“Tie būs aizraujoši svētki visai ģimenei, kuru laikā muzejs pārtaps par īstu mazo Latviju Juglas ezera krastā, kur vienuviet satiksies pagātne un tagadne – senās ēkas, bagātīgais folkloras mantojums un mūsdienu cilvēki. Šogad svētki būs īpaši vērienīgi, jo kopā ar muzeja ļaudīm, kas rādīs dažādas prasmes, kas savulaik nav bijušas svešas krietnam latviešu zemniekam, muzejā viesosies vairāk nekā 70 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un tautas mūzikas grupas no visiem Latvijas novadiem, kas piecu stundu garumā pieskandinās visas muzeja sētas, strādās, stāstīs stāstus, izdzīvos tradīcijas, dalīsies ar līdzatvestajiem ciemakukuļiem un vienkārši svinēs pavasari,” stāsta pasākuma režisore, brīvdabas muzeja Izglītības un klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Anda Skuja.
Kurzemnieki Kurzemes zvejnieku ciemā, protams, dižosies, kuls balto sviestu, mācīs lāpīt zeķes, izrādīs līdzatvestos senos amata rīkus un vārīs skābeņu zupu. Zemgalieši muzeja Zemgales sētā svinēs pavasari, stāstīs pieguļnieku stāstus un arī blēņas, izrādīs kadriļas. Vidzemnieki gan Vidzemes zemnieka sētā, gan Ārluikās sēs un stādīs, izzinās putnu dziesmas un mācīs vārīt īstas ziepes. Sēlijas rotāšanas dziesmas skanēs Bornes baznīcā, bet muzeja Latgales ciemā būs svētki svētkos - viss vienuviet: no ikdienas sievu darbiem, ganu gavilēm, lustīgiem dančiem un rotaļām līdz pat Maija dziedājumiem pie krucifiksa. Ūsiņa dienu varēs izdzīvot gan kurzemnieku, gan latgaliešu tradīcijās.
Arī muzeja darbinieki - restauratori, pētnieki, krājuma glabātāji, muzejpedagogi - šajā dienā būs sastopami muzeja sētās: viņi stīpos koka traukus, labos zedeņu žogus, darvos laivas, kals naglas, taisīs māla podus, virpos koka priekšmetus, adīs cimdus, audīs celaines, cakos rokdarbus, darbinās skaidu plēšamo mašīnu un darīs daudzus citus lauku ikdienas darbus. Svētku apmeklētāji būs aicināti iesaistīties svētku norisēs, ikviens varēs izmēģināt roku senajos darbos, sajust koka, lina un darvas smaržu. Tiek veidota arī īpaša svētku programmas karte, lai ikviens apmeklētājs ērti varētu orientēties plašajā piedāvājumā, stāsta muzeja pārstāvji.
Ģimenēm ar bērniem būs sagatavota īpaša uzdevumu lapa, kurā būs norādes par iespējām izzināt atsevišķus seno ēku apdares elementus. Būs darbnīcas, kur varēs darināt priedes mizas laiviņas, izmēģināt otēšanas mākslu, aust lupatu deķus, svērt, mērīt, iepazīt tītavas un citus etnogrāfiskos priekšmetus un piedalīties dažādās aktivitātēs. Zemgales sētas pļaviņā šajā dienā varēs apskatīt un pat apmīļot zemnieku sētas mājlopus.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā glabājas ēkas un sadzīves priekšmeti, kas atspoguļo lauku dzīves veidu no 17. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem, bet tieši pēdējā pusgadsimta laikā ir notikušas visstraujākās pārmaiņas lauku vides infrastruktūrā. Dekoratīva un kultūrvēsturiska nozīme vairs nav tikai dzirnavām, bet arī lopu kūtīm un klētīm zemnieku sētās. Uz lauku ceļiem nav sastopami zirgu pajūgi, pļavās siena gubiņas. Lielākajai daļai savulaik izmantoto darba rīku un sadzīves priekšmetu vairs nav atpazīstams pielietojums. Par vēsturi ir kļuvušas vairāku svētku svinības un sadzīves norises, norāda muzeja pārstāvji.
