Konkursa pirmā kārta "Lielā dabas simbolu krustvārdu mīkla" notiks līdz 27. martam. Otrajā kārtā iekļūs 30 labākās komandas.
Otrā kārta "Video intervija ar gada simbolu" notiks no 1. aprīļa līdz 24. aprīlim. Tajā jaunieši aicināti izkāpt no tradicionālās domāšanas rāmjiem un izmantot tehnoloģijas, humoru vai dabas maģiju, lai pārliecinātu žūriju par savu vietu labāko piecpadsmitniekā, kas tiksies Dabas dienā Siguldā. Konkursā varēs piedalīties visa klase vai jaukta vecuma skolēnu grupa līdz 20 cilvēkiem. Konkursa nolikums un detalizēta informācija pieejama pārvaldes vietnē.
"Mēs nemeklējam tos, kuri māk tikai atrast faktus "Google" vai "ChatGPT". Mēs meklējam jauniešus, kuri nebaidās no izaicinājumiem - dabas detektīvus ar drosmi jautāt, pētīt un analizēt dabas procesus," uzsver DAP Dabas izglītības un tūrisma nodaļas vadītāja Inta Soma.
Pēc viņas paustā, uzvara šajā konkursā nav tikai diploms, bet gan pieredze, kas iedos pavisam citu perspektīvu raudzīties uz dabas vērtībām mums līdzās.
Piedaloties konkursā, jaunieši, izmantojot digitālos rīkus un kritisko domāšanu, atklās ne vien 2026. gada dabas simbolu nozīmi ekosistēmā, bet arī iepazīs Latvijas dabas daudzveidību un labāk spēs apzināties savu lomu tās aizsardzībā, uzsver DAP. Konkursa finālistiem būs iespēja piedalīties dienu ilgā dabas izziņas piedzīvojumā, kur dabas simboli - apodziņš, parastais krupis, lēcaste, skudru circenītis, parastā ieva un citi - neformālās izglītības aktivitātēs tiks pētīti kopā ar to "krustvecākiem". Tā būs iespēja satikt ornitologus, botāniķus, entomologus un citu jomu dabas ekspertus, kopīgi meklējot atbildes uz jautājumiem, ko neatrast internetā.
Ik gadu dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības un citas organizācijas Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par gada dabas simbolu, lai informētu sabiedrību par to bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs. Gada sugas statuss tiek piešķirts vai nu ļoti retām, aizsargājamām, apdraudētām sugām, vai mazpazīstamām, taču bieži sastopamām sugām. Izglītojot sabiedrību un rosinot līdzdalību novērojumos, tiek uzlabota datu pieejamība par attiecīgo sugu populāciju un to aizsardzības nepieciešamību.
