Ar mīlestību pret kartupeļiem gan zinātnē, gan pašu galdā

“Kartupeļi nav tie, kas uzbaro,” saka to pētniece Ilze Skrabule un ar smaidu piebilst, ka tur drīzāk vainīgas būs treknās mērces, ar ko cilvēki nereti kartupeļus pasniedz ēdienreizēs. Ir vērts palūkoties, ko tad sevī slēpj šis daudzās zemēs un arī pie mums iecienītais kultūraugs.

Ar mīlestību pret kartupeļiem gan zinātnē, gan pašu galdā
Foto: arhīvs

Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadošā pētniece Ilze Skrabule pastāsta, ka, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bijusi praksē Priekuļu selekcijas stacijā un tā arī palikusi tur strādāt. Sākumā gan nav strādājusi pie kartupeļiem, bet pēc tam turpinājusi pazīstamā kartupeļu selekcionāra Viļa Gaujera darbu.

Jautāta, vai nav bijis grūti ilgstoši darboties zinātnes lauciņā, Ilze atzīst: “Ja ir interese, tad nav grūti. Kad sāc interesēties par kādu jautājumu, uzzini arvien kaut ko jaunu, un ir aizraujoši pētīt tālāk.” Kā jaunībā ieinteresējusies tieši par kartupeļiem, tā vēl joprojām Ilze Skrabule par tiem stāsta ar aizrautīgu prieku. Ar smaidu teic, ka kartupeļi viņu gan ieveduši zinātnē, gan izvadājuši pa pasauli, daudzviet pabūts, īstenojot dažādus projektus.

Pēc ieguves apjomiem pasaulē kartupelis ir piektais svarīgākais kultūraugs un pirmais starp dārzeņiem. Ir selekcionētas vairāk nekā 2000 kartupeļu šķirnes. Jāatgādina, ka kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad bija neraža, laikapstākļu un augu slimību dēļ trūka graudu. 

Tāpat Ilze atgādina, ka vēsturiski Eiropā kartupeļus neuzņēma ar atplestām rokām, tiem sava uzturvērtība un noderīgums bija jāpierāda pamazām, daudzu gadu garumā. “Tagad jau daudzas tautas pasaulē domā, ka kartupeļi ir viņu nacionālais ēdiens,” stāsta pētniece, atgādinot, ka šis kultūraugs, pasniegts galdā, ir tuvs ne tikai latviešiem.

mceu_13823721111784369024324.jpg

Ilze Skrabule uzteic arī Latvijas veikumu, slavējot, ka valstī ir saglabāta un tiek uzturēta sava nacionālā selekcija, kas citviet ir zaudēta. Foto: no privātā arhīva

“Šķiet, senākos gados ar kartupeļiem visciešāk bija sadraudzējušies cilvēki Īrijā,” saka Ilze, pastāstot, ka tieši kartupeļi veicināja Īrijas pamatiedzīvotāju skaita pieaugumu. Īru zemnieki dzīvoja angļu kungu pakļautībā, izaudzētais, galvenokārt auzas, bija jāatdod. Kad popularitāti iemantoja kartupeļi, iedzīvotāju skaits valstī pamatīgi pieauga, jo beidzot īri varēja apgādāt sevi ar atbilstošu pārtiku visam gadam.

“Kartupeļi visādā ziņā paaugstināja īru dzīves līmeni. Ne tikai izdzīvot bija vieglāk, uzlabojās arī veselība un finansiālais stāvoklis, kas savukārt pacēla arī pašapziņu,” par kartupeļu ienestajām pozitīvajām pārmaiņām Īrijā pastāsta speciāliste. Tiesa gan, pēc tam īri piedzīvoja krīzi. No 1845. līdz 1852. gadam Īrijā plosījās Lielais bads, pazīstams arī kā Kartupeļu bads, jo uz Eiropu bija atceļojusi tolaik vēl nepazīstama kartupeļu slimība – lakstu puve –, un ražas nebija.

Ilze Skrabule zina teikt, ka par labu šajā gadījumā nav nācis arī tas, ka tolaik pamatā audzēta viena šķirne, jo tā bijusi ražīga. Tolaik vēl nav bijušas zināšanas, kā ar šo slimību cīnīties. “Tagad tā ir krietni vairāk iepazīta, bet pētniecība vēl arvien turpinās,” paskaidro zinātniece, piebilstot, ka tiek izstrādāti dažādi aizsardzības pasākumi. Tomēr arī lakstu puve mainoties šiem atklājumiem līdzi un pielāgojoties, tāpēc pētījumi jāturpina.

Jautāta, kura valsts mūsdienās ir līdere kartupeļu šķirņu ziņā, Ilze atklāj, ka sēklas materiālu lielākos apjomos ražo Nīderlande un tur ir attīstītas selekcijas firmas. Speciāliste novērtē arī Latvijas veikumu, slavējot, ka valstī ir saglabāta un tiek uzturēta nacionālā selekcija, jo, piemēram, netālajā Somijā vietējā selekcija ir likvidēta, kas savukārt nozīmē, ka sēklas materiāls ir nepārtraukti jāiegādājas. Somi ir ļoti atkarīgi no citiem.

“Mums vismaz šis pamatiņš ir. Maz kas gadās pasaulē, tad mēs vismaz varam kaut kā iztikt,” paskaidro speciāliste. Ilze atzīst, ka latviešu kartupeļu audzētāji kopumā ir gana radoši un labprāt izmēģina arī dažādas jaunas šķirnes.

Ilze atzīst, ka gan viņai pašai, gan ģimenei kartupeļi garšojot dažādos veidos – gan vienkārši vārīti, gan zupās, tāpat esot apgūta arī gana sarežģītā cepelīnu pagatavošanas prasme. Viņa pastāsta arī, ka nesen noslēdzies projekts, kurā esot pētīts, kādas kartupeļu šķirnes vairāk iecienījuši cilvēki Latvijā, Igaunijā un Somijā, projektā arī noskaidroti fakti, kā tieši cilvēki visvairāk ēd kartupeļus. Gadu gaitā darbojoties šajā jomā un viesojoties dažādās pasaules valstīs, esot iznācis nobaudīt interesantus un ļoti garšīgus kartupeļu ēdienus.

Vēl kultūra

Vairāk