Labsirdīgā un it kā loģiskā doma kļūst par tiesisku kūleni tad, kad liktenīgais brīdis pienācis un sakrātā nauda izmantojama paredzētajam mērķim. Kā pie tās tikt? Zvērināts advokāts RAITIS MEDIŅŠ uz interviju atnāca domīgs, jo bija konsultējies gan ar kolēģiem advokātiem, gan notāriem un daudz dzirdējis par to, kā darīt nedrīkst, bet nav nonācis pie vienprātīga atzinuma, kā būtu pareizi un droši.
“Tātad ko pilnīgi noteikti nedrīkst darīt — ķerties pie mirušā tuvinieka norēķinu kartes vai bankas konta, pat ja zināmi kodi un paroles. Pirmkārt, Krimināllikumā paredzēta atbildība par nelikumīgu sveša maksāšanas līdzekļa izmantošanu — mēs bieži lasām, ka noziedznieki mēdz izkrāpt un iztukšot apmānīto cilvēku kontus; bet tāpat likumu un bankas noteikumus pēc būtības pārkāpjam, ja, piemēram, iepērkoties samaksājam ar dzīvesbiedra karti, pat ja viņš vai viņa stāv līdzās.
Kad tiek fiksēts fakts — pēc personas nāves kāds rīkojies ar viņa norēķinu karti vai kontu —, bankai ir pienākums ziņot policijai un tiek uzsākts kriminālprocess. Pirms vairākiem gadiem policija vēl centās izvērtēt: ja vainīgais varēja pierādīt, ka nauda tiešām izlietota tikai bērēm, izbeidza kriminālprocesus ar pamatojumu, ka nav bijis mantkārīga nolūka. Taču šādu situāciju skatījis arī Augstākās tiesas Senāts un norādījis: nav nozīmes, kam nauda izlietota, — noziegums sākas brīdī, kad cilvēks paņem svešu naudu vai atver svešu kontu un veic kādas darbības.
Otrkārt, no Civillikuma 655. panta izriet, ka personas nāves brīdī mantojums (pat ja tā būtu tikai bērēm atlikta nauda) kļūst par juridisko personu un turpina pastāvēt līdz laikam, kad mantinieki to pieņēmuši, pie notāra atklājot mantojuma lietu. Taču tas nav ne ātrs, ne lēts process, un bēru rīkošanai šī nauda pilnīgi noteikti vēl nebūs pieejama. Arī iet uz banku un lūgt pārskaitījumu nav jēgas — bankām nav tiesību pārskaitīt līdzekļus no miruša klienta konta uz citu, lai cik tuvam radiniekam tas būtu.”
Vai naudu var ielikt skapja dziļākajā stūrī un brīdināt tuviniekus: ja nu kas, tad tur ir?
“Praksē tā dara diezgan daudzi seniori, taču arī šī likuma izpratnē nav pareiza rīcība. Arī mājās glabāta skaidra nauda cilvēka nāves brīdī kļūst par mantojuma daļu un sadalāma mantiniekiem — gan neatraidāmajiem, gan testamentā (ja tāds ir) minētajiem. Ja visi likumiskie mantinieki par to zina un piekrīt, ka šo naudu izlietos tas, kurš uzņemas bēru rīkošanu, iespējams, strīdu nebūs. (Tomēr bēru rīkotājam ieteicams saglabāt visu maksājumu čekus, lai bēru naudas izlietojums ir pierādāms.) Bet, ja kādam mantiniekam šķitīs, ka viņš nav saņēmis visu, kas pienākas, viņam ir pamats celt prasību tiesā. Dzīvē notiek visādi, attiecības starp radiniekiem nereti ir sarežģītas, cilvēkiem mēdz būt vairākas laulības un bērni tajās, un ne vienmēr starp viņiem valda vienprātība. Šāda no juridiskā viedokļa nepareiza rīcība — atlikt skaidras naudas summu savām bērēm — var kļūt par ilgstošas nepatīkamas tiesvedības ieganstu aizgājēja tuvo cilvēku starpā.”
Bet, ja iedod savu bēru naudu, glabāšanai, piemēram, savam prātīgākajam bērnam, uzticamākajam radam vai draugam?
“No juridiskā viedokļa tā ir glabāšanā, nevis rīcībā nodota nauda, tātad tā joprojām pieder tam, kurš to sakrājis, un arī uz to attiecināms Civillikums ar visām no tā izrietošajām sekām.
Ja aizprātojamies vēl tālāk, protams, šis arī nav simtprocentīgi drošs risinājums, jo, būdams advokāts, no darba ar klientiem zinu, cik neparedzami dzīve var iegrozīties un cik dīvainas situācijas izveidot… Var gadīties, ka glabātājs to naudu tomēr iztērē (aiz vieglprātīgas vai lielas vajadzības), vai aiziet mūžībā pirmais — un kā tad to bēru naudu atgūt?
Tiesiski atbilstošs, bet ne nevainojams risinājums — seniors savu bēru naudu var iemaksāt tuvinieka kontā, maksāšanas uzdevumā norādot, ka tā izmantojama maksātāja bērēm. Drošība ir faktā, ka tad ir pierādāms, ka konta turētājs ir atbildīgs par bēru izdevumiem noteiktas summas robežās. Bet risks — ieskaitītā nauda tāpat ir konta turētāja pilnā rīcībā un atkarīga no viņa godaprāta un negaidītām situācijām…”
Jāsecina, ka dzīves nogalē lielākā vērtība ir uzticamiem cilvēkiem, par kuriem vari būt drošs — viņi nepievils pat tad, kad tevis vairs nebūs.
“Tā ir. Taču senioriem, kas raizējas par savām bērēm, būtu arī pragmatiski jāizvērtē, cik lielu apbedīšanas pabalstu tuvinieki saņems no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Varbūt ar to pietiek, varbūt jāpiekrāj tikai kāda neliela summa, ko paši tuvinieki var piemaksāt no saviem līdzekļiem un atgūt, kad atklāj mantojumu. Starp citu, bēru rīkotājs var sakrāt izdevumus apliecinošus dokumentus un pie mantojuma atklāšanās pieprasīt no mantiniekiem solidāri atmaksāt to naudu, ko viņš par bērēm izdevis no savas kabatas.
Meklējot atbildes uz jūsu jautājumu, ar kolēģiem secinājām, ka būtu nepieciešams tiesisks regulējums, kas dod tiesības piederīgajiem tikt pie miruša cilvēka naudas bēru rīkošanai bez mantošanas procedūras un notariālām izmaksām (ja runa ir par simtiem vai pāris tūkstošiem eiro, tās tiešām ir nesamērīgi lielas). Piemēram, ja bankā varētu atvērt tādu kā subkontu, ar ko īpašnieka nāves gadījumā varētu rīkoties viņa norādīts cilvēks vai vairāki.”
Vēl man ir jautājumi par miruša cilvēka atstātiem parādiem, kas mantiniekiem jāsedz no mantojuma. Ko mantojuma izpratnē uzskata par mantu? Vai parādu nomaksai jāpārdod mantojuma atstājēja televizors un par dārgu naudu pirktais šķirnes pūdelis?
“Kreditori var pieteikt prasījumus, ja mantinieki iet pie notāra, lai atklātu mantojumu. Bet šī procedūra (ja nav notariāli noformēta testamenta) parasti nepieciešama tad, ja mirušajam ir reģistrēta kustama vai nekustama manta — zeme, ēkas, transportlīdzekļi, ganāmpulki… —, jo pārreģistrācija bez mantojuma atklāšanas nav iespējama. Starp citu, ģimenēs ar draudzīgām attiecībām un skaidrām mantošanas tiesībām par to varbūt būtu jādomā laikus, piemēram, vai senioram pārrakstīt bērnam savu automašīnu vai piekabi, vai citu naudas izteiksmē ne pārāk vērtīgu reģistrētu mantu. Citādi var gadīties, ka par tūkstoti eiro vērta spēkrata pārreģistrēšanu mantošanas kārtībā nākas samaksāt 300 — 400 eiro, jo citādi to nevar pat noņemt no CSDD reģistra un nodot metāllūžņos, par braukšanu vai pārdošanu nerunājot.”
Esmu dzirdējusi par reālu gadījumu, kad interneta pakalpojumu sniedzējs lika mantiniekam turpināt maksāt pakalpojuma līguma rēķinus līdz līguma termiņa beigām.
“Tas gan nav pareizi! Līgums noslēgts ar konkrētu cilvēku un paredz, ka viņš nākotnē izmantos pakalpojumu un par to maksās. Skaidrs, ka mirušajam vairs internetu nevajag un viņš par to nemaksās. Lai tad operators vēršas tiesā par parāda piedziņu un gaida parādnieku uz to ierodamies! Šādas saistības mantinieki nepārņem, tikai parādus, ko mantojuma atstājējs atstājis līdz nāves brīdim.” n
Apbedīšanas pabalsts
VSAA apbedīšanas pabalsta apjoms ir atkarīgs no mirušās personas statusa un iemaksām:
• pensijas saņēmēja nāves gadījumā pabalstu izmaksā divu mēnešu pensijas apmērā;
• bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā — divu mēnešu bezdarbnieka pabalsta apmērā;
• darba ņēmēja vai pašnodarbinātā nāves gadījumā — divu mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet ne mazāku par valstī noteikto pabalsta minimumu;
• valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā pabalsts tiek izmaksāts divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (vecuma gadījumā pabalsts ir 187 EUR)
