Sākotnēji revīzijas rezultātus bija plānots publiskot jau 13. maijā, taču pēdējā brīdī to izziņošanu aizkavēja Zemkopības ministrijas iebildumi. Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.
Šobrīd publiskotajā revīzijā Valsts kontrole konstatējusi būtiskus trūkumus AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā un Zemkopības ministrijas (ZM) kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.
Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonos eiro.
Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā. Tāpat ZM rosināto, Ministru kabineta un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.
Valsts kontroles vērtējumā, šie lēmumi pieņemti ārpus Ministru kabineta un akcionāra kompetences, un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.
Iestādē norāda, ka LVM apsaimnieko 47% no Latvijas mežiem un ir viens no nozīmīgākajiem valsts uzņēmumiem - 2024. gadā valsts budžetā dividendēs iemaksāja 141,3 miljonus eiro jeb 37% no kopējām valsts budžetā iemaksātajām dividendēm. 2024. gadā LVM neto apgrozījums sasniedza 586,1 miljonu eiro.
"Ja trūkst skaidru mērķu, caurskatāmas pārvaldības un ekonomiski pamatotu lēmumu, cieš ne tikai valsts budžets, bet arī sabiedrības uzticēšanās tam, kā tiek apsaimniekoti valsts meži," uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Revīzijā secināts, ka kopš 2021. gada nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes, kurās būtu noteikti vidēja termiņa mērķi, prioritātes un sagaidāmie rezultāti meža nozarē, lai vienlaikus samērīgi īstenotu visu nozaru intereses.
Tomēr, neraugoties uz to, pērn ZM ir virzījusi būtiskus normatīvo aktu grozījumus, paredzot samazināt koku ciršanas vecumu, palielināt kailciršu platības un maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos, lai arī līdz šim nav izmantoti 10% no atļautā ciršanas apjoma.
Revidenti arī izpētījuši, ka sešos gados ZM rosinātajiem pasākumiem novirzīti 316,9 miljoni eiro jeb gandrīz puse no LVM dividenžu ieņēmumiem, no kuriem 91,1% jeb 288,6 miljoni eiro izmantoti ZM resora iekšējām vajadzībām, tostarp lauksaimniecības un lauku attīstības atbalstam.
Revidenti izpētījuši, ka pēc lēmuma 2024. gadā samazināt LVM padomes locekļu skaitu no pieciem līdz trim ar mērķi nodrošināt efektīvu korporatīvo pārvaldību kapitālsabiedrībā tika izveidots jauns amats - padomes priekšsēdētāja padomnieks, kura atlīdzībai 15 mēnešu laikā izlietoti 48 059 eiro.
Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir Krauze, bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.
Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā sākās pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos. Līdz ar to Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".
Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.
