pārmaiņas. Savukārt lauksaimniecībā un mežsaimniecībā emisijas ne tikai sarūk, bet pat pieaug, un valdībai būs jāmeklē papildu risinājumi.
Pretējā gadījumā lielāku izmešu samazinājumu vajadzēs panākt citās nozarēs vai arī valstij nāksies iegādāties emisiju kvotas no pārējām ES valstīm.”
Fosilā kurināmā patēriņa mazināšana tuvākajos gados būs atkarīga ne tikai no jaunu tehnoloģiju pieejamības, bet arī no uzņēmumu iespējām tās ieviest, infrastruktūras attīstības un valsts politikas. Vieglajā transportā pārmaiņas jau kļuvušas par ikdienu, bet citās nozarēs ceļš uz mazāku emisiju apjomu būs ilgāks, un šo nodomu īstenošanai būs vajadzīgi dažādi, ļoti iespējams, arī inovatīvi tehnoloģiski un ekonomiski risinājumi.
