Patiesībā juridiski tur uzturas nevis visi “bēgļi”, bet patvēruma meklētāji - cilvēki, kuru lietas vēl tiek izskatītas un par kuriem valsts lemj, vai piešķirt starptautiskās aizsardzības statusu. Centrs darbojas jau kopš deviņdesmito gadu beigām - pirmos patvēruma meklētājus tas uzņēma 1998. gada beigās, bet oficiāli tika atklāts 1999. gada februārī.

Jaunākajās publikācijās minēts, ka centra maksimālā ietilpība ir 450 cilvēki, taču pēdējā laikā izskanējis, ka “Mucenieki” ir pārpildīti. Tieši tas arī licis soctīklu lietotājiem atkal uzdot jautājumu - vai tiešām šādam centram jāatrodas Pierīgā, Ropažu novadā?

Diskusiju vietnē “X” aizsācis Dāvis Viļums, jautājot: “Kāpēc migrantu centram jābūt Pierīgā, Muceniekos?” Viņš spriež, ka tad, ja centrs ir pārpildīts,

varbūt loģiskāk būtu šādu vietu veidot tuvāk pierobežai, piemēram, Zilupē.

Viņa ieskatā tas varētu radīt arī darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāros viedokļi, kā jau par migrācijas jautājumiem, ātri kļūst ļoti asi. Vieni piekrīt, ka centrs Pierīgā rada pārāk daudz jautājumu - gan par drošību, gan sabiedrisko transportu, gan vietējo infrastruktūru. Kāda komentētāja vaicā, kāpēc centra iemītniekiem ļauts brīvi pārvietoties un izmantot sabiedrisko transportu, pieminot arī leģendāro 16. autobusu.

Citi piedāvā alternatīvas vietas - sākot ar Zilupi un pierobežu, beidzot ar slēgtiem vai atbrīvotiem cietumiem. Komentāros izskan Brasas cietums, Jelgavas cietums, kā arī doma izmantot infrastruktūru, kas varētu atbrīvoties pēc ieslodzīto pārcelšanas uz Liepāju.

Vēl daļa komentētāju uzskata, ka šādiem centriem vispār nevajadzētu atrasties Latvijas teritorijā. Ir arī krietni radikālāki izteikumi, kuros tiek prasīta daudz stingrāka robežkontrole un tūlītēja cilvēku izraidīšana, taču

šādi komentāri vairāk parāda sabiedrības satraukuma temperatūru, nevis praktiski īstenojamus risinājumus.

Diskusijā gan izskan arī niansētāks skatījums. Kāda lietotāja atgādina, ka laikā, kad Mucenieku centrs tika atvērts, diez vai kāds domāja par pašreizējo migrācijas spiedienu uz Latvijas austrumu robežas. Viņasprāt, maziem ciemiem šāda slodze var būt smaga, jo vietējai infrastruktūrai un policijas resursiem ir savas robežas.

Vēl kāds komentētājs ironizē, ka problēmu cēlonis ir Rīgā, nevis Zilupē, uz ko diskusijas autors atbild ar jautājumu, vai tad migranti robežu šķērso Vecrīgā.

Šī diskusija labi parāda, cik jūtīgs Latvijā kļuvis migrācijas jautājums. No vienas puses, valstij ir starptautiskas saistības un pienākums izskatīt patvēruma pieteikumus. No otras - vietējie iedzīvotāji arvien skaļāk jautā, kāpēc tieši viņu novadam, ciemam vai sabiedriskajam transportam jāuzņemas šīs sistēmas ikdienas sekas.