Mārupes novadā kārtējo reizi aktualizējušās diskusijas par sabiedriskā transporta pieejamību, iedzīvotājiem apšaubot, vai plānotās izmaiņas patiešām uzlabos pārvietošanās iespējas novadā. Īpaši satraukumu raisa divu mikroautobusu maršrutu likvidēšana, izmaiņas 25. autobusa galapunktā, 10. autobusa maršruta pārvirzīšana, kā arī 13. autobusa reisu samazināšana brīvdienās.
Diskusiju sociālajos tīklos izraisījis kāda iedzīvotāja ieraksts, kurā viņš sākotnēji apraksta pavisam ikdienišķu situāciju. Ģimenei uz laiku paliekot bez trešās automašīnas, nācies sarīkot teju transporta plānošanas sanāksmi, lai saprastu, kurš kuru, uz kurieni un cikos nogādās. Pēc tam, kad ģimenes maršruti saplānoti, autors aizdomājies, cik ļoti šāda situācija raksturo arī plašāku problēmu Mārupē, kur automašīna daudzām ģimenēm faktiski kļuvusi par nepieciešamību.
Iedzīvotājs kritiski vērtē Mārupes novada sabiedriskā transporta plānošanu, norādot, ka divu gadu darbs pie transporta sistēmas pilnveides viņam nešķiet devis atbildi uz būtiskāko jautājumu – kā cilvēkiem ērti pārvietoties starp dažādām Mārupes novada apdzīvotajām vietām, ja viņiem nav personīgās automašīnas.
Kā piemērs minēta nokļūšana no Vecozolu namiem līdz Mārupes Ledus hallei vai no Mārasciema uz Mārupes Sporta skolu. Autora ieskatā, atsevišķos gadījumos sabiedriskā transporta maršruti cilvēkam liek izmantot Rīgu kā starpposmu, lai gan galamērķis atrodas tepat novadā.
Uz iedzīvotāja kritiku reaģējis Mārupes novads, skaidrojot, ka no Vecozolu namiem līdz Mārupes Valsts ģimnāzijai, kas atrodas aptuveni 800 metru attālumā no Ledus halles, iespējams nokļūt ar 10. skolēnu autobusu ap plkst. 15.30 un 4A. skolēnu autobusu ap plkst. 16.35. Pašvaldība arī norāda, ka no 2026. gada 7. septembra izveidots jauns 11. skolēnu autobusa maršruts, kas no Mārupes pamatskolas ļaus nokļūt līdz pieturai “Lamberti” Kantora ielā, kuras tuvumā atrodas Ledus halle. Pašvaldība uzsver, ka skolēnu maršrutus ir gatava izvērtēt un pārskatīt, ja no skolām vai iedzīvotājiem tiek saņemta informācija par nepieciešamajām izmaiņām.
Tomēr komentāros iedzīvotāji norāda, ka skolēnu autobusi nevar atrisināt visas sabiedriskā transporta problēmas. Īpaši asas reakcijas izraisījusi mikroautobusu reisu likvidēšana. Kāda iedzīvotāja, kurai ir vairāk nekā 70 gadu, norāda, ka uz Mārupi vai Rīgu pārvietojas ar mikroautobusu, jo līdz citai pieturai jāiet aptuveni kilometrs. Viņa uzskata, ka mikroautobusu reisus nevajadzētu likvidēt, bet gan nodrošināt vismaz dažus reisus arī brīvdienās, jo pretējā gadījumā cilvēkiem bez automašīnas tiek būtiski ierobežotas iespējas izkļūt no dzīvesvietas.
Līdzīgas bažas pauduši arī citi iedzīvotāji. Tiek norādīts, ka Mežāru un Spilves iedzīvotāji brīvdienās var palikt bez vienīgā 13. autobusa, savukārt Jaunmārupes iedzīvotājiem mikroautobusu likvidēšana varētu vēl vairāk apgrūtināt nokļūšanu uz nodarbībām un citām ikdienas gaitām.
“Ja noņems mikroautobusus, tā būs katastrofa,” raksta viena no diskusijas dalībniecēm, aicinot iedzīvotājus atbalstīt iniciatīvu par sabiedriskā transporta maršrutu saglabāšanu.
Komentāros vairākkārt izskan arī ģimeņu problēmas. Iedzīvotāji norāda, ka bērniem skolas, sporta skolas un pulciņi atrodas dažādās novada vietās, starp kurām sabiedriskā transporta savienojumi nav pietiekami ērti. Kāda ģimene pat apsver iespēju pusaudzei iegādāties atsevišķu transportlīdzekli vai algot cilvēku, kurš bērnus vadātu uz nodarbībām, jo ar trim bērniem ikdienas pārvietošanās bez automašīnas kļūstot praktiski neiespējama.
Vienlaikus komentāros izskan arī viedoklis, ka daļa problēmas saistīta ar pašu ģimeņu paradumiem un bērnu pieradināšanu pie pārvadāšanas ar automašīnu. Tomēr citi iedzīvotāji uzsver, ka bērnu patstāvīgai pārvietošanai vispirms nepieciešams drošs un pietiekami ērts sabiedriskais transports, kā arī gājēju un velo infrastruktūra.
Ne mazāk būtiska problēma ir Mārupes straujā apbūve. Iedzīvotāji norāda, ka jaunu daudzdzīvokļu māju skaits turpina pieaugt, taču ceļu, sabiedriskā transporta, gājēju un veloinfrastruktūras attīstība tam ne vienmēr seko līdzi. Tiek prognozēts, ka, pieaugot iedzīvotāju un automašīnu skaitam, arī pašreizējie galvenie izbraukšanas ceļi no Mārupes arvien vairāk kļūs par satiksmes “pudeles kakliem”.
Diskusijā tiek atgādināts arī par Altonavas tiltiņa slēgšanu, pēc kura par nozīmīgiem izkļūšanas ceļiem kļuvuši krustojumi pie “Depo” un Upesgrīvas ielas galā. Taču iedzīvotāji bažījas, ka arī šie risinājumi ilgtermiņā nespēs tikt galā ar arvien pieaugošo satiksmes intensitāti.
Daudzi kā vienu no iespējamiem risinājumiem min dzelzceļu. Iedzīvotāji norāda, ka labprāt uz Rīgu brauktu ar vilcienu, ja būtu ērtāk pieejama Tīraines stacija. Tāpat izskan priekšlikums par jaunas dzelzceļa pieturas izveidi starp Tīraini un Turību, kas, pēc iedzīvotāju domām, varētu būt īpaši nozīmīga apkārtējo dzīvojamo rajonu iedzīvotājiem.
Komentētāji uzsver arī to, ka problēmas nav tikai Mārupes pilsētā. Jaunmārupes, Skultes, Mežāru, Spilves un citu novada teritoriju iedzīvotāji norāda uz atšķirīgām, bet līdzīgām grūtībām. Piemēram, Skultes iedzīvotāji bez automašīnas nevarot ērti nokļūt ne uz Mārupi, ne Jaunmārupi, savukārt atsevišķās Jaunmārupes vietās līdz autobusa pieturai jāiet pa tumšām un nedrošām vietām, kur nav gājēju ietvju.
Tādējādi diskusijas centrā nonācis plašāks jautājums – vai Mārupes novada attīstība tiek plānota kopā ar mobilitātes iespējām. Iedzīvotāji norāda, ka nav iespējams neierobežoti palielināt dzīvojamo māju skaitu un iedzīvotāju skaitu, vienlaikus paļaujoties uz to, ka katrai ģimenei būs vairākas automašīnas.
“Jau šobrīd automašīnu apjoms Mārupē ir maksimāls,” raksta kāda iedzīvotāja, norādot arī uz problēmām ar automašīnu novietošanu pie dzelzceļa stacijām un jaunajiem dzīvojamo māju projektiem.
Savukārt vēl kāds komentētājs Mārupes situāciju raksturo kā ASV tipa suburbiju, kur dzīvojamie rajoni attīstījušies, bet sabiedriskā transporta un citas infrastruktūras risinājumi nav pietiekami attīstīti līdzi.
Tikmēr Mārupes novada pašvaldība norāda, ka sabiedriskā transporta sistēma tiek veidota, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības, un aicina par konkrētām problēmām informēt pašvaldības Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes departamentu. Pašvaldība uzsver, ka skolēnu maršrutus nepieciešamības gadījumā iespējams pārskatīt un pielāgot.
Diskusijā gan izskan jautājums, vai ar atsevišķu skolēnu autobusu maršrutu pielāgošanu pietiek, lai risinātu daudz plašāku mobilitātes problēmu. Iedzīvotāji aicina skatīties uz Mārupes attīstību ilgtermiņā un sabiedriskā transporta plānošanā ņemt vērā ne tikai esošo pasažieru skaitu, bet arī straujo iedzīvotāju skaita un dzīvojamās apbūves pieaugumu.
Kāds iedzīvotājs diskusijas noslēgumā norāda, ka demokrātija, sabiedrības iesaiste un konsultācijas ir būtiskas, taču līdztekus tām nepieciešama arī praktiska loģika un izpratne par to, kā cilvēki ikdienā pārvietojas. Jo situācijā, kad sabiedriskais transports kļūst mazāk pieejams, bet iedzīvotāju skaits turpina augt, arvien vairāk cilvēku var nonākt pie secinājuma, ka bez automašīnas Mārupē vienkārši iztikt nav iespējams.
