Saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.127 “Latvijas invazīvo sugu saraksts, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi”, kas stājušies spēkā šī gada martā, Latvijas invazīvo sugu sarakstā oficiāli iekļauts arī Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris). Eksperti norāda, ka šīs sugas pilnīga izplatības apturēšana, visticamāk, vairs nebūs iespējama, jo Latvijas klimatiskie apstākļi tai ir labvēlīgi un sugai praktiski nav dabisko ienaidnieku.

Jaunie noteikumi nosaka teritorijas, kurās jāīsteno invazīvās sugas ierobežošanas pasākumi. Tās ir pilsētu, ciemu un lauku teritorijas, tostarp savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās teritorijas, publiskās un labiekārtotās ārtelpas, jauktas centra un rūpnieciskās apbūves teritorijas, kā arī ar tām saistītās transporta infrastruktūras teritorijas.

Lai pasargātu īpašumus no kailgliemežu invāzijas, iedzīvotāji aicināti veidot aizsargzonas apkārt teritorijām, piemēram, izmantojot smilts, grants vai rušinātas augsnes joslas. Tāpat ieteicams ierīkot aizsargbarjeras, piemēram, metāla apmales, sietus vai elektriskos ganus.

Eksperti iesaka regulāri sakopt teritoriju, pļaut zāli, veikt dziļo augsnes apstrādi un ierobežot nezāļu izplatību. Iedzīvotāji tiek aicināti arī likvidēt iespējamās gliemežu slēptuves, piemēram, zaru, lapu vai dēļu kaudzes.

Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš podoto stādu un komposta izcelsmei, lai tajos nebūtu Spānijas kailgliemežu vai to oliņu. Iedzīvotāji aicināti neizmest augu atliekas krūmos, mežos vai pie ūdenstilpēm, kā arī netransportēt augsni no vietām, kur sastopami kailgliemeži.

Ja kailgliemeži jau sastopami īpašumā, eksperti iesaka tos regulāri salasīt ar rokām, īpaši agri no rīta, vēlu vakarā vai pēc lietus. Pēc nolasīšanas gliemežus ieteicams ievietot slēgtā traukā un iznīcināt, piemēram, aplejot ar verdošu ūdeni, ievietojot sālsūdenī uz 24 stundām vai sasaldējot.

Tāpat iespējams izvietot slēptuves un slazdus mitrās, ēnainās vietās, piemēram, izmantojot dēļu vai zaru kaudzes. Gliemežu pievilināšanai var izmantot alu, kefīru, mājdzīvnieku barību vai citu ēsmu.

Eksperti norāda, ka iznīcinātos gliemežus nepieciešams aprakt vismaz 25 centimetru dziļumā vai bez citu atkritumu piejaukuma nodot dzīvnieku krematorijā. Savukārt mehāniska gliemežu sadalīšana jāveic līdz olu dēšanas perioda sākumam 10. jūlijā. Viens gliemezis gadā spēj izdēt līdz pat 500 olām.

Ja videi draudzīgās metodes nav pietiekami efektīvas vai invadētās teritorijas ir plašas, iespējams izmantot Latvijā reģistrētus limacīdus, piemēram, “Ferramol”, “Ferramol Limacide”, “Ferronite Slug Granules”, “Ironmax Pro”, “Substral Limex” un “Vitrol GB”, ievērojot lietošanas un drošības prasības.

Papildus gliemežu skaita samazināšanai iespējams izmantot arī mājputnus, piemēram, vistas, muskuspīles vai Indijas skrējējpīles. Izrādās, civilizācijas glābšanā dažkārt iesaistās pīles. Cilvēce tiešām attīstās pārsteidzošos virzienos.

Spānijas kailgliemeža iekļaušana invazīvo sugu sarakstā dod juridisku pamatu pašvaldībām nepieciešamības gadījumā izstrādāt saistošos noteikumus vai pieņemt lēmumus par šīs sugas izplatības ierobežošanu vai iznīcināšanu, nosakot pienākumus zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem.

Ķekavas pašvaldība arī šogad vasaras sezonā plāno turpināt pērn uzsākto kailgliemežu apkarošanu ar limacīdiem vairākos īpašumos publiskajās teritorijās.

Vienlaikus iedzīvotāji aicināti sadarboties ar kaimiņiem un regulāri ierobežot Spānijas kailgliemeža izplatību savos īpašumos, jo tas ir ilgstošs un ikgadējs process.