Rudenī, ieraugot nobirušās lapas un nokaltušos augus, daudzi dārzu steidz sakopt līdz pēdējam stiebram. Taču izrādās, ka ne viss, kas izskatās nokaltis vai lieks, patiešām ir jānovāc. Dažus augus rudenī labāk neaiztikt, bet nobirušās lapas dažviet var izrādīties daudz vērtīgākas, nekā sākumā šķiet.

Rudens ir arī viens no piemērotākajiem laikiem, lai dārzā iestādītu jaunus augus. Latvijas stādaudzētāji skaidro, ko šajā sezonā vērts darīt un no kādiem ieradumiem labāk atteikties.

Pirms griezt, vispirms jāzina, ko drīkst griezt

Ne visas ziemcietes rudenī jānogriež līdz zemei. Zāļveida ziemcietes, delfīnijas un ziemzaļie augi, piemēram, papardes, jukas un bergēnijas, rudenī nav jāsteidz “sakārtot”.

Arī astilbēm lapas ieteicams atstāt, jo ziemā tās var kalpot kā dabisks piesegums. Savukārt Itoh hibrīdās peonijas uzvedas citādi nekā parastās peonijas, tādēļ arī tās rudenī negriež.

Stādaudzētava “Bērziņi” šoruden Rudens Stādu parādē īpaši izcels savas papardes.

Izrādās, rudens ir labs laiks stādīšanai

Ja šķiet, ka jaunu augu stādīšanai jāgaida nākamais pavasaris, dārzkopji tam nepiekrīt. Rudens daudzos gadījumos ir pat ļoti piemērots laiks stādīšanai.

Zane Zeltiņa no stādaudzētavas “Baižas” norāda, ka rudenī īpaši labi var redzēt graudzāļu īsto izskatu. To krāsa un forma palīdz saprast, kā augi izskatīsies dobē un kā tos savā starpā kombinēt.

Arī apstākļi augiem ir labvēlīgi. Zeme vēl saglabā siltumu, bet gaisa temperatūra vairs nav tik augsta kā vasarā. Līdz ar to augiem nepieciešams mazāk rūpju, lai tie iesakņotos.

Konteineros un podos audzētus augus iespējams stādīt līdz pat salam, jo to sakņu sistēma pārstādīšanas laikā netiek būtiski traucēta. Turklāt rudenī dārza saimniekiem bieži vien ir vairāk laika nekā pavasarī, kad dārzā darāmo darbu saraksts pēkšņi kļūst garš kā čeks veikalā.

Zane Zeltiņa kā īpaši interesantas graudzāles izceļ melnziedu seslēriju, spalvzāli “Red Head” un miskanti “Federweisser”.

Vai tiešām katra lapa jāaizvāc?

Ne gluži. Perfekti tīrs dārzs ne vienmēr ir labākais dārzs.

Andrejs Vītoliņš no stādaudzētavas “DIMZAS” stāsta, ka arī viņa saimniecībā aug liels ozols, kas rudenī sarūpē iespaidīgu lapu daudzumu. Taču tās netiek uzreiz aizvestas prom.

Daļa lapu nonāk dobēs, kur tās veido dabisku aizsargslāni. Tās var palīdzēt mazināt temperatūras svārstības, pasargāt saknes no kailsala un pakāpeniski papildināt augsni ar organiskajām vielām.

Protams, tas nenozīmē, ka grābeklis rudenī jāizmet miskastē. Biezs lapu slānis uz zāliena var tam kaitēt, savukārt zem augļkokiem lapas labāk savākt, ja pastāv slimību izplatības risks.

Tātad dārzs nav jāizslauka līdz pēdējai lapiņai. Daļu no tā, ko cilvēks redz kā “nekārtību”, daba patiesībā izmanto ļoti praktiski.

Ar mēslojumu rudenī labāk nepārspīlēt

Vēl viena izplatīta kļūda ir mēģināt rudenī augus īpaši “uzbarot”. Taču vairāk mēslojuma šajā sezonā ne vienmēr nozīmē labāk.

Īpaši jāuzmanās no mēslojumiem ar lielu slāpekļa daudzumu. Tas veicina jaunu dzinumu un lapu augšanu, bet rudenī augam jau būtu jāgatavojas ziemas mieram.

Ja augs turpina veidot jaunus, sulīgus dzinumus, tie var nepaspēt pietiekami nobriest pirms sala. Ja nepieciešama mēslošana, priekšroka dodama rudens mēslojumiem ar lielāku kālija un fosfora daudzumu.

Vienkārši sakot, rudenī augam vairs nav jāskrien uz priekšu. Tam jāgatavojas ziemai.

Arī rudenī dārzā var atrast pārsteigumus

Rudens Stādu parādē stādaudzētāji sola parādīt ne tikai ierastus augus, bet arī dažādus retumus.

Andrejs Vītoliņš no “DIMZAS” uz parādi vedīs nelielus skujkokus, interesantas priedes, katalpas, krūmveida amorfas un citus augus.

“Man šķiet, ka šoruden būs ko redzēt pat tiem, kuri domā, ka dārzā viņus vairs nekas nevar pārsteigt,” atzīst Vītoliņš.

Savukārt tiem, kuri vēlas dārzā vairāk rudens krāsu, ir vērts pievērst uzmanību arī kokiem. Karolis Treijs no Ārijas kokaudzētavas Lēdurgā kā vienu no izteiksmīgākajiem rudens krāsojuma augiem min Amūras korķkoku.

Viņa TOP 3 rudens krāsojumam veido Amūras korķkoks, valrieksts un sarkanais ozols.

Tāpēc šoruden, pirms ķerties pie šķērēm, grābekļa un mēslojuma maisa, vērts uz dārzu paskatīties mazliet citādi. Ne viss, kas rudenī izskatās nokaltis, ir jānogriež, ne katra lapa jāaizvāc un ne katram augam nepieciešama papildu mēslojuma deva. Dažkārt labākais dārza darbs ir zināt, kad neko nedarīt.