Labvēlīgos apstākļos šeit iespējams novērot pat vairākus tūkstošus putnu vienlaikus.
No septembra vidus līdz oktobra vidum Latvijā vērojams dzērvju migrācijas aktīvākais periods. Ķemeru Nacionālā parka purvi un mitrāji putniem ir nozīmīga atpūtas un spēku uzkrāšanas vieta pirms tālākā lidojuma uz ziemošanas vietām.
Īpaši iespaidīgi skati paveras vakaros, kad dzērves lielos baros atgriežas purvā uz nakšņošanu. Putnu raksturīgās, tālu dzirdamās trompetes skaņas kļuvušas par vienu no Ķemeru rudens simboliem.
Dzērves augums var sasniegt pat 1,2 metrus, padarot to par vienu no augumā lielākajiem Latvijas putniem.
Vasaras beigās jaunās dzērves jau spēj lidot, un ģimenes pakāpeniski sāk apvienoties lielākos baros.
Dzērves ir arī starp tām putnu sugām, kuru jaunie putni uz ziemošanas vietām dodas kopā ar vecākiem. Šādā veidā tie apgūst migrācijas ceļu un drošākās apstāšanās vietas.
Vienā dienā – vairāk nekā 500 kilometru
Migrācijas laikā dzērves izmanto augšupejošās siltā gaisa plūsmas, kas ļauj tām pacelties pat aptuveni divu kilometru augstumā un lielu ceļa daļu planēt, taupot enerģiju.
Putnu raksturīgajam lidojumam “V” formā ir praktiska nozīme – priekšā lidojošais putns pārvar lielāko gaisa pretestību, bet aiz tā esošās dzērves izmanto radīto gaisa plūsmu.
Kad priekšējais putns nogurst, tas vietu nomaina ar citu. Labvēlīgos laika apstākļos dzērves vienas dienas laikā spēj veikt vairāk nekā 500 kilometru.
No Latvijas dzērves tradicionāli dodas Vācijas, Francijas un Spānijas virzienā, bet daļa putnu turpina ceļu pat uz Ziemeļāfriku.
Tomēr pēdējos gados ornitologi novērojuši būtiskas pārmaiņas.
Siltākas ziemas maina migrācijas ceļus
Ja agrāk daļa dzērvju devās līdz Marokai, Tunisijai vai Alžīrijai, tagad arvien vairāk putnu ziemu pavada Francijā, Itālijā, Ungārijā vai Horvātijā. Arī Latvijā veiktie novērojumi liecina, ka daļa dzērvju pārziemo jau Vācijā vai Polijas rietumos.
Reģistrēti pat atsevišķi gadījumi, kad dzērves ziemu pavada Latvijā – Kurzemē vai valsts centrālajā daļā. Pagaidām tā nav masveida parādība, tomēr ornitologi pieļauj, ka siltāku ziemu ietekmē šāda uzvedība nākotnē var kļūt biežāka.
Mainās arī dzērvju dzīves vide. Agrāk tās galvenokārt asociējās ar purviem, bet tagad putni sekmīgi ligzdo arī izcirtumos, aizaugošos dīķos un meliorācijas grāvju apkārtnē.
Ķemeru purvs – viena no vietām, kur dzērves var redzēt visvairāk
Latvijā pirms migrācijas lielākās dzērvju koncentrācijas veidojas pie lielajiem purvu masīviem un zivju dīķiem. Ornitologi kā tradicionālas pulcēšanās vietas min Teiču purva apkārtni, Nagļu un Sātiņu apkārtni, kā arīĶemeru purvu.
Atsevišķās vietās vienlaikus var sapulcēties pat līdz 5000 dzērvju.
Tieši vakara stundas, kad putni no barošanās vietām dodas uz drošākajām nakšņošanas vietām purvā, tiek uzskatītas par vienu no iespaidīgākajiem brīžiem dzērvju vērošanai.
Pavasarī daudzi no šiem putniem atgriezīsies iepriekšējās ligzdošanas teritorijās – dažkārt pat uz to pašu purva saliņu, kur ligzdojuši gadu iepriekš.
Tādēļ rudens Ķemeru Nacionālajā parkā nav tikai krāsaino lapu un miglaino purvu laiks. Dažas nedēļas gadā debesis un mitrāji šeit pārvēršas par nozīmīgu pieturas punktu vienam no iespaidīgākajiem putnu ceļojumiem Eiropā.
