Voldemārs Caune (1901–1975) ir viens no latviešu figurālās glezniecības pārstāvjiem un aktīvs pirmskara Rīgas Jūrmalas kultūras dzīves dalībnieks. 1936. gada peldsezonas laikā Jūrmalas Latviešu biedrība organizēja pirmo mākslas izstādi, kurā piedalījās pieci jūrmalnieki – Voldemārs Āboliņš, Voldemārs Caune, Ansis Cīrulis, Alberts Filka un Otto Pladers. Dažas vasaras vēlāk, 1939. gadā, tie bija jau trīsdesmit mākslinieki ne tikai no Jūrmalas, bet arī no citām Latvijas pilsētām. Kā rakstīja mākslinieks un mākslas apskatnieks Jūlijs Madernieks laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1939. gadā: “Vasaras tradicionālā gleznu izstāde piešķir Jūrmalas sezonai garīgi spožāku un pilnvērtīgāku rezonansi.”
Voldemārs Caune 1929. gadā pabeidza profesora Jāņa Roberta Tillberga vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa diplomdarbu “Zvejnieki” iegādājās toreizējais valsts prezidents Gustavs Zemgals Rīgas pils reprezentācijas telpu izdaiļošanai. V. Caune bija viens no iemīļotiem J. R. Tillberga skolniekiem un darbojies arī kā asistents viņa mākslas studijā Rīgā. Vienā no izstādes darbiem “Prof. Tillbergs glezno studijas Jaunmīlgrāvī” (1942) mākslinieks ir iemūžinājis profesoru, gleznojot dabā. Savukārt J. R. Tillberga 1942. gadā gleznotais V. Caunes lielformāta portrets ir izdzīvojis kara juku laikos un arī būs redzams izstādes ekspozīcijā. Profesora ietekmē topošais mākslinieks izveidojās par spilgtu figurālās glezniecības skolas pārstāvi ar savu kolorītu, noskaņu un neierastiem rakursiem. Lai izvairītos no ilgstošas pozēšanas, V. Caune jau studiju laikā modeļus sācis fotografēt, kas atviegloja raksturportretu tapšanu, stāsta muzejā.
Izstādē aplūkojami ne tikai Jūrmalas, bet arī Roņu salas ainavas un iedzīvotāju portretējumi, kas atklāj Baltijas jūras piekrastes cilvēku dzīvesveidu, raksturu un darba ikdienu. Mākslinieks ar smalku psiholoģisku niansētību iemūžinājis gan zvejnieku skarbo ikdienu, gan salas ļaužu noslēgto, savdabīgo pasauli. Spilgtu akcentu izstādes ekspozīcijai piešķir lielformāta figurālā kompozīcija “Senā mūzika. Alšvangas spēlmaņi”, kas datēta ar 1940. gadu un kļūst par simbolisku robežšķirtni starp diviem laikmetiem – pirmskara un pēckara periodu V. Caunes dzīvē: no atzīta žanra gleznotāja līdz padomju varas nenovērtētam māksliniekam.
Izstādes atklāšana notiks 7. maijā plkst. 17.00. Paredzēti arī izstādi pavadošie notikumi: 23. maijā plkst. 18.00 notiks mākslinieka mazmeitas mākslas zinātniece Ievas Oses lekcija par Voldemāra Caunes daiļradi, savukārt 30. maijā plkst. 13.00 norisināsies portretu zīmēšanas meistarklase ar mākslinieku Haraldu Saknīti.
