Taču izrādās, ka pārlieku liela centība ne vienmēr nāk par labu dārzam. Dažviet atstātas lapas var būt vērtīgākas par veikalā iegādātu mulču, turklāt tās palīdz augiem veiksmīgāk pārziemot.
Dabā neviens nesteidzas aizvākt nokritušās lapas. Mežos tās pārklāj augsni, pamazām satrūd un kļūst par daļu no dabiskā barības vielu aprites procesa. Līdzīgus apstākļus iespējams radīt arī piemājas dārzā.
Galvenais ir zināt, kur lapas atstāt, kur tās labāk savākt un kā nepieļaut, lai labie nodomi nenodarītu augiem kaitējumu.
Dabiska sega, kas pasargā augus no sala
Nokritušās lapas darbojas kā aizsargslānis, kas palīdz zemei saglabāt mitrumu un mazina strauju temperatūras pārmaiņu ietekmi.
Tas ir īpaši svarīgi ziemās, kad stiprs sals mijas ar atkušņiem un sniega sega nav pietiekami bieza.
Lapu slānis var palīdzēt pasargāt ziemciešu saknes, krūmu apdobes un citas jutīgākas dārza vietas.
Turklāt zem lapām turpinās dzīvība. Sliekas, sīki augsnes organismi, sēnes un baktērijas pakāpeniski pārstrādā augu atliekas. Šajā procesā veidojas organiskās vielas, kas uzlabo augsnes struktūru.
Smilšainai zemei tās palīdz ilgāk noturēt mitrumu, savukārt mālainā augsnē veicina irdenumu un labāku gaisa piekļuvi saknēm.
Tiesa, lapas nav pilnvērtīgs mēslojuma aizstājējs. Tās galvenokārt uzlabo augsnes īpašības un nodrošina pakāpenisku organisko vielu apriti.
Kuru koku lapas dārzam ir visvērtīgākās?
Ne visas lapas sadalās vienlīdz ātri, tāpēc pirms to izmantošanas vēlams pievērst uzmanību tam, no kādiem kokiem tās nokritušas.
Kļavu, liepu, lazdu un vairāku augļu koku lapas parasti sadalās salīdzinoši ātri. Tās var izmantot dobju mulčēšanai vai izklāt ap dekoratīvajiem krūmiem.
Savukārt ozolu un kastaņu lapas ir stingrākas un var saglabāties ilgāk. Tās piemērotas vietām, kur mulčas kārtai paredzēts kalpot ilgāku laiku, piemēram, zem dzīvžogiem.
Lai paātrinātu sadalīšanos, lapas var sasmalcināt ar zāles pļāvēju vai dārza smalcinātāju.
Svarīgi tikai nepārspīlēt ar daudzumu. Pārāk biezs, samircis un sablīvējies lapu slānis var traucēt gaisa piekļuvi augsnei un veicināt nevēlamu mitruma uzkrāšanos.
Kāpēc zālienu tomēr nevajadzētu atstāt zem lapām?
Lai gan puķu dobēs lapas var būt noderīgas, zālienā situācija ir citāda.
Ja zāli ilgstoši sedz bieza, mitra lapu kārta, tai pietrūkst gaismas un gaisa. Rezultātā zāliens var kļūt dzeltens, izretināties un būt uzņēmīgāks pret sēnīšu slimībām.
Tāpēc no zāliena lielāko daļu lapu vēlams savākt vai smalki sasmalcināt, lai neliels daudzums varētu sadalīties starp zāles stiebriem.
Īpaši rūpīgi lapas jānovāc vietās, kur tās sakrājušās lielās kaudzēs.
Tāpat lapas nevajadzētu atstāt uz kāpnēm, bruģētiem celiņiem un terasēm. Lietus laikā tās kļūst slidenas, radot kritienu risku.
Lapu kaudze var kļūt par mājvietu dārza mazajiem iemītniekiem
Viena no vērtīgākajām lietām, ko rudenī var izdarīt dabai draudzīga dārza īpašnieks, ir atstāt kādu mazāk sakoptu stūrīti.
Piemēram, zem krūmiem vai nomaļā dārza malā iespējams izveidot nelielu lapu un zaru kaudzi.
Tajā ziemas patvērumu var atrast kukaiņi, zirnekļi un citi sīkie organismi. Arī eži mēdz izmantot šādas vietas ziemošanai.
Tāpēc pavasarī ar šo kaudzi nevajadzētu steigties izrīkoties. Tajā vēl var atrasties ziemojoši dzīvnieki.
Ja lapu ir ļoti daudz, tās var ievietot atsevišķā komposta kaudzē. Laika gaitā tās pārvērtīsies vērtīgā lapu trūdzemē, ko iespējams izmantot augsnes uzlabošanai.
Tomēr ir lapas, kuras labāk savākt
Dārzā nevajadzētu bez izvērtēšanas atstāt visas lapas.
Ja augļu kokus vai dekoratīvos augus sezonas laikā skārušas slimības, nobirušajās lapās var saglabāties to ierosinātāji.
Piemēram, atsevišķu augļu koku sēnīšu slimību ierosinātāji spēj pārziemot inficētajās lapās un nākamajā pavasarī atkārtoti inficēt augus.
Šādos gadījumos slimo lapu savākšana var palīdzēt samazināt infekcijas izplatības risku.
Ne visas slimās lapas obligāti jāizmet, jo pareizi organizētā karstajā kompostēšanā daudzus slimību ierosinātājus iespējams iznīcināt. Tomēr parastā piemājas komposta kaudzē vajadzīgā temperatūra ne vienmēr tiek sasniegta.
Tādēļ, ja nav pārliecības par kompostēšanas apstākļiem, stipri inficētās lapas drošāk nodot atbilstošai atkritumu apsaimniekošanai, ievērojot vietējos noteikumus.
Sakopts dārzs ne vienmēr nozīmē kailu zemi
Pierasts uzskatīt, ka rudens darbi paveikti tikai tad, kad savākta pēdējā lapa un dobes izskatās pilnīgi tīras.
Taču arvien biežāk dārzkopībā tiek uzsvērta dabisko procesu nozīme. Lapas nav tikai atkritumi, no kuriem pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas. Tās var būt noderīgs materiāls, kas palīdz aizsargāt augsni un uzturēt tajā dzīvību.
Tāpēc šoruden vērts izmēģināt vienkāršu pieeju – no zāliena un celiņiem lapas savākt, bet zem kokiem, krūmiem un piemērotās dobēs daļu atstāt.
Tādējādi būs mazāk darba ar grābekli, bet dārzs iegūs dabisku aizsargkārtu, kas palīdzēs tam sagaidīt nākamo pavasari.
