Sociālajā tīklā “Threads” izvērtusies dzīva diskusija pēc tam, kad kāds lietotājs pajautāja, vai vienkāršam veikala apmeklējumam Latvijā jau gandrīz automātiski jāparedz 50 eiro.
“Vai tikai man šķiet, ka Latvijā par vienkāršu iepirkšanos veikalā jau jāsagatavo gandrīz 50 eiro?” viņš vaicāja.
Atbildes liecina, ka šāda sajūta nav retums. Vairāki cilvēki atzina — pat tad, ja sākotnējais mērķis ir nopirkt vien dažus pamatproduktus, pie kases nākas samaksāt krietni vairāk, nekā cerēts.
“Man pat ar 50 eiro vienai reizei nepietiek,” atzina kāda komentētāja.
Savukārt cita sieviete aprakstīja situāciju, kas pazīstama daudziem: uz veikalu dodas tikai pēc maizes, piena vai biezpiena, bet gala summa tik un tā sasniedz 15–20 eiro. Ja jāpērk pārtika ilgākam laikam, tēriņi ātri pieaug līdz 50 vai pat 100 eiro.
“Neko īsti nenopirkām, bet naudu iztērējām,” viņa secināja.
Ģimenēm ar bērniem 50 eiro pazūd īpaši ātri
Diskusijā vairākkārt izskanēja, ka ģimenēm ar bērniem šāda summa nebūt nav pārspīlējums. Pārtikas, sadzīves preču un bērniem nepieciešamo produktu grozs piepildās ātri, bet līdz ar to strauji aug arī čeka summa.
Kāds komentētājs īsi norādīja: “Ģimenei ar bērniem tā ir.”
Cits piebilda, ka ar 50 eiro pietiek vien pāris dienām. Tas īpaši jūtams situācijās, kad ģimene cenšas pirkt ne tikai lētākos produktus, bet arī gaļu, piena produktus, augļus un dārzeņus.
Laukos ne vienmēr ir lētāk
Atsevišķi diskusijas dalībnieki pievērsās arī cenu atšķirībām starp Rīgu un reģioniem. Lai gan nereti tiek uzskatīts, ka laukos dzīve ir lētāka, pārtikas veikalu cenas šo priekšstatu ne vienmēr apstiprina.
“Kādreiz likās, ka dzīvot Rīgā ir dārgi, bet tagad, kad pārvācos uz laukiem, — trakums! Bez 30–40 eiro nav ko darīt veikalā,” rakstīja kāda lietotāja.
Mazākos veikalos izvēle mēdz būt ierobežotāka, turklāt ne vienmēr pieejamas tādas pašas akcijas un lētākas alternatīvas kā lielajos tirdzniecības centros.
Vai tomēr jāpērk pārdomātāk?
Diskusijā netrūka arī skeptiskāku balsu. Daži uzsvēra, ka izdevumus iespējams samazināt, rūpīgāk plānojot maltītes un izvairoties no spontāniem pirkumiem.
“Jāoptimizē un jādomā līdzi, ko pērk un ēd, tad var diezgan ietaupīt,” norādīja kāds komentētājs.
Citi ironizēja, ka lielus tēriņus var veidot alkohols un cigaretes. Tomēr ne visi tam piekrita, uzsverot, ka arī bez šādām precēm pamatproduktu cenas vairs nav zemas.
Ārzemēs dzīvojošajiem pieredze atšķiras
Sarunā iesaistījās arī ārvalstīs dzīvojošie. Kāda sieviete no ASV rakstīja, ka viņas ģimene pārtikai nedēļā iztērē aptuveni 200 dolāru, tādēļ Latvijā 50 dolāri viņai šķiet summa, par kuru vēl var nopirkt salīdzinoši daudz.
Tikmēr cita komentētāja uzsvēra, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs pārtikas cenas ir līdzīgas. Atsevišķas preces var būt lētākas, citas dārgākas, taču kopējā atšķirība neesot milzīga.
Diskusija gan skaidri parāda vienu — daudziem pircējiem 50 eiro vairs nešķiet liels iknedēļas iepirkums. Tā arvien biežāk ir summa, kas pazūd vienā parastā veikala apmeklējumā.
