Platformā “X” publicētā video redzami braucēji ar velosipēdiem līdzīgiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem.
Video autors Andris, kurš platformā “X” sevi piesaka kā satiksmes dalībnieku, ironiski raksta: “Jauno Carnikavas veloceļu steidz izmantot arī pašgājēj-iekšdedzes dzinēj-velosipēdi...”
Publikācija īsā laikā piesaistīja vairāk nekā 14 000 skatījumu un izraisīja pretrunīgus vērtējumus. Vieni uzskata, ka šādiem motorizētiem braucamrīkiem uz veloceļa nav vietas, jo to ātrums un masa var apdraudēt velosipēdistus, gājējus un bērnus. Citi savukārt spriež, ka braukšana pa nodalītu ceļu varētu būt drošāka nekā pārvietošanās pa šauro un intensīvo šoseju.
Diskusijas aizsācējs nepiekrita apgalvojumam, ka problēmas neesot, kamēr satiksme nav intensīva un neviens netiek traucēts. "Tu ko, nopietni? Tas ir pret Ceļu satiksmes noteikumiem! Tie ir pavisam citi ātrumi,” viņš atbildēja kādam komentētājam.
Līdzīgas bažas pauda arī Andrejs, norādot, ka šāda situācija neesot raksturīga tikai Carnikavai.
“Diemžēl šī ir ikdiena daudzās vietās. Gaidām, kad notrieks kādu bērnu, un tad brīnīsimies?” viņš vaicāja.
Raitis piebilda, ka ar līdzīgiem motorizētiem braucamrīkiem tiekot izbraukātas arī gājēju takas mežos, taču cilvēkiem rodoties sajūta, ka situāciju neviens nekontrolē.
Savukārt Jānis norādīja, ka problēma nebeidzas ar braukšanu pa veloceļu – motorizētie braucēji no tā mēdzot nogriezties arī piejūras parka kāpās. Viņš apšaubīja, vai attēlā redzamie transportlīdzekļi vispār būtu saucami par velosipēdiem, un jautāja, kādēļ netiekot kontrolēti nereģistrēti braucamrīki.
Arī Kaspars aicināja Valsts policiju skaidrot, vai ar šādiem transportlīdzekļiem bez valsts reģistrācijas numura un nepieciešamās tehniskās atbilstības vispār drīkst piedalīties ceļu satiksmē.
Ne visi komentētāji redzētajā saskatīja tūlītēju apdraudējumu. Daži pauda uzskatu, ka motorizētajiem braucējiem atrašanās uz nodalītā ceļa varētu būt drošāka nekā uz brauktuves kopā ar automašīnām.
“Super. Visiem drošāk – nav jāriskē uz šosejas, kura ir šaura,” rakstīja kāds diskusijas dalībnieks.
Cits komentētājs norādīja: ja satiksme nav intensīva, braucēji nevienu neapdraud un netraucē, situācija varētu nebūt tik dramatiska.
Izskanēja arī salīdzinājums ar Nīderlandi, kur uz veloceļiem dažviet pārvietojas arī ātrāki un jaudīgāki braucamrīki. Tomēr publikācijas autors atbildēja ar jautājumu – pat ja citur tā notiek, vai tas automātiski nozīmē, ka šāda satiksme ir droša?
Daži komentāri bija vēl lakoniskāki: “Pareizi dara”, “Ideāli” un “Un?”. Tas parāda, ka sabiedrībā nav vienprātības ne par noteikumu piemērošanu, ne par to, kur šādiem braucamrīkiem būtu visdrošāk pārvietoties.
Vai ar iekšdedzes dzinēju aprīkots velosipēds joprojām ir velosipēds?
Ceļu satiksmes likums velosipēdu definē kā transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks, izmantojot pedāļus vai rokturus. Pie velosipēdiem noteiktos apstākļos pieskaita arī elektrovelosipēdus un pašgājējus velosipēdus, taču abu šo kategoriju definīcijās ir runa tieši par elektromotoru, noteiktiem jaudas ierobežojumiem un maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā.
Tādēļ braucamrīks ar iekšdedzes dzinēju nav automātiski uzskatāms par parastu velosipēdu tikai tāpēc, ka tam ir pedāļi un velosipēdam līdzīgs rāmis. Atkarībā no motora tilpuma, jaudas, konstrukcijā paredzētā ātruma un citiem tehniskajiem parametriem tas var būt klasificējams kā mopēds vai citas kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis.
Precīzu video redzamo braucamrīku kategoriju no attēla vien noteikt nevar. Tam būtu nepieciešama informācija par motora jaudu un tilpumu, maksimālo ātrumu, izgatavotāja noteikto transportlīdzekļa kategoriju un reģistrācijas statusu.
Veloceļš galvenokārt paredzēts velosipēdiem un elektroskrejriteņiem
Spēkā esošie Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, ja šāda infrastruktūra ir pieejama. Turklāt braukšanas ātrumam jābūt tādam, lai netiktu apdraudēta satiksmes drošība.
Savukārt tas nenozīmē, ka pa veloceļu atļauts braukt ar jebkuru divriteņu transportlīdzekli. Ja konkrētais braucamrīks juridiski ir mopēds vai motocikls, uz to attiecas citi noteikumi, tostarp prasības par reģistrāciju, vadīšanas tiesībām, apdrošināšanu un pārvietošanās vietu.
Jāņem vērā arī ceļa zīmes konkrētajā posmā. Atļautā satiksme var atšķirties atkarībā no tā, vai infrastruktūra apzīmēta kā velosipēdu ceļš, kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš vai citādi organizēta satiksmes zona.
