Nespējot vienoties par sadarbību Ādažu domē, aizvadītajā nedēļā no divām komitejām tika izslēgti Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) deputāti.
Konflikts sākās jau pagājušajā gadā un eskalējās šī gada janvārī, kad domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA) atkāpās no amata. Miķelsone šo lēmumu pieņēma, nepanākot vienošanos par atbalstu pašvaldības 2026. gada budžetam.
Kopš Miķelsones atkāpšanās domi vada viņas vietnieks Gatis Miglāns (ZZS), kurš tiek minēts, kā nākamais domes priekšsēdētāja amata kandidāts.
Vairākkārt notikušajās sarunās nav izdevies panākt vienošanos. Vienā politiskajā nometnē ir iepriekšējais domes koalīcijas pamats LRA un LZP, kuru vadīja Miķelsone un kuru pārstāv septiņi deputāti. Savukārt otrā ir astoņiem deputāti no pieciem politiskajiem spēkiem un to apvienībām - "Progresīvajiem", Zaļo un zemnieku savienības, "Nacionālās apvienības" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas, "Suverānās varas" un apvienības "Jaunlatvieši" un partijas "Latvija pirmajā vietā".
Kā aģentūrai LETA skaidroja Miglāns, sarunas par iespējamo sadarbību bija apstājušās, bet tad atkal atsāktas, taču vienošanos nav izdevies panākt. Virzoties uz jaunas koalīcijas izveidi, notiek pārbīdes komitejās, lai tajās nodrošinātu vairākumu jaunajai koalīcijai.
Miglāns atzina, ka deputātu sastāva izmaiņas komitejās ir noslēdzošais posms. Pirms tam tika veikti grozījumi domes nolikumā, samazinot deputātu skaitu komitejās.
Ņemot vērā, ka visi deputāti darbojas Finanšu komitejā, dalība citās komitejās neesot obligāta. Likums nosaka, ka deputātam jāstrādā vismaz vienā komitejā.
Viņš arī norādīja, ka sākotnēji LRA tika piedāvāti labvēlīgāki nosacījumi sadarbībai, taču situācija mainās un pašlaik jau piedāvājums esot cits.
Domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs piebilda, ka, iespējams, nākamajā domes sēdē varētu tikt lemts par mēra ievēlēšanu.
Savukārt Miķelsone norādīja, ka no Izglītības, kultūras, sporta un sociālās komitejas tika izslēgti profesionāļi - Ādažu novada Mākslu skolas direktore Kristīne Lakševica (LRA) un Ādažu kultūras centra kultūras projektu vadītājs Arnis Rozītis (LRA).
No Attīstības komitejas tika izslēgta Sociālā dienesta vadītāja Ieva Roze (LRA) un privāto uzņēmumu vadītājs Jānis Vaivads (LZP).
Miķelsone izcēla, ka LRA ir lielākais spēks domē, taču tagad būs mazāk pārstāvēts komitejās, nevērtējot deputātu profesionalitāti. Viņas ieskatā šādi tiek demonstrēta "spēka astotnieka" baiļu pozīcija, lai gan līdz šim LRA nekad neesot manipulējusi ar komitejas sēžu un domes sēžu kvoruma nodrošināšanu un nav kavējusi domes darbu.
Viņas vērtējumā, notiekošais liecina par politisku pieeju, kurā dominē amatu sadale un personiskās ambīcijas. Viņas ieskatā, šauras politiskas intereses tiek celtas augstāk par novada iedzīvotāju interesēm.
Taču politiķe pauda pārliecību, ka joprojām ir iespējams izveidot stabilu novada pašvaldības vadību ar kopīgu attīstības vīziju un izpratni par iedzīvotāju vajadzībām.
"Šobrīd domē notiekošais nav stāsts par mani. Stāsts ir "pret mani" un tas ir destruktīvs," aģentūrai LETA atzina Miķelsone. Politiķes ieskatā, pašlaik piecu, radikāli atšķirīgu partiju vienīgais vienojošais elements esot pozīcija pret viņu. Viņa atzina, ka cilvēciski viņai par to esot ļoti žēl un viņu pārņem emocijas. Taču tāda esot demokrātija - kam pieder vairākums, tam ir vara, un tas ir jāpieņem.
Nākamā Ādažu novada domes sēde plānota maija beigās. Pagaidām tās darba kārtība nav izsludināta.
