Lai gan Latvijā atkritumu šķirošanas iespējas un infrastruktūra turpina attīstīties, daļa atkritumu aizvien nonāk dabā. To apliecina arī Valsts vides dienesta dati – 2025. gadā lietotnē “Vides SOS” saņemti 2825 ziņojumi par dabā izmestiem atkritumiem.
Līderos – dažādi sadzīves atkritumi
Pretēji izplatītajam priekšstatam, ka dabā visbiežāk nonāk plastmasas iepakojums, Valsts vides dienesta dati rāda, ka visbiežāk iedzīvotāji ziņo par dabā izmestiem sadzīves atkritumiem. Otrajā vietā pēc iedzīvotāju ziņojumu skaita ierindojas būvniecības atkritumi. Tie visbiežāk tiek atstāti nomaļās vietās: mežos, karjeros vai ceļmalās.
Būvgruži ir atkritumi, kas rodas ēku būvniecības, remonta vai nojaukšanas. Tie var būt betona gabali, ķieģeļi, flīzes, ģipškartons, tapetes, stikla vate un jumta seguma materiāli. Jāņem vērā, ka par būvniecības atkritumiem nav uzskatāmi liela izmēra priekšmeti, piemēram, mēbeles, elektrotehnika, elektropreces un bīstamie atkritumi.
Kas jāzina par būvniecības atkritumu pareizu apsaimniekošanu
Mazākas plastmasas detaļas un no sienām noplēstas tapetes var izmest sadzīves atkritumu konteinerā, bet iepakojumu var izmest iepakojumam paredzētajā konteinerā. Tas attiecas arī uz būvniecības plēvi (LDPE), kas ir pārstrādājama, tomēr pirms izmešanas tā pēc iespējas jāattīra no būvgružu piemaisījumiem, piemēram, smiltīm, betona gabaliem u.tml.
Jāatceras, ka arī putuplastu nedrīkst izmest iepakojumam paredzētajā konteinerā. Ja tas ir no sadzīves tehnikas, to var izmest sadzīves atkritumu konteinerā, taču lielāki apjomi jānodod tam paredzētajos punktos.
No būvgružiem var legāli atbrīvoties vairākos veidos. Tos var nodot sadarbībā ar nama pārvaldnieku vai izvēlēties licencētu komersantu, kurš izvedīs lielajos BIG BAG maisos vai speciālos konteineros ievietotus būvgružus. Būvniecības atkritumus var izvest arī pats, nododot tos kādā no būvgružu pieņemšanas punktiem vai šķirošanas laukumiem.
Nolietotas riepas dabā – ilgstošs piesārņojums
Jau minētie Valsts vides dienesta dati liecina, ka trešajā vietā pēc saņemto ziņojumu skaita lietotnē “Vides SOS” ir nolietotas riepas.
Riepas vidē sadalās simtiem, pat tūkstošiem gadus, un arī tad augsnē un ūdenī aizvien saglabājas to daļiņas. No riepām izdalās gan mikroplastmasa, gan smagie metāli (kadmijs, varš, svins u.c.), kas ir toksiski un var atstāt neatgriezeniskas sekas. Turklāt tās var kļūt par vietu, kur uzkrājas ūdens un vairojas kaitēkļi, skaidro “Zaļā josta”.
Vienu vieglā auto riepu komplektu (līdz pat četrām riepām) mājsaimniecība reizi gadā tam speciāli paredzētā nodošanas laukumā var nodot bez maksas.
Arī matrači un mēbeles dabā nepazūd
Dabā nereti nonāk arī liela izmēra atkritumi – priekšmeti, kas ir pārāk lieli vai smagi, lai tos izmestu kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem. Tās ir vecas mēbeles, matrači, gaismekļi, paklāji, metāla sadzīves priekšmeti, piemēram, bērnu rati, kā arī dārza mēbeles un aprīkojums, un citi.
Lielgabarīta atkritumus nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana parasti ir jāpiesaka mājas apsaimniekotājam. Tie jāatstāj tiem paredzētajās novietnēs mājas pagalmā vai, ja tādu nav, jānovieto līdzās sadzīves atkritumu konteineriem, ievērojot nama apsaimniekotāja noteikumus. Tikmēr privātmāju iedzīvotāji lielgabarīta atkritumu izvešanu var pieteikt individuāli vai arī paši nogādāt tos uz tuvāko šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu.
SIA “Zaļā josta” ir ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas uzņēmums, kas organizē izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu, tekstilizstrādājumu, plastmasu saturošu izstrādājumu (mitrās salvetes un baloni) apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100 % atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa un parūpēties, lai atkritumi, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, tiek savākti, pārstrādāti, nonāktu otrreizējā apritē, kā arī sabiedrības izglītošanu.
Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”
