“Vai citās Latvijas skolās skolēni arī demolē tualetes? Konkrēti Aspazijas pamatskolā Jūrmalā tā ir vesela problēma,” raksta lietotāja “oldmadeonearh”.
Viņa norāda, ka skola ir jauna un nesen uzcelta no jauna, tomēr skolēni, galvenokārt zēni, jau esot paspējuši sabojāt vienu no tualetēm.
Pēc ieraksta autores teiktā, tualetēs tiek lauzti podu vāki, kāpts ar kājām uz podiem, piesārņoti pisuāri un grīdas. Ierakstu viņa noslēdz ar jautājumu: “Vai tiešām tā ir mūsdienās norma?”
Komentāros redzams, ka līdzīgas problēmas nav tikai vienas skolas pieredze.
Kāda komentētāja raksta, ka arī citā Jūrmalas skolā šāda uzvedība savulaik bijusi “100% norma”, lai gan viņa vairs nezina, kā skola ar to cīnās pašlaik.
Cita sieviete, kura iepriekš strādājusi skolā, stāsta, ka skolotājiem bijis jādežurē pie tualetēm un jāpiefiksē, kuri skolēni tās apmeklējuši stundu laikā. Pie tualetes bijusi novietota arī kamera.
“Man īpaši nepaveicās, jo kabinets bija tieši blakus puišu tualetei,” viņa piebilst.
Vēl kāda māte raksta, ka meita skolas tualetes raksturojot kā ļoti nehigiēniskas un cenšoties tās neizmantot. Viņa gan pieļauj divus iespējamos iemeslus: gan skolēnu uzvedību, gan nepietiekami biežu telpu uzkopšanu.
Pieredzē dalās arī cita komentētāja, kura stāsta par vēl ekstrēmākiem gadījumiem skolā, kurā pati savulaik strādājusi.
“Regulāri piečurāja šķidro ziepju traukus. Ar skolas pienu pielaistīja tualetēs grīdas. Ar kakučiem bija sazīmētas sienu flīzes,” viņa raksta.
Vēl kāda komentētāja norāda, ka viņas bērnu skolā regulāra problēma esot tualetes papīra izmētāšana un durvju laušana.
“Brutāli jāliek dežuranti pie WC,” viņa secina.
Ar līdzīgu pieredzi dalās arī cita sieviete: “Jā, demolē, arī met WC papīru ārā pa logu. Tualetēs dežūrē skolotāji un tāpat pamanās.”
Komentāros netrūkst arī sašutuma par pašu bērnu uzvedību.
“Ak kungs, viņiem vecāki ir?” vaicā kāda lietotāja.
Savukārt cita raksta: “Tā ir sērga. Īpaši zēnu WC.”
Vēl viena komentētāja uzskata, ka problēma saistīta ar audzināšanu un visatļautību.
“Tā ir mūsdienu paaudze un audzināšana! Diez vai bērni tā dara mājās, bet visatļautība sit augstāko vilni, un tas gan nāk no vecāku audzināšanas vai neaudzināšanas,” viņa norāda.
Izskan arī priekšlikums, ka par apzināti nodarītajiem bojājumiem finansiāli būtu jāatbild skolēnu vecākiem.
“Tad lai maksā vecāki!” raksta kāda diskusijas dalībniece.
Citi kā iespējamu risinājumu min kameras un pastiprinātu uzraudzību, tomēr arī komentāros aprakstītā pieredze rāda, ka atsevišķās skolās skolotāju dežūras vien problēmu nav pilnībā novērsušas.
