LRA rīcībā esošā informācija liecina, ka šis amats paredzēts deputātam Imantam Krastiņam, kas apstiprinājās arī domes sēdē. 

Apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk domes priekšsēdētājam būs trīs vietnieki – pašvaldības funkciju, attīstības un pārvaldības jautājumos.

Likvidējot divu komiteju priekšsēdētāju vietnieku amatus un vienlaikus samazinot visu trīs mēra vietnieku algas no 4474 līdz 4206 eiro mēnesī, jaunā trešā vietnieka amata izveide pašvaldības budžeta bāzei papildu izmaksas neradīs.

Tomēr finanšu neitralitāte neatbild uz galveno jautājumu – kāpēc Ādažu novadam nepieciešams vēl viens pilna laika politiskais vadītājs.

Jaunajam vietniekam noteiktās funkcijas lielā mērā pārklājas gan ar jau esošo domes priekšsēdētāja vietniekiem, gan izpilddirektora pienākumiem. Projektā noteikts, ka jaunais vietnieks pārraudzīs pašvaldības administrācijas darbības lietderību un struktūru, koordinēs institūciju sadarbību, pārraudzīs e-pārvaldību, IT risinājumus, iedzīvotāju līdzdalību un domes lēmumu izpildi.

Vienlaikus pašvaldības paskaidrojuma rakstā norādīts, ka esošajiem darbiniekiem un institūcijām jauni pienākumi vai uzdevumi netiek noteikti.

Tāpēc joprojām nav skaidrs, kādas funkcijas līdz šim nav bijušas nodrošinātas un kāpēc tās nevar pildīt jau esošā politiskā un izpildvaras vadība.

Papildu bažas rada arī tas, ka jaunais amats paredzēts Imantam Krastiņam.

2022. gadā saistībā ar mēģinājumu panākt Krastiņa ievēlēšanu Ādažu novada domes priekšsēdētāja amatā, Ādažu novada domes deputātam Arnim Rozītim tika piedāvāts 30 000 eiro kukulis par balsi. Rozītis no piedāvājuma atteicās un vērsās atbildīgajās iestādēs. Kukuļa piedāvātājs Jānis Višķers vēlāk tika atzīts par vainīgu un notiesāts.

Publiski nav pamata apgalvot, ka Imants Krastiņš pats būtu organizējis vai piedalījies kukuļa piedāvāšanā. Taču fakts, ka kukuļa mērķis bija panākt balsojumu, kura rezultātā Krastiņš kļūtu par domes priekšsēdētāju, rada būtiskus reputācijas jautājumus, kurus nevar ignorēt, veidojot viņam jaunu augsta līmeņa politisku amatu.

Krastiņš šogad vadīja arī pašvaldības Centrālās pārvaldes izvērtēšanas darba grupu. LRA deputāti nav iebilduši pret pašvaldības darba, struktūras vai kapitālsabiedrību profesionālu izvērtēšanu. Tieši pretēji – tika rosināts veikt neatkarīgu pašvaldības funkciju auditu. Iebildumi ir pret būtisku strukturālu izmaiņu virzīšanu bez pietiekami detalizēta funkciju, noslodzes un finanšu izvērtējuma.

Atsevišķs jautājums saglabājas arī par jaunā amata izveides atbilstību 2026. gada valsts budžeta regulējumam, kas ierobežo jaunu no pašvaldības budžeta finansētu amata vietu veidošanu. Pašvaldība jaunā vietnieka amata izveidi pamato ar divu komiteju priekšsēdētāju vietnieku amatu likvidēšanu.

Tomēr abi deputāti turpinās darbu domē un komitejās, bet ietaupījums rodas tikai no zemākas atlīdzības likmes. Tāpēc joprojām nepieciešams skaidrs juridisks pamatojums, vai šāda konstrukcija pilnībā atbilst likumā noteiktajam amata vietu skaita ierobežojumam.

LRA ieskatā jauna politiska amata izveidei jābūt skaidri un publiski pamatotai ne tikai finansiāli, bet arī pēc būtības – ar konkrētām, nedublējošām funkcijām un saprotamu ieguvumu novada iedzīvotājiem.