Lai ierobežotu invazīvās sugas vairošanos un mazinātu tās nodarīto kaitējumu, SIA “Ķekavas Nami” sākusi centralizētus apkarošanas darbus vairākās Ķekavas novada vietās.
Spānijas kailgliemezis jeb Arion vulgaris strauji vairojas, bojā kultūraugus un dekoratīvos augus, kā arī izkonkurē vietējās sugas. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka lielā skaitā šie gliemeži var nodarīt ievērojamus postījumus dārzu īpašniekiem un apdraudēt bioloģisko daudzveidību.
Īpaši aktīvi kailgliemeži kļūst mitrā laikā, pēc lietus, vakaros un naktīs. To aktivitātes kulminācija parasti ir no jūnija līdz septembrim — laikā, kad notiek arī intensīva olu dēšana.
Ķekavā izmanto granulas un miglošanu
Pašvaldības publiskotā informācija liecina, ka kailgliemežu apkarošanai Ķekavas novadā tiek izmantotas divas metodes.
Vietās, kur novērota vislielākā gliemežu aktivitāte, tiek izkaisītas “BROS Vitrol GB” granulas. To aktīvā viela ir dzelzs fosfāts — viela, ko izmanto arī vairākos Latvijā reģistrētos kailgliemežu apkarošanas līdzekļos. Atsevišķi dzelzs fosfātu saturoši preparāti ir reģistrēti kā zema riska līdzekļi un atļauti lietošanai bioloģiskajā ražošanā, taču ikviens preparāts jāizmanto tikai precīzi saskaņā ar marķējumu.
Papildus granulām plašākās teritorijās tiek veikta miglošana ar preparātu “Kalimak”.
Granulas paredzēts izkaisīt pļavā aiz Gaismas ielas 19 korpusiem un pie tilta uz Ķekavas vidusskolu, Gaismas ielā 19, korpusā 10, Nākotnes ielā 36, lielajā bērnu rotaļu laukumā un tam piegulošajā pamežā, Ķekavas parkā un Dienvidu ielā.
Savukārt miglošanas darbi notiek Katlakalna Nēģīšu apkaimē. Vēlāk tos plānots turpināt peldvietā “Murdiņi”, Ķekavas grilparkā, lielākajās pļavās un citās teritorijās, par kurām ziņojuši iedzīvotāji.
Kāpēc ar vienreizēju apstrādi nepietiek?
Spānijas kailgliemežu apkarošana nav vienas dienas darbs. Pat pēc veiksmīgas pieaugušo gliemežu savākšanas augsnē var palikt olas, bet no nekoptiem kaimiņu īpašumiem vai tuvējām pļavām teritorijā var ienākt jauni īpatņi.
Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka sugas izplatību visefektīvāk iespējams ierobežot tad, ja vienlaikus iesaistās visu skarto zemju īpašnieki. Kopš 2026. gada Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Latvijas invazīvo sugu sarakstā, dodot pašvaldībām plašākas iespējas noteikt un organizēt tā ierobežošanas pasākumus.
Tādēļ “Ķekavas Nami” aicina iedzīvotājus turpināt ziņot par vietām, kur novērots liels Spānijas kailgliemežu skaits, kā arī regulāri kopt savus īpašumus.
Kā visefektīvāk apkarot kailgliemežus piemājas dārzā?
Vislabāko rezultātu parasti dod nevis viena “brīnumlīdzekļa” izmantošana, bet vairāku metožu apvienošana.
Regulāra savākšana
Vienkāršākā un viena no efektīvākajām metodēm ir gliemežu sistemātiska nolasīšana. Visvairāk tos iespējams savākt agri no rīta, vēlu vakarā vai pēc lietus.
Savāktos gliemežus nevajadzētu izmest aiz žoga vai aiznest uz mežmalu, jo tā suga tikai tiek izplatīta tālāk. Dabas aizsardzības pārvalde iesaka tos ievietot slēgtā traukā un apliet ar verdošu ūdeni, diennakti turēt sālsūdenī vai sasaldēt.
Izveidojiet kontrolētas paslēptuves
Dārzā var novietot vecus dēļus, mitru kartonu, kastes vai citus priekšmetus, zem kuriem gliemeži dienas laikā meklēs mitrumu un ēnu. Šīs paslēptuves regulāri jāpārbauda un zem tām atrastie gliemeži jāsavāc.
Svarīgi gan dārzā neatstāt nekontrolētas zaru, lapu, dēļu un atkritumu kaudzes, jo tās var kļūt par pastāvīgām vairošanās vietām.
Pļaujiet zāli un likvidējiet slēptuves
Kailgliemežiem patīk mitras, aizaugušas un ēnainas vietas. Regulāra zāles pļaušana, nezāļu ierobežošana, veco lapu novākšana un augsnes rušināšana samazina piemērotu slēptuvju skaitu.
Rudenī un pavasarī rūpīgi jāpārbauda komposta malas, akmeņu krāvumi, dobju apmales un vietas zem puķu podiem.
Veidojiet fiziskus šķēršļus
Ap vērtīgākajām dobēm iespējams izveidot grants, smilts vai regulāri rušinātas augsnes joslas. Var izmantot arī speciālas metāla apmales, smalkus sietus vai elektriskos gliemežu žogus. Šādas barjeras jāuztur sausas un tīras, citādi tās ātri zaudē efektivitāti.
Granulas lietojiet atbildīgi
Ja invāzija ir liela, var izmantot Latvijā reģistrētus limacīdus jeb kailgliemežu apkarošanas līdzekļus. Pirms iegādes jāpārbauda, vai konkrētais produkts atrodams Valsts augu aizsardzības dienesta reģistrā, un precīzi jāievēro lietošanas deva, apstrādājamās kultūras, nogaidīšanas laiks un drošības prasības.
Granulas nevajadzētu bērt kaudzītēs vai izmantot pēc principa “jo vairāk, jo labāk”. Tās jāizkaisa tikai marķējumā norādītajā daudzumā, īpaši piesargoties vietās, kur uzturas bērni vai mājdzīvnieki.
Visefektīvāk — kopā ar kaimiņiem
Pat rūpīgi sakoptā dārzā kailgliemeži var atgriezties no blakus īpašuma. Tādēļ vislabākos rezultātus dod vienota rīcība visā apkaimē: vienlaikus pļauta zāle, savākti gliemeži, likvidētas slēptuves un apstrādātas invadētās vietas.
Atsevišķs dārzs var kļūt tīrāks, taču visas teritorijas mērogā Spānijas kailgliemežu skaitu iespējams būtiski samazināt tikai ar regulāru, ilgstošu un kopīgu darbu.