Katru gadu dažādu faktoru dēļ daļa mežaudžu platību zaudē augtspēju, kā rezultātā tās iet bojā un tiek nocirstas sanitārajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma saņemšanas. 2025. gadā lielākās bojātās platības bijušas Vidzemes (2327 hektāri), Centra (1942 ha) un Dienvidu (1906 ha) virsmežniecību teritorijās, mazāk – Austrumu (1234 ha) un Kurzemes (538 ha) virsmežniecību teritorijās.
Kā norāda VMD, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2025. gadā platības ziņā būtiskākais bojājumu cēlonis mežā bijis kaitēkļu bojājumi, kas kopumā sastādījis 6592 ha jeb 83 %. Galvenais bojājumus radošais kaitēklis joprojām bijis egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), kurš izraisījis 99 % no visiem kaitēkļu bojājumiem. 2025. gadā salīdzinoši daudz mežaudžu cietušas arī vējgāžu, vējlaužu ietekmē – 892 ha, kas sastāda 11 % no visiem bojājumiem.
Tāpat kā vairākos iepriekšējos gados, platības ziņā vairāk bojātas izplatītāko koku sugu audzes – sevišķi daudz egļu audzes (7023 ha), salīdzinoši daudz arī bērzu audzes (415 ha) un priežu audzes (287 ha). Egļu audžu bojājumi 94 % gadījumu saistīti ar egļu astoņzobu mizgrauža radītajiem postījumiem.
