Kāds jūrmalnieks tiesā izcīnījis atļauju nojaukt kultūrvēsturiski vērtīgu un saglabājamu būvi, lai tās vietā uzbūvētu vasarnīcu, informēja Augstākajā tiesā (AT).
Vīrietim pilsētbūvniecības pieminekļa - vasarnīcu rajona - teritorijā pieder nekustamais īpašums, kurā atrodas dzīvojamā ēka. Pieteicējs bija vērsies Jūrmalas pilsētas domē, lai saņemtu atļauju nojaukt dzīvojamo ēku, kā arī iesniedzis būvvaldē paskaidrojuma rakstus par dzīvojamās ēkas nojaukšanu un vasarnīcas būvi tās vietā, taču saņēma atteikumu, jo dzīvojamā ēka atzīta par kultūrvēsturiski vērtīgu un saglabājamu būvi.
Šādas būves nojaukšanai nepieciešama pārvaldes atļauja, taču tā pēc pieteicēja iesnieguma atteicās saskaņot ēkas nojaukšanu un vasarnīcas būvi. Par šiem lēmumiem pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā.
Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka būvvaldei nav pamata aizliegt dzīvojamās ēkas nojaukšanu, jo pieteicēja īpašuma tiesību ierobežojums ir nesamērīgs un nav ticis noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tādēļ tai atkārtoti jāizskata paskaidrojuma raksts par vasarnīcas būvēšanas plāniem.
Tiesa arī atzina, ka dome nepamatoti atteikusies pārvērtēt dzīvojamās ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmeni un ka pārvalde prettiesiski pamatojusi savu lēmumu ar tiesību normām, kas regulē rīcību ar kultūras pieminekļiem, lai gan dzīvojamā ēka pati par sevi neesot atzīta par šādu pieminekli.
Izskatījusi pārvaldes iesniegto kasācijas sūdzību, kurā apgabaltiesas spriedums pārsūdzēts pilnībā, AT atzina, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata.
Kā norādīts AT lēmumā, atbildētāja statuss administratīvajā procesā tiek īstenots ar vienas vai vairāku iestāžu starpniecību, no kurām katrai ir noteikta kompetence attiecībā uz pārbaudāmo tiesisko attiecību, tādēļ iestādes tiesības pārsūdzēt konkrēta prasījuma izspriešanas iznākumu ir nesaraujami saistītas ar to, vai attiecīgais prasījums skar iestādei tiesību normās noteikto kompetenci.
AT norādīja, ka lietas izskatīšanas laikā ir mainījies tiesiskais regulējums - pilsētbūvniecības piemineklim, kura teritorijā atrodas pieteicēja īpašums, ir ticis pazemināts statuss no valsts nozīmes uz vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli, tādēļ pārvaldes saskaņojums dzīvojamās mājas nojaukšanai un vasarnīcas novietošanai vairs nav nepieciešams, jo šie jautājumi tagad ir vienīgi pašvaldības kompetencē.
AT atzina, ka pārvaldei nav tiesību pārsūdzēt tiesas spriedumu daļā par paskaidrojuma rakstu pieņemšanu un pašvaldības domes vēstules tiesiskumu. Savukārt daļā par pārvaldes atteikuma atzīšanu par prettiesisku tika konstatēts, ka kasācijas sūdzībā nav pietiekama juridiskā pamatojuma, tādēļ arī šajā daļā kasācijas tiesvedība netika ierosināta.
