Līdz ar ceturto jeb priekšpēdējo maksājumu, izpildot 41 Atveseļošanas fonda plānā noteikto reformu un investīciju rādītāju, Latvija kopā budžetā būs saņēmusi gandrīz 1,5 miljardus eiro jeb 75% no kopējā Atveseļošanas fonda piešķīruma.
Piektdien maksājuma saņemšanas pasākumā Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka 371,2 miljoni eiro nav tikai skaitlis budžeta ailē.
"Tas nozīmē praktiskus uzlabojumus iedzīvotāju ikdienā, tostarp pieejamākus mājokļus, nosiltinātas ēkas un zemākus apkures rēķinus, labākus darba apstākļus glābšanas un katastrofu pārvaldes dienestiem, kvalitatīvāku veselības aprūpi, modernāku infrastruktūru un augstāku dzīves līmeni reģionos," atzīmēja Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) skatījumā Latvija ir veiksmīgi īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, veicinot valsts attīstību.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka patlaban ir būtiski noturēt tempu un sekmīgi pabeigt atlikušās reformas un investīcijas līdz Atveseļošanas fonda plāna noslēgumam 31. augustā, sasniedzot pēc iespējas lielāku atdevi Latvijas sabiedrībai.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka kopējais Atveseļošanas fonda plāns Latvijai veido 1,97 miljardus eiro. Tostarp 34% jeb 660 miljoni eiro paredzēti klimata pārmaiņām, 20% jeb 403 miljoni eiro nevienlīdzības mazināšanai, 18% jeb 364 miljoni eiro - digitālajai transformācijai, 10% jeb 189 miljoni eiro - ekonomikas tranformācijai, bet 9% jeb 182 miljoni eiro - veselībai, kā arī finansējums paredzēts citiem mērķiem.
Viņš uzsvēra, ka patlaban ir izpildīti 77% no plāna rādītājiem, bet pārējie projekti ir procesā, kurus ir jāizpilda līdz augusta beigām. Ašeradens aģentūrai LETA norādīja, ka valdības dienestu kapacitāte gadā ir aptuveni 700-800 miljoni eiro, bet šogad "stress ir lielāks", jo ir jāapgūst 1,4 miljardi eiro.
Tomēr viņš atzina, ka viss notiek pēc plāna, tostarp iesaistītās puses ir mobilizējušās. "Šobrīd neredzu riskus, ka mēs varētu netikt galā," sacīja ministrs.
Viens no "mega" projektiem ir dzelzceļa "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbi, jo, nepabeidzot projektu termiņā, ir risks zaudēt arī Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) investīcijas, tomēr ministrs atzīmēja, ka "šobrīd šķiet, ka esam grafikā un nav ziņu, ka varam neiekļauties projekta termiņā."
Savukārt premjere Evika Siliņa (JV) atzīmēja, ka Atveseļošanas fonda nozīmīgas investīcijas ir saņēmušas slimnīcas Valmierā, Ventspilī, Talsos, kā arī klīniskās slimnīcas Rīgā. Viņa papildināja, ka ar fonda atbalstu ir izveidoti liela mēroga industriālie parki visos Latvijas reģionos, kā arī fonds devis "jaudīgu atspērienu" jaunu mājokļu būvniecībai un investīcijas ieguldītas arī augstskolu programmu modernizācijā, enerģētikas projektiem un citiem projektiem.
"Protams, šis finansējums nenāk bez nosacījumiem, jo katrs eiro tiek piesaistīts konkrētam rezultātam un arī konkrētiem termiņiem. Runājot arī par nākamajiem ES daudzgadu budžetiem, ir skaidrs, ka ļoti līdzīgu mehānismu varētu gaidīt arī nākotnē," uzsvēra premjere.
Dombrovskis papildināja, ka reģionu attīstībā no fonda finansējuma arī ir redzami praktiski rezultāti, tostarp ir atjaunoti vai pārbūvēti vairāki simti kilometru reģionālo un vietējo autoceļu, kas ved uz Bausku, Limbažiem, Ludzu, Madonu un citām pilsētām.
Viņš arī norādīja, ka vēja turbīnu apkopes uzņēmums SIA "Aerones" ir labs piemērs, ka Latvija nav tikai Eiropas finansējuma saņēmēja, bet arī ideju un tehnoloģiju radītāja. "Šeit top robotizēti risinājumi vēja turbīnu apkopei, tostarp diagnostikai, tīrīšanai un remontam, kas ir svarīgi visai Eiropai," norādīja Dombrovskis.
"Aerones" līdzdibinātājs Dainis Krūze norādīja, ka uzņēmums izmanto Atveseļošanas fonda iespējas, un patlaban ir realizēti četri no kopumā sešiem pasākumiem, piesaistot 1,25 miljonus eiro no attiecīgā fonda.
Komisāra padomniece Maija Celmiņa informēja, ka pēc maksājuma pieprasījuma izvērtēšanas EK konstatēja, ka Latvija ir apmierinoši izpildījusi 24 atskaites punktus un 17 mērķrādītājus, kas bija noteikti ES Padomes īstenošanas lēmumā.
Ar šo maksājumu saistītie pasākumi ietver reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot dzīvojamo un sabiedrisko ēku energoefektivitāti, stiprināt plūdu riska pārvaldību, paplašināt zemas īres maksas mājokļu pieejamību, modernizēt veselības aprūpes infrastruktūru, kā arī paātrināt uzņēmumu digitalizāciju.
Tāpat kā visām pārējām dalībvalstīm, maksājumi Latvijai Atveseļošanas fondā tiek veikti atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem un ar nosacījumu, ka sekmīgi sasniegti tās atveseļošanas un noturības plānā iekļautie atskaites punkti un mērķrādītāji.
Atveseļošanas fonds ir līdz šim lielākais ES atveseļošanas instruments, kas tika izveidots papildu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam kā koordinēta ES reakcija Covid-19 pandēmijas krīzei. Tas paredz nozīmīgas investīcijas, vienlaikus ES dalībvalstīm īstenojot strukturālas reformas, kas saistītas ar ekonomikas noturības stimulēšanu ilgtermiņā.
Atveseļošanas fonda plāns Latvijai jāīsteno līdz 2026. gada augusta beigām.
