CNN tūlītējā atbilde: "Nepāla ir klimata katastrofu karstais punkts. Planētai sasilstot, Himalajos kūst plašas ledus joslas, un akmeņainās kalnu nogāzes kļūst mazāk cietas un šķidrinās."
Ziņu aģentūras "Reuters" spriedums ir atturīgāks: "Nav skaidrs, kas izraisīja ledāja sabrukumu. Nepālas amatpersonas kā iespējamu iemeslu sākumā minēja zemestrīci, taču ASV Ģeoloģijas dienests vēlāk paziņoja, ka ziņotā zemestrīce patiesībā bija seismiskā enerģija, ko radījusi ledāja iežu un ledus sabrukšana, kam sekoja atlūzu plūsma."
Savukārt Indijas neatkarīgā ziņu dienesta "Republic Media Network" rīkotājdirektors un komentētājs Arnabs Gosvami ir pārliecināts par to, ka ledāja nobrukumu ir izraisījuši grandiozie projekti, ko Pekina īsteno Tibetā, nerēķinoties ar Ķīnas valsts uzraudzīto ģeologu oficiāliem secinājumiem, starptautisko vides ekspertu novērtējumu un plašsaziņas līdzekļos publicētajiem ziņojumiem.
Operējot ar faktiem un atklātos resursos pieejamām liecībām,
Gosvami pierāda, ka Pekina ir ignorējusi kopš 2016. gada ienākošos brīdinājumus par irdenām ģeoloģiskām struktūrām, aktīviem seismiskiem lūzumiem un kalnu nogāžu ārkārtējo ievainojamību.
Katastrofas reģionā notiek grandiozi valsts mēroga apvedceļa būvdarbi un smagu infrastruktūru celtniecība trauslu upju gultņu tuvumā, kādas ir arī 26. augustā pārplūdušajām upēm, kas no Ķīnas anektētās Tibetas kalniem plūst lejup uz Nepālu caur cietušo robežpilsētu Rasuvagadhi un tālāk cauri Rasuvas reģionam.
Pēc Gosvami domām Pekina ir atbildīgu ne tikai nāvīgās lavīnas izraisīšanu, kā rezultātā izcēlās plūdi, kas izpostīja virkni apdzīvotu vietu un aiznesa neskaitāmas dzīvības, bet arī par to, ka Ķīna nekavējoties neizziņoja trauksmi un nebrīdināja Nepālu par katastrofu, kas notikusi upju augštecē. Jaunākā informācija liecina, ka bojāgājušo skaits pārsniedz 1100 cilvēku, bet 4400 joprojām ir bezvēsts pazudušo statusā.
