Valdības darba kārtība liecina, ka Ministru kabinets otrdien slēgtajā daļā skatīs informatīvo ziņojumu par aktuālo situāciju "airBaltic".
“Saņemot un izvērtējot "airBaltic" vēstuli par nepieciešamību piešķirt īstermiņa aizdevumu kā vienu no iespējamiem preventīviem stabilizācijas instrumentiem, esmu piedāvājis šo jautājumu izskatīšanai otrdienas Ministru kabineta sēdē. Ir būtiski nodrošināt uzņēmuma nepārtrauktu operacionālo darbību laikā, kad ārējie faktori aviācijas nozari ietekmē īpaši spēcīgi,” informē satiksmes ministrs Atis Švinka.
Uzņēmums turpina nodrošināt lidojumus atbilstoši plānotajai programmai, un iespējamais aizdevums, ja tāds tiktu piešķirts, varētu palīdzēt ļautu saglabāt stabilu lidojumu tīklu, izvairoties no straujām izmaiņām un absorbējot degvielas cenu kāpuma spiedienu.
Vienlaikus ministrijas pārstāvji uzsver, ka šobrīd nav pieņemti nekādi lēmumi attiecībā uz iespējama finansējuma piešķiršanu. Jautājums tiks izskatīts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un lēmums par iespējamu finansējumu būs atkarīgs no turpmākas izvērtēšanas un visu nepieciešamo lēmumu un apstiprinājumu saņemšanas.
Drošības apsvērumu dēļ "airBaltic" jau iepriekš bija spiesta apturēt lidojumus uz Telavivu un Dubaiju, kas samazināja ieņēmumus un ietekmēja maršrutu tīkla efektivitāti. Tajā pašā laikā aviācijas degvielas cenas Līča reģionā – kas veido aptuveni trešo daļu globālā tirgus – konflikta ietekmē būtiski pieauga, dažbrīd pat tuvojoties divkāršam sadārdzinājumam.
Lidsabiedrība aktīvi ievieš pasākumus situācijas stabilizēšanai: pārskata maršrutu rentabilitāti, optimizē kapacitāti un elastīgi pārvalda floti, izmantojot arī hibrīdo biznesa modeli, kas balstīts uz regulārajiem reisiem un ACMI-out pakalpojumiem. Vienlaikus notiek darbs pie jaunā biznesa plāna izstrādes, ko plānots pabeigt šī gada vasarā. Iespējamais īstermiņa aizdevums, ja tāds tiktu piešķirts, varētu palīdzēt uzņēmumam stabilizēt darbību līdz brīdim, kad sāksies jaunā plāna ieviešana, skaidro ministrijā.
Jau ziņots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsam Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO. Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.
