Lai mazinātu risku, ka 2030. gadā Latvijā atkarībā no laikapstākļiem nāksies ierobežot 7-13% no sauszemes vēja elektrostacijās (VES) un saules elektrostacijās (SES) saražotās elektroenerģijas, nepieciešams plašāk ieviest bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS), secināts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" sagatavotajā Latvijas elektroenerģijas sistēmas elastības vajadzību novērtējumā.
Informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tīmekļvietnē liecina, ka SPRK apstiprinājusi pirmo ziņojumu par elastības vajadzību novērtējumu elektroenerģijas nozarē Latvijā. Ziņojumu sagatavoja AST sadarbībā ar "Sadales tīkls". SPRK izvērtēja ziņojuma atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulējumam un Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) apstiprinātajai metodikai.
Novērtējumā secināts, ka visos analizētajos scenārijos Latvijas elektroenerģijas sistēmā 2030. un 2035. gadā nav konstatētas problēmas, kas varētu apdraudēt tās drošu darbību. Dabasgāzes elektrostaciju, hidroelektrostaciju un elektroenerģijas pārvades starpsavienojumu jaudas būs pietiekamas, lai kompensētu elektroenerģijas ražošanas un patēriņa svārstības.
Palielinoties SES un VES jaudām, atsevišķos periodos var veidoties elektroenerģijas pārpalikums, kuru nebūs iespējams pilnībā patērēt vai pārvadīt. Novērtējumā skaidrots, ka atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas ierobežošana nepieciešama situācijās, kad atjaunīgās elektroenerģijas ražošana pārsniedz vietējo pieprasījumu vai elektrotīkla pārvades iespējas. Šādos gadījumos VES un SES jauda ir jāsamazina, lai nepieļautu tīkla pārslodzi un saglabātu elektroenerģijas sistēmas stabilitāti.
Modelēšanas rezultāti liecina, ka atkarībā no laikapstākļu scenārija sauszemes VES un SES ražošanas ierobežojumi var sasniegt 133-310 gigavatstundas (GWh) gadā jeb 7-13% no kopējās šo elektrostaciju izstrādes. Savukārt, ņemot vērā arī viena gigavata (GW) atkrastes vēja jaudu, kopējais AER ražošanas ierobežojumu apjoms var sasniegt 486 GWh gadā.
Ziņojumā norādīts, ka minētā problēma visvairāk būs atkarīga no laikapstākļiem, nevis no atšķirībām starp 2030. un 2035. gadu. Kopējais AER ražošanas ierobežojumu apmērs abos mērķa gados ir gandrīz identisks, savukārt būtiskas atšķirības vērojamas starp dažādiem laika apstākļu scenārijiem.
Visvairāk AER ražošanu varētu nākties ierobežot pavasarī dienas vidū, kad SES izstrāde ir augsta, bet elektroenerģijas pieprasījums nav pietiekami liels. Savukārt gada nogalē ierobežošanas nepieciešamība biežāk varētu rasties nakts un agrās rīta stundās.
BESS ļautu daļu no šajos periodos saražotās elektroenerģijas uzkrāt un izmantot vēlāk, kad ražošana ir mazāka vai patēriņš lielāks. Ziņojumā secināts, ka AER ražošanas ierobežojumu mazināšanai un lielāka VES un SES saražotās elektroenerģijas apjoma izmantošanai Latvijā nepieciešama plaša BESS integrācija elektroenerģijas sistēmā. Bez elastības risinājumiem pilnībā izmantot AER ražošanas potenciālu nebūs iespējams.
Vienlaikus novērtējumā uzsvērts, ka BESS neaizstās vadāmās elektroenerģijas ražošanas jaudas. Būtiska loma VES un SES svārstību kompensēšanā arī turpmāk būs Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei, Rīgas TEC-1 un TEC-2. Vadāmās ražošanas jaudas ir īpaši nozīmīgas ilgstošos zemas AER izstrādes periodos, sevišķi ziemā, kad elektroenerģijas trūkums patērētājiem var būt kritiskāks.
SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka Latvijas elektroenerģijas sistēma strauji mainās, jo arvien pieaug AER īpatsvars. Tas nozīmē, ka aizvien svarīgāka kļūst sistēmas spēja elastīgi reaģēt uz elektroenerģijas ražošanas un patēriņa svārstībām. Pirmais elastības vajadzību novērtējums apliecina, ka, izvērtējot dažādus attīstības scenārijus, Latvijas elektroenerģijas sistēmai ir pietiekamas spējas droši integrēt pieaugošo atjaunīgās enerģijas daudzumu.
"Vienlaikus šis novērtējums kalpos par pamatu turpmākiem lēmumiem, lai arī nākotnē nodrošinātu drošu, ilgtspējīgu un izmaksu ziņā efektīvu elektroapgādi," norāda Ozola.
SPRK min, ka elastība raksturo elektroenerģijas sistēmas spēju pielāgoties ražošanas un patēriņa svārstībām, saglabājot sistēmas līdzsvaru un drošu darbību. Tās nozīme pieaug, palielinoties SES un VES īpatsvaram, jo šo elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms ir atkarīgs no laikapstākļiem.
Ziņojumā analizēta Latvijas elektroenerģijas sistēmas spēja nodrošināt līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu sezonā, diennaktī un stundā. Vērtēts arī enerģijas uzkrāšanas, patēriņa pielāgošanas, agregācijas un starpsavienojumu potenciāls, iespējamie tirgus šķēršļi, kā arī elektrotīklu digitalizācijas ietekme.
Ziņojuma sagatavošanā izmantoti trīs atšķirīgi laikapstākļu scenāriji. Tajos modelēts būtisks atjaunīgo energoresursu, īpaši vēja un saules enerģijas, ražošanas pieaugums, iespējamā elektroenerģijas ražošanas ierobežošana, patēriņa un ražošanas straujās izmaiņas, kā arī starpsavienojumu noslodze.
"Sadales tīkls" veiktajā 20 kilovoltu tīklu un 110/20 kilovoltu apakšstaciju novērtējumā nav konstatētas papildu elastības vajadzības, ko radītu ražošanas pārslodze. Analīzē ņemta vērā vēsturiskā tīkla noslodze, prognozētais elektroenerģijas pieprasījums, plānotā tīkla attīstība un būtisks atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugums.
Ziņojumā ņemti vērā Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma "ERAA 2024" tirgus modelēšanas rezultāti 2030. un 2035. gadam.
Elastības vajadzību novērtējums tiks iesniegts Eiropas Komisijai un ACER, kā arī publicēts. Atbilstoši ES prasībām šāds novērtējums būs jāaktualizē reizi divos gados, analizējot elektroenerģijas sistēmas vajadzības vismaz turpmāko piecu līdz desmit gadu periodam.
Ziņojuma izstrādē no 2025. gada novembra sadarbojās SPRK, Klimata un enerģētikas ministrija, AST un "Sadales tīkls".
