Pēc pašvaldības datiem, abas Ādažu novada pilsētas pašlaik ir vienīgās Latvijā, kurām vēl nav savas oficiālās simbolikas – ģerboņa un karoga. Šādi pilsētas simboli ir neatņemama kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas palīdz iedzīvotājiem identificēties ar savu dzīvesvietu, saglabā vēsturisko pēctecību un stiprina lokālpatriotismu. Ādažiem ir pilsētas statuss kopš 2022.gada 1.jūlija, savukārt Carnikava par pilsētu kļuva 2026.gada 22. augustā.
Darba grupā strādās Carnikavas Novadpētniecības centra projektu vadītājs novadpētniecības jomā Ivars Dimdiņš (darba grupas vadītājs), Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus, Ādažu novada domes deputāts, Izglītības, kultūras, sporta un sociālā komitejas priekšsēdētājs Zintis Varts, Ādažu novada domes deputāts, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks pašvaldības funkciju jautājumos Jānis Vaivads, Ādažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas grafiskā dizainere Dārta Rupjā, mākslas zinātniece, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija, heraldiķis Edgars Sims, Ādažu pagasta novadpētniece, vēsturniece Elita Pētersone, Carnikavas pagasta iedzīvotāju padomes pārstāve Rita Sniedze un Ādažu pilsētas iedzīvotāju padomes pārstāvis, domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Ģirts Dubkēvičs un deputāts Jānis Leja.
Iepriekšējie Carnikavas un Ādažu ģerboņi šobrīd kalpo kā Carnikavas un Ādažu pagastu ģerboņi. Valsts Heraldikas komisija tos apstiprināja 2021. gada 27. decembrī. Ādažu novada ģerbonis ir apstiprināts 2022. gada 27. janvārī ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas lēmumu.
