Ja pareiza apģērba kopšana un glabāšana palīdz pagarināt tā lietošanas laiku, tad garderobes pārskatīšana ļauj izvērtēt patēriņu paradumus un nepieļaut, ka lietojamas drēbes priekšlaicīgi kļūst par atkritumiem.

Tas ir tikai dabiski, ka sezonas maiņa ievieš pārmaiņas mūsu skapī. Tomēr pirms kleitas, šortus, kreklus un citus siltās sezonas apģērbus noliekam malā uz vairākiem mēnešiem, vērts atminēties, ka tos nevajadzētu vienkārši sastumt kastēs vai iestūķēt skapja tālākajā stūrī.

“Skapja pārskatīšana ir labs brīdis ne tikai sezonālai sagatavošanai, bet arī sapratnei par to, kas patiešām ir vajadzīgs.

Vispirms saprast, kā apģērbu saglabāt un lietot ilgāk, kā bojāto salabot un kā to, kas nav vajadzīgs, nodot atkārtotai izmantošanai. Tikai tad, kad pēc šiem soļiem apģērbs tiek uzskatīts par nokalpojušu, varam domāt par tā pareizu šķirošanu,” skaidro Erta.

Šāda izvērtēšana ir būtiska, lai skapja tīrīšana nekļūtu par iemeslu no drēbēm abrīvoties steigšus un nepārdomāti, kad faktiski tās varētu kalpot vēl vairākas sezonas. Varbūt atklāsies līdzīgas drēbes, varbūt savulaik tikai cenas vai atlaides dēļ nopirktās nešķitīs vajadzīgas, vai vienkārši izrādīsies, ka garderobē kā trūkst. Vienlaikus tas veicinās novērtēt savus iepirkšanās paradumus un saprast — vai jauns pirkums tiešām ir nepieciešams?

No izmešanas uz nodošanu: ko parāda dati?

Pirms konkrētākas instruktāžas, svarīgi ir aplūkot arī pašreizējo situāciju — kā kopumā sokas ar nodošanu, saglabāšanu un apritīgumu?

Ja skatāmies uz Eiropas Savienības tekstila apriti, tad ik gadu tiek izmesti ap 5 miljoniem tonnu apģērba jeb aptuveni 12 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Tikai 1 % apģērbā izmantoto materiālu tiek pārstrādāti jaunā apģērbā. Savukārt viena kokvilnas T krekla izgatavošanai var būt nepieciešami aptuveni 2700 litru saldūdens. Tātad tekstils patērē ļoti daudz materiālu. Bet ko lietas labā darām Latvijā?

Par piemēru ņemama “CleanR” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja 2025. gadā. Aptverot valsts iedzīvotājus vecumā no 15—75 gadiem, tika aptaujāti 710 respondenti. Pētījums apliecina pozitīvas izmaiņas — daļa paradumu jau attīstās apritīguma virzienā.

Rīgas statistiskajā reģionā, kurā ietilpst arī Pierīgas pašvaldības, 52 % aptaujāto norādījuši, ka vēl lietojamas lietas, tostarp apģērbu, pārdod, nodod labdarībai vai atdod citiem, kas ir vairāk nekā Latvijā kopumā — 45,8 %. Arī apavu un apģērba remontēšanu kā vienu no ikdienas resursu patēriņa mazināšanas veidiem šajā reģionā minējuši 19,7 % aptaujāto, kamēr valstī kopumā — 14,9 %.

Lai nu kā — atdot mēs protam. Bet salabot — vēl mācāmies. Tāpēc sezonālā garderobes pārskatīšana ir brīdis to vai nu praktizēt, vai saprast citus apģērba nākotnes ceļus.

Līdz pavasarim? Ne tik strauji

Ja apģērbu plāno noglabāt mēnešiem, izrādās, ir ieteikumi, kā to pareizāk paveikt. Vispirms drēbes jāizmazgā un pilnībā jāizžāvē — pat neliels mitrums glabāšanas laikā var nepatīkami sasmacēt vai pat sabojāt audumu. Bet traipi, kas šķiet nenozīmīgi, pēc mēnešiem var pārvērsties neiztīrāmos.

Tagad skapī? Vēl ne. Pat nelieli defekti kabatām, pogām, rāvējslēdzējiem un vīlēm līdz pavasarim var pasliktināties un kļūt lielāki un nelabojamāki.

“Apģērba mūžs lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā pret to izturamies ikdienā — kā mazgājam, žāvējam, glabājam un vai laikus pamanām nelielus bojājumus. Jo ilgāk varam izmantot jau saražotu lietu, jo vēlāk rodas nepieciešamība to aizstāt ar jaunu,” uzsver Erta.

Tāpēc gan lētāku, gan dārgāku apģērbu ilgmūžība patiesībā ir katra īpašnieka rokās.

Ne visas drēbes jāglabā vienādi

Izmazgāšana gan nav jāuztver kā universāls brīnumlīdzeklis, jo tieši apģērba glabāšana ietekmē to, kā tas izskatīsies pēc vairākiem mēnešiem. Vieglus kreklus, blūzes vai kleitas var pakarināt bez iespringšanas, savukārt trikotāžu labāk salocīt, lai tā neizstaipītos un nezaudētu formu. Bet smalkākus audumus nav ieteicams saspiest pārpildītās kastēs vai plauktos.

Svarīga ir arī glabāšanas vieta. Jāizvairās no mitruma vai tiešiem saules stariem, kas var ietekmēt gan auduma struktūru, gan krāsu. Visdrošākās ir tīras, sausas un tumšākas vietas, kur drēbes netiek pārmērīgi saspiestas.

Arī apavi pelnījuši uzmanību — pirms ilglaicīgas nolikšanas tos ieteicams notīrīt un pilnībā izžāvēt. Un formas saglabāšanai arī būtiski, lai tie netiktu iespiesti kaudzē. Tāpēc mērķis ir vienkāršs: rūpīgi noliec tagad, lai nākamgad nav jāizsviež ārā.

Pārskatīt nenozīmē iztukšot

Bet kāpēc nevarētu visu vienkārši iztīrīt? Atstāt baltu lapu un vasaru sākt ar svaigu skapi?

“Pilnībā iztīrīt skapi ir viegli, bet tas diemžēl nav ilgtspējīgākais risinājums.

Ja nav vēlmes vai prasmju to salabot un apģērbs ir labā stāvoklī, tad daudz vērtīgāk ir nodot to tālāk.

Tam, kas var kalpot, nav iemesla priekšlaicīgi pārvērsties par atkritumu,” akcentē Erta.

Praksē to var sadalīt vienkāršās kategorijās — glabāšanai, labošanai vai pārdošanai un ziedošanai. Savukārt patiešām nolietotās un šķietami neizmantojamās drēbes jānodod atbilstoši tekstila šķirošanas nosacījumiem.

Tas sākas ar atbrīvošanos no automātiskās un vieglās “nevalkāju — izmetu” loģikas.

Ir arī saprotami izņēmumi

Apģērbs var kļūt nevajadzīgs dažādu iemeslu dēļ — mainījies izmērs, stils, dzīvesveids vai drēbju jau vienkārši kļuvis par daudz. Taču kvalitāti, kas piedevām ir subjektīvs jautājums, tas neietekmē. Ja šķiet, ka apģērbs ir labs un lietojams — tam noteikti ir vieta turpmākā dzīvē.

Ziedošanai gan meklējams arī balanss — nodošanai nevajadzētu atvēlēt lietas, kuras pašam būtu neērti vai nepatīkami saņemt nolietojuma vai netīrības dēļ. Turklāt jāatceras, ka visu var nodot vai iemainīt draugiem un ģimenei. Savukārt rokdarbu pratēji var pāršūt un pielāgot jau citam mērķim. Turpretī tekstila šķirošana jāaktualizē tikai tad, kad pārējo iespēju nav.

Ja tomēr izmetam — tad kur?

Ja apģērbu tiešām nav jēgas saglabāt, labot, pielāgot vai nodot tālāk, nākamais solis ir šķirošana. Taču arī te ir savi priekšnoteikumi, nevis tikai “viss tekstils vienā konteinerā”.

“Zaļā josta” un “CleanR” norāda, ka tekstila konteineros drīkst ievietot apģērbu, apavu pārus un mājas tekstilu, piemēram, aizkarus, gultas veļu, spilvenus, segas un galdautus. Nododamajam tekstilam jābūt sausam, tīram, bez pelējuma un bez ķīmisku vielu, motoreļļu vai citu piesārņojumu pēdām.

Nododamo arī jāsagatavo — tekstils jāievieto cieši aizsietā maisā, lai tas konteinerā nesamirktu un neizbirtu. Savukārt mitru, sapelējušu vai stipri piesārņotu tekstilu, audumu atgriezumus, bojātus vai nepāra apavus tekstila konteinerā likt nedrīkst.

Ja rodas šaubas par jebkuriem nosacījumiem — aktuālā nodošanas informācija, šķirošanas laukumi un citas praktiskās norādes pieejamas vietnē “videspratiba.lv”.

Pareiza šķirošana atbrīvo ne tikai skapi. Tā panāk, ka lietošanai derīgais tekstils nonāk atkārtotā apritē, bet pārējais — atbilstošā pārstrādē.

Kur tekstilu nodot?

Tekstila šķirošanas iespējas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgas, tāpēc tuvāko nodošanas vietu, aptverot visu Latviju, visdrošāk meklēt videspratiba.lv vai savas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja mājaslapā. Tekstila nodošanas iespējas atrodamas arī “zalajosta.lv”.

Savukārt papildu nodošanas iespēju teritorijās, kur “CleanR” nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, piedāvā sezonālā akcija “Tīrmāja”. Tās mobilais punkts noteiktos datumos dodas uz konkrētām pilsētām un novadiem, pieņemot arī tekstilizstrādājumus. Aktuālās vietas un datumi sagaidāmi “CleanR” mājaslapā un uzņēmuma “Facebook” kontā.

Lieto ilgāk, šķiro beigās

Tā kā atbildīga rīcība ar tekstilu nesākas pie šķirošanas konteinera. Tā sākas jau brīdī, kad apģērbu izvēlamies, bet turpinās ar to, kā valkājam, kopjam, glabājam, labojam un nododam tālāk.

Šķirošana ir svarīga, taču tai jābūt pēdējam, nevis pirmajam solim. Kad šīs iespējas izsmeltas, tad gan laiks ir šķirot, lai pēc iespējas mazāk lietojamu drēbju priekšlaicīgi kļūtu par atkritumiem.

Par SIA “Zaļā josta”:

SIA “Zaļā josta” ir ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas uzņēmums, kas organizē izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu, tekstilizstrādājumu, plastmasu saturošu izstrādājumu (mitrās salvetes un baloni) apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100 % atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa un parūpējoties par sabiedrības izglītošanu un to, lai atkritumi, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, tiek savākti, pārstrādāti un nonāktu otrreizējā apritē.“Zaļā josta” kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “CleanR” izveidojusi vides izglītības platform “videspratiba.lv”, kurā vienuviet apkopota praktiska un aktuāla informācija par pareizu atkritumu šķirošanu un ilgtspējīgu, apritīgu dzīvesveidu.