Salaspilī “jaundzimušais”, citur – jubilāri
Šķiet, viens no nozīmīgākajiem Pierīgas kultūras jaunās sezonas dzīves notikumiem piedzīvots jau septembra vidū, kad ar trim izpārdotiem koncertiem tika atklāta jaunā Salaspils koncertzāle, kas strīdu, skandālu un tiesvedību pavadījumā tapusi uz bijušā kultūras nama “Enerģētiķis” pamatiem. Jau tagad līdz gada beigām vien jaunajā ēkā ieplānoti vairāk nekā trīsdesmit pasākumi. Vai jaunas iespējas ir arī jauni izaicinājumi?
“Kultūras dzīve novadā noteikti uzplauks. Tik plašs kultūras pasākumu klāsts pie mums vēl nav bijis. Būs iespēja apmeklēt koncertus – gan pašdarbnieku, gan viesmākslinieku –, teātri, kabarē, rokoperu, filmas un citus pasākumus, tostarp arī bērniem,” apliecina Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils Kultūras nams” pārstāve Baiba Vītiņa.
“Darbs rit intensīvi, jo strādājam, lai organizētu darbu divās iestādēs – nodrošinātu plašu pasākumu piedāvājumu, telpu nomu, pieejamību pašdarbnieku kolektīviem, turpinot plānot pasākumus novada iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, ka Salaspilī durvis vērusi koncertzāle, kur mēģinājumus aizvada daļa kolektīvu, kultūras namā “Rīgava” ir atbrīvojušās telpas, kas ļauj uzņemt vairāk dalībnieku interešu izglītības un amatiermākslas pulciņos, atverot jaunas grupas jau esošajos kolektīvos.”
Kultūras nama pārbūve Salaspilī, kuras autori ir arhitekti Edijs Levins, Agnese Levina un Iveta Lūse, saņēmusi"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026" zelta gada balvu jeb "Grand Prix". Foto: Ieva Romaško
Kamēr vieni tikko atzīmējuši “piedzimšanu”, citiem ir iemesls solīdas jubilejas svinībām. Tā, 10. oktobrī ar pašu kolektīvu koncertu “Baložu dzīres” sešdesmit piekto dzimšanu dienu svinēja Baložu Kultūras nams, turklāt jubilejas pasākumi ar filmām, izrādēm un koncertiem turpināsies gan pirms, gan pēc tam – un, skat, pēc mēneša klāt jau Baložu pilsētas svinības.
Dejotāju trūkst, koristēm nav vietas
Jubileju gaidās ir arī Katlakalna Tautas namā – jauniešu deju kolektīvs “Katlakalns” atzīmēs trīsdesmit gadu jubileju, bet sieviešu koris “Magone” ir trīs reizes jaunāks. “Dejotāji ļoti gaida puišus, viņu trūkst vienmēr. Savukārt koris “Magone” jaunas dalībnieces vairs neuzņem. Esam, iespējams, lielākais zināmais sieviešu koris – piecdesmit septiņas koristes! Nav daudz skatuvju, uz kurām varam ērti izvietoties. Tāpēc viens no mūsu gada lielajiem pirkumiem ir saliekamie podesti, lai koris koncertos justos ērti,” ne bez lepnumu atzīst Katlakalna Tautas nama vadītāja Ilze Ozola.
Jauno sezonu nams iesācis ar vizuālām pārmaiņām – izdevies tikt pie atsvaidzināta ārējās fasādes krāsojuma. Pašu spēkiem vasaras sezonā paši nedaudz uzlabojuši arī iekštelpu izskatu. Drīz plānots atkal aicināt Katlakalna apkārtnes iedzīvotājus uz gleznošanas studiju pieaugušajiem, šobrīd notiek darbs pie interešu kluba sievietēm, kurā plānots ne tikai kopā ar Junga terapeiti pārrunāt intensīvos ikdienas izaicinājumus un mentālās veselības nozīmi, bet arī katrā tikšanās reizē nodarboties ar kādu praktisku darbiņu – dāvanu saiņošanu, aromterapiju, zīmēšanu, dārzkopību –, kas var noderēt ikdienā vai pat pārvērsties par hobiju.
Arī citviet atzīst, ka pēc nosacīta vasaras pārtraukuma cilvēku interese par kultūras pasākumiem un nodarbībām manāmi aug. Piemēram, Olaines Kultūras centrs jauno sezonu iesācis ar patīkamiem jaunumiem amatiermākslas klāstā – darbu uzsācis jauns senioru deju kolektīvs “Vieducis”, piedāvājot vecākās paaudzes dejotājiem iespēju aktīvi un radoši pavadīt laiku. “Vislielāko aktivitāti izrāda tieši dejotāji, it īpaši bērnu un jauniešu vecuma grupās. Paši kolektīvi kļūst mūsdienīgāki – tie aktīvi veido saturu sociālajos tīklos, tādējādi paši popularizējot savu darbību un piesaistot jaunus dalībniekus,” stāsta Olaines Kultūras centra pārstāveAnda Saltupe.
Starp citu, savi gaviļnieki ir arī Olainē: sešdesmit gadu jubileju 16. oktobrī ar koncertu nosvinēja jauktais koris “Dziesma”, drīzumā 40 gadu jubileju atzīmēs Jaunolaines Kultūras nams, bet nākamā gada februārī sešdesmito dzimšanas dienu svinēs visa Olaines pilsēta.
“Mums ir svarīgi saglabāt iespēju cilvēkiem ne tikai apmeklēt kultūras pasākumus, bet arī pašiem būt kultūras procesa dalībniekiem. Būtiski ir atbalstīt kolektīvu izaugsmi un apliecināt viņu nozīmīgumu Latvijas amatiermākslas kolektīvu saimē un dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktībā,” teic kultūras centra “Ulbrokas pērle” vadītāja Vita Pinne, kuras vadītā iestāde kopš atklāšanas pirms sešiem gadiem kļuvusi par iecienītu kultūrvietu arī galvaspilsētas iedzīvotājiem.
Jaunā sezona kultūras centrā Ulbrokā sākusies ierasti enerģiski – šeit turpina attīstīt gan amatiermākslas kolektīvu darbību, gan daudzveidīgu profesionālās kultūras piedāvājumu. Kultūras centrā dažādu paaudžu un interešu kolektīvi pārstāvēti gandrīz visās kultūras jomās, šopavasar darbu uzsāka divi jauni kolektīvi – koklētāju ansamblis un pūtēju orķestris.
Kultūras centrs “Ulbrokas pērle” sešu gadu laikā kļuvis par iecienītu kultūrvietu arī galvaspilsētas iedzīvotājiem. Foto: Ulbrokas pērle
Pēc pandēmijas – kā vāveres ritenī
Saulkrastu novada Sējā kultūras namā ir gandarīti par nesen tapušo amatierkolektīvu – jauniešu kamerorķestri. Sezonas sākumā interese ir jūtama, un kolektīvi turpina uzņemt jaunus dalībniekus. Protams, katram kolektīvam situācija ir nedaudz atšķirīga – vieniem dalībnieku skaits ir stabils, citiem nepieciešams aktīvāk uzrunāt jaunus interesentus, atzīst Saulkrastu novada Kultūras centra projektu vadītāja Kristīne Viļuma, kuras pārziņā ir Sējas Tautas nams Lojā un Pabažu Kultūras nams.
“Nevarētu teikt, ka izteikti aktīvāki būtu tikai dejotāji vai tikai dziedātāji – interese drīzāk atšķiras atkarībā no kolektīva un vecuma grupas,” apgalvo kultūras centra “Ulbrokas pērle” vadītāja Vita Pinne, un viņai neklātienē piebalso kolēģes. Baložu Kultūras nama direktoreIlze Reinholce kā aktīvākos jaunpienācējus nosauc pirmsskolas vecuma bērnus un pieaugušas sievietes uz dažādām sporta, vingrošanas un kustību nodarbībām. Arī Katlakalnā ievērojamākais pieaugums ir bērnu kolektīvos, sevišķi vokālajos ansambļos, populāra ir ārstnieciskā vingrošana un ciguns.
Diezgan liela vienprātība kultūras namu pārstāvju teiktajā valda, atbildot uz jautājumu par amatierkolektīvu dalībnieku skaita izmaiņām kopš Covid-19 pandēmijas. “Viss ir atkopies pēc kovida, esam lielā vāveres ritenī,” īsi rezumē Baložu Kultūras nama direktoreIlze Reinholce. Arī Olainē pēc ierobežojumu perioda dalībnieku skaits ir stabilizējies, un visstraujākais dalībnieku skaita pieaugums novērojams bērnu un jauniešu deju kolektīvos, kas apliecina tradīciju nepārtrauktību un jaunās paaudzes vēlmi darboties klātienē, pastāsta Olaines Kultūras centra pārstāveAnda Saltupe.
Pēc kovidlaika amatierkolektīvu dzīve pilnvērtīgi atjaunojusies arī Salaspilī, kur izveidots jauns klasiskās dejas pulciņš “Eleve”, kā arī vairākas jaunas grupas jau esošajos kolektīvos, tostarp ne tikai bērnu grupās, bet arī pieaugušajiem. Sējas Kultūras namā sērga pazudināja sekmīgi darbojušos amatierteātri, toties jauniešu orķestra pievienošanās amatieru kolektīviem ir labs piemērs tam, ka jauniešiem ir interese par muzicēšanu un kopīgu radošu procesu. Cita starpā, pavasarī notikušajā Latvijas amatierkoru skatē jauktais koris “Sēja” izpelnījās augstākās pakāpes novērtējumu, un ar pavisam retiem izņēmumiem augstāko vai pirmo pakāpi ieguva teju visi Pierīgas amatierkolektīvi.
Foto: Baložu Kultūras nams
“Līdz ar ierobežojumu atcelšanu kolektīvi diezgan ātri atjaunoja ierasto darbības ritmu un klātienes mēģinājumus “Ulbrokas pērlē”,” norāda kultūras centra vadītāja Vita Pinne. “Šobrīd situāciju varam vērtēt kā stabilu – kolektīvi darbojas pilnvērtīgi, piedalās koncertos un citās norisēs. Turklāt redzam, ka kolektīvi ne tikai atjauno iepriekšējo dalībnieku skaitu, bet arī piesaista jaunus dalībniekus. Bērnu un jauniešu iesaiste mums ir viena no būtiskākajām prioritātēm, jo tieši viņi ir mūsu tradīciju pārmantotāji un turpinātāji. Ir svarīgi, lai bērniem un jauniešiem būtu iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku, attīstīt savas prasmes un vienlaikus justies piederīgiem savai kopienai.”
Viņa arī piebilst, ka Stopiņu pagasta izglītības iestādēs ir plašas interešu izglītības iespējas – tautas dejas un vokālās mūzikas kolektīvi –, tāpēc kultūras centrā šīs aktivitātes nevis tiek dublētas, bet nodrošināta to pēctecība. “Vienlaikus esam atvērti jaunu kolektīvu un radošu iniciatīvu veidošanai, īpaši domājot par bērniem un jauniešiem. Protams, ņemot vērā gan pašvaldības budžeta iespējas, gan iedzīvotāju intereses.”
Jaunās Salaspils koncertzāles atklāšanas koncertos piedalījās gan dziedātāji Linda Leen, Marija Naumova, Emīls Balceris un Marats Ogļezņevs, gan Vidzemes kamerorķestris, gan grupa “Rakstu raksti” un Salaspils Kultūras nama tautas deju kolektīvi. Foto: Laura Rožkalne
Nauda pasākumiem un tautas tērpiem
Ja reiz par naudu, noprotams, ka finansējums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pašvaldību kultūras iestādēs nav būtiski mainījies, dažā arī nedaudz palielinājies, piemēram Ulbrokā. “Tas dod iespēju ne tikai nodrošināt kvalitatīvu pamatdarbību, bet arī pakāpeniski attīstīt kultūras piedāvājumu, atbalstīt kolektīvus un īstenot jaunas ieceres,” pauž Vita Pinne. Lielākā daļa izdevumu saistīti ar kultūras centra ikdienas darbības nodrošināšanu – cilvēkresursiem, telpu un infrastruktūras uzturēšanu, tehnisko nodrošinājumu –, kā arī kultūras pasākumu organizēšanu. Turklāt “Ulbrokas pērlei” ir arī nozīmīga loma novada kultūras norišu plānošanā, komunikācijā, kā arī amatiermākslas attīstībā.
“Ir nedaudz mainījušies akcenti, kā naudu izmantojam. Laikā starp dziesmu svētkiem vairāk līdzekļu izmantojam telpu remontam un dažādu saimniecisko lietu, mēbeļu iegādei. Tuvojoties dziesmu svētkiem, aktuāla kļūst tautas tērpu krājumu papildināšana. Lai gan jāteic, ka kolektīvi pastāv jau sen, un, pateicoties kolektīvu vadītāju un tērpziņu apzinīgam darbam, mums ir izveidojusies laba tērpu bāze,” situāciju Katlakalnā raksturo tautas nama vadītāja Ilze Ozola. “Protams, mainoties kolektīva dalībniekiem un, jā, arī izmēriem, vienmēr ir nepieciešami kādi papildinājumi. Mūsu gadījumā Ķekavas novada pašvaldība vienmēr ir ļoti pretimnākoša un saprotoša, mūsu vēlmes tiek uzklausītas un pamazām arī piepildītas.”
Saulkrastu novada Kultūras centra projektu vadītāja Kristīne Viļuma atzīmē, ka liela daļa izdevumu tradicionāli saistīti ar plašāku pasākumu organizēšanu, tajā skaitā valsts svētku pasākumu norises nodrošināšanu, Ziemassvētku programmas realizāciju un Jāņu pasākumiem ar zaļumballi: “Šie pasākumi prasa lielus ieguldījumus gan mākslinieku un muzikālo programmu, gan tehnisko un organizatorisko resursu nodrošināšanai.”
Foto: Mareks Blūzmanis
Dot svarīgu, iemīļotu un jaunu
Saprotams, ka šobrīd līdz ar ikdienas darbiem kultūras namu vadības un kolektīvu galvenās rūpes saistās ar gaidāmajiem valsts svētkiem novembrī un arī gada beigu sarīkojumiem Ziemassvētkos un Jaungadā. Tomēr gan pirms, gan pēc tam viņi centīsies radīt apstākļus, lai patīkami būtu gan dziedātājiem un dejotājiem, koklētājiem un akordeonistiem, gan skatītājiem un klausītājiem.
“Strādājam pie tā, lai kvalitatīvu kultūras pieredzi varētu iegūt, nedodoties uz Rīgu, bet tepat, tuvu savai dzīves vietai. Varu pačukstēt, ka viens no tādiem būs Adventa laika koncertu cikls,” Katlakalna Tautas nama vadītāja Ilze Ozola sola pārdomātu un dažādām auditorijām, īpaši apkārtnes mazajiem iedzīvotājiem, paredzētu sirsnīgu pasākumu.
“Mūsu mērķis ir saglabāt līdzsvaru – lai kultūras centrā “Ulbrokas pērle” būtu vieta gan mūsu pašu kolektīvu koncertiem un vietējās kopienas aktivitātēm, gan profesionālās mākslas un populārās kultūras notikumiem, kas sniedz iespēju satikties dažādām paaudzēm un cilvēkiem ar daudzveidīgām kultūras interesēm,” teic Vita Pinne. “Ulbrokas pērles” programmā jau ir daudz dažādu viesizrāžu un koncertprogrammu, kas tiek veidotas sadarbībā ar Latvijā zināmiem producentiem un skatuves māksliniekiem. Izveidojusies arī lieliska sadarbība ar Latvijas Nacionālo kultūras centru; piemēram, novembrī tiks organizēta vokālo ansambļu finālskate, bet pavasarī – deju skate.
Un visas kolēģes droši vien piekristu Kristīnei Viļumai Saulkrastos: “Jaunās sezonas mērķis ir saglabāt to, kas cilvēkiem ir svarīgs un iemīļots, vienlaikus nebaidoties izmēģināt arī ko jaunu.”
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīzes" redakcija.
#SIF_MAF2026
