Biedrībā norāda, ka šī ziema daudzām Latvijas mājsaimniecībām sagādāja nepatīkamus pārsteigumus - apkures rēķini janvārī un februārī pieauga par desmitiem procentu, valdībai pat nācās lemt par apkures pabalstiem.
Latvijā patlaban tipiska nesiltināta 70 kvadrātmetru dzīvokļa apkures rēķins šī gada janvārī sasniedzis 250 eiro mēnesī. Savukārt "A+" energoklases privātmājā ar platību 150-200 kvadrātmetru šīs izmaksas var būt zem 50 eiro mēnesī pat bargākajā ziemā.
"Passive House Latvija" valdes loceklis Krišjānis Kalnciems uzsver, ka valdībai nebūtu jādiskutē par apkures pabalstiem, ja visas Latvijas mājas būtu celtas vai renovētas pēc pasīvās ēkas principiem. Pasīvo ēku apkures izmaksas ir tik nelielas, ka pat šīs bargās ziemas spelgoņi to iedzīvotājiem nav radījuši finansiālas grūtības.
Pasīvo ēku atvērto durvju pasākumā uzstāsies trīs privātmāju īpašnieki, kuru mājas celtas pēc pasīvās ēkas principiem un sasniegušas "A+" energoklasi, tostarp Latvijas Universitātes pētnieks, sertificēts energoauditors Staņislavs Gendelis, pasīvo ēku eksperte un sertificētāja Māre Mitrevica un arhitekts, sertificēts pasīvo ēku projektētājs Matīss Zemītis.
Savukārt Salaspils bērnudārza ēkas tapšanu un tehniskos risinājumus prezentēs tās autors, arhitekts Miķelis Putrāms, bet tās reālos ekspluatācijas datus - Salaspils novada energopārvaldnieks Gatis Žogla.
Salaspils 7. bērnudārza ēka 2025. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvas "Grand Prix" un tā ir sertificēta pasīvā publiskā ēka.
Pasīvā ēka ir ilgtspējīgas būvniecības standarts, ko uzskata par energoefektivitātes jomā visprogresīvāko brīvprātīgo ēku projektēšanas standartu pasaulē. Pasīvās ēkas patērē līdz 90% mazāk enerģijas apkurei nekā parastas ēkas. Standarts balstās uz pieciem principiem - izcila siltumizolācija, trīskārša stiklojuma logi, gaisa hermētiskums, ventilācija ar rekuperāciju un termisko tiltu neesamība.
