Publiskajā telpā iecerētā reorganizācija jau izraisījusi jautājumus par to, kādā secībā pašvaldība plāno izvērtēt struktūru, darbinieku noslodzi un nepieciešamo amata vietu skaitu.

Sniedze Brakovska publiskā Facebook ierakstā norāda, ka reorganizācija var skart virkni pašvaldības darbinieku un struktūrvienību. Viņa vērš uzmanību uz to, ka, pēc viņas rīcībā esošā lēmumprojekta, jaunās struktūras aprises un pārveidojamās vai apvienojamās nodaļas esot noteiktas vēl pirms detalizētām darbinieku intervijām, faktisko darba procesu analīzes un nepieciešamā amata vietu skaita izvērtēšanas.

Tieši šī secība ir viens no galvenajiem Brakovskas iebildumiem.

“Kā iespējams vispirms izlemt, ko reorganizēt un kādus amatus likvidēt, bet tikai pēc tam sākt pētīt, kā cilvēki patiesībā strādā un kāda ir viņu faktiskā noslodze?” viņa jautā savā ierakstā.

Pašvaldības Centrālās pārvaldes izvērtēšanas process nav sācies tikai septembrī. Jau aprīlī tika izveidota Centrālās pārvaldes izvērtēšanas darba grupa. To vadīja deputāts Imants Krastiņš, par vadītāja vietnieku tika noteikts Ģirts Dubkēvičs. Darba grupā darbojās arī Gatis Miglāns, Jānis Leja, pašvaldības izpilddirektors Guntis Porietis, izpilddirektora vietniece Inga Reķe un Centrālās pārvaldes Juridiskās un iepirkumu nodaļas vadītājas vietniece Ilona Gotharde.

Aprīļa domes sēdē deputāti diskutēja arī par pašu izvērtēšanas modeli – vai Centrālās pārvaldes darbības analīzi veikt politiski izveidotai darba grupai vai piesaistīt neatkarīgu auditu. Sēdes protokolā minētas diskusijas par darba grupas kompetenci, administratīvā sloga, birokrātijas, politiskās ietekmes un interešu konflikta riskiem. Dome toreiz apstiprināja Centrālās pārvaldes izvērtēšanas darba grupas nolikumu.

Brakovska savā ierakstā uzsver arī reorganizācijas iespējamo ietekmi uz darbiniekiem. Viņas ieskatā aiz jēdzieniem “amata vieta”, “struktūrvienība” un “optimizācija” ir konkrēti cilvēki, kuru ienākumi un profesionālā nākotne var būt atkarīga no domes pieņemtajiem lēmumiem.

Diskusijai papildu fonu dod fakts, ka tikai nedēļu iepriekš Ādažu novada pašvaldība saņēmusi atzinību konkursā “Laba pārvaldība pašvaldībā”. Konkursa balvas tika pasniegtas 17. septembrī, un Ādažu pašvaldība saņēma galveno balvu nominācijā “Laba pārvaldība iedzīvotāju iesaistē” par iniciatīvu “Savs plāns katram ciemam – iedzīvotāju interesēs balstīta koprade Ādažu novadā”.

Brakovska norāda, ka pašvaldības darbinieki ir bijuši daļa no ikdienas darba, kura rezultātā tapušas arī atzinību saņēmušās iniciatīvas, tādēļ reorganizācijas procesam, viņasprāt, būtu jābūt īpaši skaidri pamatotam.

Viņa aicina publiskot konkrētus datus: ja pašvaldībā ir par daudz amata vietu, būtu jāparāda darbinieku noslodze; ja funkcijas dublējas – jānorāda konkrēti procesi; ja reorganizācija radīs finanšu ietaupījumu – jāpublisko aprēķini.

Brakovskas paustās kritikas centrā ir jautājums par lēmumu secību: vai vispirms ir veikta pietiekama esošās sistēmas, darba procesu un noslodzes analīze un tikai pēc tam izstrādāts reorganizācijas modelis, vai arī detalizēts izvērtējums sekos jau pēc politiska lēmuma par reorganizācijas sākšanu.