Daudziem mazdārziņu un ziedošo balkonu saimniekiem Taņa ir padomdevēja. Viņas pieredze allaž noder.
Aizvien vairāk ir to, kas paši izaudzē puķu stādus. Pavasarī pēc aukstās ziemas un dārgās apkures stādi droši vien būs dārgāki nekā pērn. Pieredzējusī dārzniece atgādina, ka sēt leduspuķes jau ir par vēlu, ja vēlas, lai tās zied vasaras sākumā.
“Ir laiks sēt petūnijas. Petūnijām ļoti nepatīk salnas, tāpēc puķu mīļotāji ir piedzīvojuši pavasarus, pat vasaras, kad vēl maija beigās petūniju podi ik vakaru tiek nesti uz stikla siltumnīcu vai kādu citu telpu, lai nākamajā rītā salnas nenokosto krāšņumu atkal iznestu saulītē uz palodzes vai iekārtu sastatnī. Sēklas dīgst līdz trim nedēļām,” stāsta Taņa. Tāpat ir ar pelargonijām – jo vēlāk iesēs, jo vēlāk sāks ziedēt.
Popularitāti ir iemantojušas lizantes, kuras arī jāsēj agri, tāpat dihondras, krustaines, bet pārējās puķes var pagaidīt. Taņa Ozola pastāsta, ka petūniju un pelargoniju sēklas paciņā ir granulās un to ir tikai piecas, septiņas vai desmit. Izdevīgāk ir katru iesēt podiņā un lolot.
“Ļoti būtiski ir izvēlēties pareizo kūdru. Ja tā ir par stipru vai skābu, sēklas uzdīgst, tad asns nokrīt. Pērkot ir uzmanīgi jāizpēta, kas rakstīts uz iepakojuma. Svarīgi, lai substrātā nav daudz minerālvielu. Ir kūdras iepakojumi, uz kuriem skaidri uzrakstīts, ka tas ir kūdras substrāts dēstiem, sēšanai. Arī kūdras skābumam jāpievērš uzmanība. Tā, kas piemērota acālijām vai skujeņiem, nederēs puķu dēstu audzēšanai,” pieredzē dalās Taņa un atgādina: lai sēkliņa uzdīgtu, augtu veselīgi stādi, ir vajadzīga gaisma un siltums, kā arī jāievēro mitruma režīms.
Viņa arī atgādina, ka martā ir laiks sēt sīpolus, selerijas, puravus. “Ir gadījumi, kad maijā nāk pirkt puravu sēklas, domā, ka vasara gara, netic, ka neizaugs, bet rudenī ražas nav,” pastāsta dārzniece.
Ilggadējā sēklu veikala saimniece vērtē, ka sēklu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, nav būtiski mainījušās, bet daži audzētāji gan nedaudz tās paaugstinājuši.
