Lai gan Latvijā atkritumu šķirošanas iespējas un infrastruktūra turpina attīstīties, daļa atkritumu aizvien nonāk dabā. To apliecina arī Valsts vides dienesta dati – 2025. gadā lietotnē “Vides SOS” saņemti 2825 ziņojumi par dabā izmestiem atkritumiem, 2024. gadā – 2950, bet 2023. gadā – 2505. Savukārt līdz 2026. gada 23. martam jau reģistrēti 267 šādi gadījumi.
Līderos – dažādi sadzīves atkritumi
Pretēji izplatītajam priekšstatam, ka dabā visbiežāk nonāk plastmasas iepakojums, Valsts vides dienesta dati rāda, ka visbiežāk iedzīvotāji ziņo par dabā izmestiem sadzīves atkritumiem.
“Sadzīves atkritumi ir mājsaimniecībā radušies priekšmeti, kas nav piemēroti pārstrādei, piemēram, higiēnas preces, netīrs iepakojums vai saplīsis stikls un spoguļi. Dabā tie rada reālu apdraudējumu, piemēram, izmesta spoguļa lauskas var apdraudēt dzīvniekus vai bērnus un saglabāties vidē gadu desmitiem,” skaidro Ieva Erta.
Avots: “Vides SOS” ziņojumi 2025. gadā
Kas jāzina par sadzīves atkritumu pareizu apsaimniekošanu
Sadzīves atkritumi ir jāizmet tiem paredzētajā konteinerā – tas parasti ir zaļš ar norādi: “sadzīves atkritumi”. No turienes tos nogādā atkritumu šķirošanas centrā un vēlāk – poligonā.
“Šie konteineri ir viegli pieejami visā Latvijā. Ja atkritumus izmet vidē, problēma nav infrastruktūras trūkumā, bet gan iedzīvotāju attieksmē. Atkritumi dabā nepazūd – tie piesārņo augsni, ūdeni un gaisu, negatīvi ietekmējot ekosistēmas, kā arī cilvēku veselību,” uzsver vides izglītības eksperte.
Lai gan par sadzīves atkritumu konteinera apsaimniekošanu tiek piemērota maksa, to var samazināt. Šķiroto atkritumu konteinerus izved bez maksas, bet bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinera izvešana ir krietni lētāka nekā sadzīves atkritumu. Tāpēc, šķirojot iepakojuma, stikla un bio atkritumus regulāri un pareizi, sadzīves atkritumu konteinera apjoms un izvešanas reižu skaits samazinās un sarūk arī tēriņi.
Savukārt privātmāju iedzīvotāji, kuri rada nelielu bioloģisko atkritumu apjomu, tos var kompostēt savā dārzā – tas ir videi draudzīgākais risinājums. Tomēr, ierīkojot komposta vietu, jāievēro pašvaldības saistošie noteikumi.
Būvgruži dabā – bieži sastopama problēma
Otrajā vietā pēc iedzīvotāju ziņojumu skaita ierindojas būvniecības atkritumi. Tie visbiežāk tiek atstāti nomaļās vietās: mežos, karjeros vai ceļmalās.
Būvgruži ir atkritumi, kas rodas ēku būvniecības, remonta vai nojaukšanas. Tie var būt betona gabali, ķieģeļi, flīzes, ģipškartons, tapetes, stikla vate un jumta seguma materiāli. Jāņem vērā, ka par būvniecības atkritumiem nav uzskatāmi liela izmēra priekšmeti, piemēram, mēbeles, elektrotehnika, elektropreces un bīstamie atkritumi.
“Starp būvniecības atkritumiem nereti ir arī azbestu saturošs šīferis, kas aizvien ir sastopams daudzās celtnēs visā Latvijā. Tas ir iekļauts bīstamo atkritumu kategorijā. Atdaloties tā šķiedrām vai putekļiem, azbests var tikt ieelpots un laika gaitā izraisīt tādas slimības kā azbestozi, plaušu vēzi un ne tikai,” norāda Ieva Erta.
Azbestu saturošu šīferi kategoriski nedrīkst izmest vidē, aprakt vai izmantot saimniecībā, piemēram, ceļu uzbērumos vai bedru aizbēršanai, jo arī tas veicina tā šķiedru izdalīšanos. Visdrošāk ir uzticēt azbestu saturoša šīfera savākšanu un izvešanu licencētam apsaimniekotājam.
Kas jāzina par būvniecības atkritumu pareizu apsaimniekošanu
Mazākas plastmasas detaļas un no sienām noplēstas tapetes var izmest sadzīves atkritumu konteinerā, bet iepakojumu var izmest iepakojumam paredzētajā konteinerā. Tas attiecas arī uz būvniecības plēvi (LDPE), kas ir pārstrādājama, tomēr pirms izmešanas tā pēc iespējas jāattīra no būvgružu piemaisījumiem, piemēram, smiltīm, betona gabaliem u.tml.
Jāatceras, ka arī putuplastu nedrīkst izmest iepakojumam paredzētajā konteinerā. Ja tas ir no sadzīves tehnikas, to var izmest sadzīves atkritumu konteinerā, taču lielāki apjomi jānodod tam paredzētajos punktos.
No būvgružiem var legāli atbrīvoties vairākos veidos. Tos var nodot sadarbībā ar nama pārvaldnieku vai izvēlēties licencētu komersantu, kurš izvedīs lielajos BIG BAG maisos vai speciālos konteineros ievietotus būvgružus.
Būvniecības atkritumus var izvest arī pats, nododot tos kādā no būvgružu pieņemšanas punktiem vai šķirošanas laukumiem.
Pierīgā būvniecības, lielgabarīta un bioloģiskos atkritumus, kā arī visu veidu riepas var nodot, piemēram, Ķekavas pagastā, atkritumu savākšanas laukumā "Gurnicas", vai Ropažu novadā, atkritumu savākšanas laukumā "Nomales", atkritumu savākšanas laukumā Salaspilī, Rīgas ielā 115 k-1 un atkritumu pieņemšanas laukumā “Kadagas attīrīšanas ietaises”, kas atrodas Kadagā. Jau minētajos atkritumu pieņemšanas laukumos "Nomales", “Gurnicas” un “Kadagas attīrīšanas ietaises" var nodot arī sadzīvē radušos bīstamos atkritumus. Savukārt baterijas var nodot dažādās mazumtirdzniecības vietās, bet medikamentus – aptiekās.
Nolietotas riepas dabā – ilgstošs piesārņojums
Jau minētie Valsts vides dienesta dati liecina, ka trešajā vietā pēc saņemto ziņojumu skaita lietotnē “Vides SOS” ir nolietotas riepas.
“Riepas vidē sadalās simtiem, pat tūkstošiem gadus, un arī tad augsnē un ūdenī aizvien saglabājas to daļiņas. No riepām izdalās gan mikroplastmasa, gan smagie metāli (kadmijs, varš, svins u.c.), kas ir toksiski un var atstāt neatgriezeniskas sekas. Turklāt tās var kļūt par vietu, kur uzkrājas ūdens un vairojas kaitēkļi, skaidro Ieva Erta.
Kas jāzina par riepu pareizu apsaimniekošanu
Vides izglītības eksperte norāda, ka riepas nedrīkst izmest nedz sadzīves, nedz šķiroto atkritumu konteineros. Tāpat tās nedrīkst atstāt tiem blakus, kā arī ilgstoši uzglabāt dabā vai vietās, kur tās tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei, jo ar laiku tās sadalās, nonāk augsnē un gruntsūdeņos.
Vienu vieglā auto riepu komplektu (līdz pat četrām riepām) mājsaimniecība reizi gadā tam speciāli paredzētā nodošanas laukumā var nodot bez maksas.
Ik gadu tiek izsludinātas arī īpašas riepu nodošanas akcijas, kurās no riepām var atbrīvoties bez maksas. Tāpat riepas var nodot autorizētos autoservisos, kas, mainoties braukšanas sezonai, tās pieņem bez maksas vai par simbolisku samaksu.
Nodotajām riepām ir jābūt bez diskiem, tīrām, nekrāsotām un bez dubļiem vai melnzemes. Tās pēcāk tiek sašķirotas un pārstrādātas granulās, no kurām izgatavo dažādus gumijas izstrādājumus. Piemēram, jaunas riepas vai segumu, kas tiek ieklāts sporta laukumos vai bērnu rotaļlaukumos.
Savukārt riepas, kas ir pārāk vecas, lai būtu derīgas pārstrādei, tiek nodotas reģenerācijai tam speciāli paredzētos uzņēmumos un to iekārtās. Taču tās kategoriski aizliegts dedzināt mājās krāsnī vai ugunskurā, jo tās pilnībā nesadeg un izdala kaitīgās vielas, kas nopietni apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību.
Arī matrači un mēbeles dabā nepazūd
Dabā nereti nonāk arī liela izmēra atkritumi – priekšmeti, kas ir pārāk lieli vai smagi, lai tos izmestu kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem. Tās ir vecas mēbeles, matrači, gaismekļi, paklāji, metāla sadzīves priekšmeti, piemēram, bērnu rati, kā arī dārza mēbeles un aprīkojums, un citi.
Tie bieži tiek atstāti dabā ar domu, ka “vēlāk tos kāds aizvedīs”, taču realitātē tā nav. “Piemēram, ārā atstāts matracis ar laiku izjūk – tā audums saplīst, pildījums izplatās apkārtējā vidē, bet metāla atsperes paliek augsnē gadu desmitiem vai simtiem. Turklāt dzīvnieki vai cilvēki, tām nejauši uzduroties dabā, var nopietni savainoties,” norāda Erta.
Kas jāzina par lielgabarīta atkritumu pareizu apsaimniekošanu?
Lielgabarīta atkritumus nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana parasti ir jāpiesaka mājas apsaimniekotājam. Tie jāatstāj tiem paredzētajās novietnēs mājas pagalmā vai, ja tādu nav, jānovieto līdzās sadzīves atkritumu konteineriem, ievērojot nama apsaimniekotāja noteikumus.
Tikmēr privātmāju iedzīvotāji lielgabarīta atkritumu izvešanu var pieteikt individuāli vai arī paši nogādāt tos uz tuvāko šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu.
No baterijām līdz krāsām un elektroierīcēm: bīstamie atkritumi
Lai gan retāk, dabā nākas atrast arī bīstamos atkritumus: baterijas, akumulatorus, elektroniku un elektrotehniku, apgaismes iekārtas un luminiscentās spuldzes, kas satur dzīvsudrabu. Tāpat šajā kategorijā ir arī medikamenti, laku un krāsu bundžas, līme, šķīdinātāji, kā arī kodīgi, ugunsnedroši un sprādzienbīstami priekšmeti un vielas.
“Bīstamo atkritumu gadījumā pat neliels apjoms var radīt būtisku piesārņojumu. Dabā izmesta baterija mitruma ietekmē sāk rūsēt un sadalīties, un no tās augsnē nonāk smagie metāli (niķelis, kobalts u.c.), savukārt saplīsusi luminiscences spuldze var izdalīt dzīvsudrabu, kas var uzkrāties dzīvajos organismos, bojājot nervu sistēmu,” skaidro vides izglītības eksperte Erta.
Kas jāzina par bīstamo atkritumu pareizu apsaimniekošanu?
Šos atkritumus kategoriski nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Ieva Erta norāda, ka diemžēl aizvien cilvēki mēdz to darīt, tomēr tam var būt smagas sekas: tiek apdraudēta gan vide, gan cilvēku drošība un veselība. Piemēram, izvedot atkritumus, konteineru saturs tiek mehāniski saspiests – ja tajā atrodas litija jonu akumulators, tas var tikt bojāts un aizdegties atkritumu vedējā vai vēlāk atkritumu šķirošanas iekārtās.
“Savukārt izmestas krāsu vai šķīdinātāju bundžas var tikt saspiestas un noplūst. To saturs nonāk uz pārējiem atkritumiem, izdala kaitīgus izgarojumus un piesārņo gan tehniku, gan apkārtējo vidi. Savukārt noplūdusi motoreļļa var iesūkties augsnē vai notecēt lietus ūdeņos, nonākot gruntsūdeņos,” skaidro Erta.
Bīstamie atkritumi ir jānogādā tiem speciāli paredzētajos punktos un laukumos. Baterijas bieži var nodot dažādās mazumtirdzniecības vietās, savukārt medikamentus – aptiekās.
Atkritumu apsaimniekošanas iespējas Latvijā ir pieejamas un daudzveidīgas, taču izšķiroša ir iedzīvotāju ikdienas rīcība. Zinot, kur un kā atkritumus nodot, var novērst to nonākšanu dabā, būtiski samazinot ietekmi uz vidi.
Par SIA “Zaļā josta”:
SIA “Zaļā josta” ir ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas uzņēmums, kas organizē izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu, tekstilizstrādājumu, plastmasu saturošu izstrādājumu (mitrās salvetes un baloni) apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100 % atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa un parūpēties, lai atkritumi, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, tiek savākti, pārstrādāti, nonāktu otrreizējā apritē, kā arī sabiedrības izglītošanu.
“Zaļā josta” kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “CleanR” izveidojusi vides izglītības platformu “videspratiba.lv”, kurā vienuviet apkopota praktiska un aktuāla informācija par pareizu atkritumu šķirošanu un ilgtspējīgu, apritīgu dzīvesveidu.
