Par miega noslēpumiem, pārsteidzošiem gadījumiem ārstu praksē un paradumiem, kas ietekmē mūsu veselību, sarunā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega ārsti un pediatri, Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāju, sertificētu polisomnogrāfijas speciālisti Martu Celmiņu.
Grūti iedomāties, ka ārste, kura šodien citiem māca veselīga miega nozīmi, savulaik pati regulāri devusies gulēt divos, trijos vai pat četros naktī, bet jau sešos bijis jāceļas. “Es biju ārkārtīgi slikta gulētāja,” atceras daktere Celmiņa. Studiju laikā nogurumu viņa centusies pārvarēt ar enerģijas dzērieniem, kas pamazām kļuvuši par ikdienas nepieciešamību. Pēc lekcijām pārgurusi devusies gulēt, vakarā pamodusies, lai mācītos, un atkal ķērusies pie enerģijas dzērieniem.
“Varētu teikt, ka tā bija atkarība,” viņa atzīst.
Šāds režīms turpinājies gadiem, līdz viņa pat sākusi aizdomāties par iespējamu miega slimību. Taču, sakārtojot ikdienas paradumus, problēmas izzudušas. Šī pieredze ārstei apliecinājusi, cik liela nozīme ir miega režīmam. Tomēr ne visas miega problēmas var atrisināt ar paradumu maiņu – dažas miega slimības var būt pat dzīvībai bīstamas.
Miega ārste aicina uz miegu paraudzīties no evolūcijas skatpunkta. Guļot cilvēks kļūst neaizsargāts – nevar meklēt pārtiku, aizstāvēties vai pilnvērtīgi reaģēt uz apkārt notiekošo. Kāpēc daba saglabājusi šādu šķietami neizdevīgu stāvokli? Tāpēc, ka bez miega organisms nespēj normāli darboties.
Miega laikā smadzenes apstrādā dienā iegūto informāciju, nostiprina atmiņas un regulē emocijas. Miegs ir būtisks arī vielmaiņai, hormonālajai sistēmai, imunitātei un organisma atjaunošanai. Nakts laikā mijas dažādas miega fāzes – dziļais miegs veicina organisma atjaunošanos, savukārt REM jeb ātro acu kustību miegs palīdz nostiprināt atmiņas un apstrādāt emocijas. Ja miegs ir pārāk īss vai saraustīts, šie procesi tiek traucēti.
Neizgulēšanās slēptā cena
Marta Celmiņa atsaucas uz pētījumiem, kuros dalībniekiem vairākas naktis ļāva gulēt atšķirīgu stundu skaitu, pēc tam pārbaudot viņu uzmanību un reakcijas ātrumu. Izrādījās, ka tiem, kas regulāri gulēja pārāk maz, darbspējas pakāpeniski pasliktinājās, lai gan viņi paši to vairs nespēja objektīvi novērtēt. Cilvēkam var šķist, ka viņš ir pieradis gulēt piecas vai sešas stundas un jūtas labi, taču patiesībā viņam ir grūtāk koncentrēties, viņš biežāk kļūdās, kļūst aizkaitināmāks un reaģē lēnāk. Miega trūkuma ietekme uz uzmanību var būt pat salīdzināma ar alkohola radītiem traucējumiem. Īpaši bīstami, ka cilvēks pats šo risku var neapzināties.
Vai esat ievērojuši, ka pēc slikti gulētas nakts biežāk kārojas apēst kaut ko saldu vai treknu? Miegs ietekmē izsalkumu un sāta sajūtu regulējošos hormonus – leptīnu un grelīnu. Neizgulēšanās var pastiprināt apetīti un vēlmi pēc kalorijām bagāta ēdiena.
Ārste min arī ikdienišķu piemēru – pēc nogurdinošas darba dienas cilvēks diez vai vēlēsies gatavot veselīgas vakariņas vai doties pastaigā. Drīzāk izvēlēsies dīvānu, televizoru un ātru uzkodu. Ja tas kļūst par ieradumu, samazinās fiziskās aktivitātes un pieaug liekā svara risks. Savukārt liekais svars var pasliktināt miega kvalitāti un veicināt obstruktīvu miega apnoju. Tā veidojas apburtais loks.
Miega trūkums ietekmē arī glikozes vielmaiņu un organisma jutību pret insulīnu. Ilgstoši miega traucējumi ir saistīti ar paaugstinātu otrā tipa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību risku.
Ne mazāk svarīga ir imunitāte. Marta Celmiņa pastāsta, ka ir veikts pētījums, kad brīvprātīgajiem ievadīja saaukstēšanās vīrusu un vēroja, kuri saslims. Cilvēkiem, kuri iepriekš bija gulējuši mazāk, saslimšanas risks izrādījās lielāks. Tātad miegs palīdz ne tikai justies možākam. Tas ir viens no organisma aizsardzības mehānismiem.
Bieži uzskata, ka vecākiem cilvēkiem miegs vairs nav tik ļoti nepieciešams. Ārste skaidro, ka līdz ar vecumu miegs patiešām kļūst seklāks, samazinās dziļā miega ilgums un cilvēks biežāk pamostas. Miegu var traucēt arī hroniskas slimības, sāpes, bieža vajadzība naktī apmeklēt tualeti, medikamenti un izmaiņas melatonīna izdalē.
Tomēr tas nenozīmē, ka senioriem pietiek ar piecām stundām miega. Pieaugušajiem parasti ieteicams gulēt septiņas līdz deviņas stundas, bet pēc sešdesmit piecu gadu vecuma – aptuveni septiņas līdz astoņas stundas diennaktī. Ja cilvēks guļ pietiekami ilgi, bet joprojām jūtas noguris, nevajadzētu to norakstīt uz vecumu – ir vērts noskaidrot iemeslu.

Gluži tāpat kā rūpējamies par personīgo higiēnu, svarīgi ir ievērot arī miega higiēnu – ikdienas paradumus, kas veicina kvalitatīvu naktsmieru un labu pašsajūtu dienā. Nereti tieši neveselīgi ieradumi traucē iemigt un pilnvērtīgi izgulēties. Miega kvalitāti var uzlabot ar vienkāršām pārmaiņām, pielāgojot ieteikumus savām vajadzībām. Avots: Latvijas Miega medicīnas biedrības informatīvais materiāls “Vai tev ir bezmiegs?” (miegs.eu).
Bīstamāk, nekā šķiet
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēks pat pēc šķietami pilnvērtīgas nakts nejūtas atpūties, var būt miega apnoja. Par tās klātbūtni nereti liecina skaļa krākšana, kas ģimenē mēdz kļūt par joku tematu vai pat iemeslu gulēt atsevišķās istabās. Taču, kā uzsver Marta Celmiņa, krākšana ne vienmēr ir tikai sadzīvisks apgrūtinājums.
Obstruktīvas miega apnojas gadījumā miegā atkārtoti sašaurinās vai nosprostojas augšējie elpceļi. Cilvēks cenšas ieelpot, taču gaiss nevar brīvi nokļūt plaušās, samazinās skābekļa līmenis asinīs un organisms reaģē ar īslaicīgu pamošanos. Pats gulētājs to parasti neatceras, lai gan smagos gadījumos šādas epizodes atkārtojas desmitiem reižu stundā.
Būtībā cilvēks naktī atkārtoti smok, pats to neapzinoties. Katra epizode organismam rada stresu, ietekmējot sirdsdarbību un asinsspiedienu. Ilgtermiņā neārstēta miega apnoja palielina paaugstināta asinsspiediena, sirds ritma traucējumu un insulta risku.
Viens no būtiskākajiem riska faktoriem ir liekais svars, tomēr miega apnoja var būt arī slaidiem cilvēkiem. To var veicināt anatomiski šauri elpceļi, mazs apakšžoklis, deguna polipi, alerģijas, vairogdziedzera darbības traucējumi un citi faktori. Tāpēc cilvēkam, kurš skaļi krāc, dienā izjūt izteiktu miegainību vai kura tuvinieki novērojuši elpošanas apstāšanos miegā, būtu jākonsultējas ar ārstu.
Par miega apnoju Celmiņa stāsta arī transporta un loģistikas uzņēmumos. Sākotnēji skeptisko klausītāju attieksme mainās, kad saruna nonāk līdz ceļu satiksmes drošībai. Neārstēta vidēji smaga vai smaga miega apnoja būtiski palielina avāriju risku, jo pasliktina uzmanību un reakcijas ātrumu.
Īpaši bīstamas ir mikromiega epizodes, kad cilvēks uz dažām sekundēm nemanot iemieg.
Ārste min traģisku gadījumu – profesionāls autovadītājs, kurš bija izgājis obligāto veselības pārbaudi, vēlāk izraisīja avāriju, kurā dzīvību zaudēja bērni. Pēc negadījuma viņam atklāta smaga miega apnoja. Lai gan nav zināms, vai slimība bija avārijas cēlonis, šis gadījums atgādina par neatpazītu miega traucējumu risku.
Celmiņa uzsver, ka cilvēki mēdz pārvērtēt savas spējas, tāpēc lekcijās jautā: kā jūs justos, ja jūsu vainas dēļ kāds zaudētu dzīvību? Tad skeptiskie smaidi pazūdot.
Autovadītāju obligātajās veselības pārbaudēs jāizvērtē miega apnojas risks, taču, pēc Celmiņas domām, tas ne vienmēr tiek darīts pietiekami rūpīgi. Arī paši autovadītāji mēdz slēpt simptomus, baidoties zaudēt vadītāja apliecību. “Taču slimības atklāšanas mērķis nav sodīt cilvēku. Mērķis ir panākt, lai viņš saņemtu ārstēšanu un varētu droši piedalīties ceļu satiksmē,” uzsver ārste.
Lai miega traucējumus varētu laikus diagnosticēt arī tie, kas nevar atļauties maksas izmeklējumus, Marta Celmiņa platformā “ManaBalss.lv” izveidojusi iniciatīvu “Valsts apmaksātus miega traucējumu izmeklējumus”. Tajā viņa aicina nodrošināt valsts apmaksātus izmeklējumus arī pieaugušajiem. Iniciatīvu var atbalstīt tīmekļvietnē manabalss.lv/i/2684.
Neparastā miega pasaule
Sarunā ar miega ārsti kļūst skaidrs, ka miega medicīna ir daudz plašāka par bezmiegu un krākšanu. Miega slimības iedala sešās lielās grupās. Tajās ietilpst bezmiegs, ar miegu saistīti elpošanas traucējumi, parasomnijas, kustību traucējumi miegā, diennakts ritma traucējumi un slimības, kurām raksturīga pārmērīga miegainība.
Dažas izpaužas tik neparasti, ka cilvēkam bez medicīniskām zināšanām tās grūti pat iztēloties. Celmiņa atceras pacienti, kura varējusi gulēt pat trīsdesmit sešas stundas, šajā laikā pamostoties tikai uz pāris stundām. Šāda ārkārtēja miegainība nav salīdzināma ar parastu nogurumu pēc smagas darba nedēļas. Tā var liecināt par nopietniem miega un nomoda regulācijas traucējumiem.
Viena no slimībām, kam raksturīga izteikta miegainība, ir narkolepsija. Tā ir hroniska neiroloģiska slimība, kuras gadījumā cilvēkam ir grūti uzturēt nomodu pat tad, ja viņš naktī gulējis pietiekami. Miega ārste norāda, ka narkolepsija Latvijā joprojām ir nepietiekami atpazīta. Cilvēku var gadiem uzskatīt par slinku, izklaidīgu vai neieinteresētu, lai gan patiesībā viņam ir nepieciešama medicīniska palīdzība.
Taču ir arī pavisam citādi traucējumi. Piemēram, nemierīgo kāju sindroma gadījumā cilvēks vakarā apguļas, bet kājās rodas nepatīkamas sajūtas un nepārvarama vēlme tās kustināt. Tiklīdz viņš sāk kustēties, sajūtas mazinās, taču tas traucē iemigt. Šādu problēmu dažkārt veicina pazeminātas dzelzs rezerves organismā, nieru slimības vai atsevišķi medikamenti. Tāpēc arī šajā gadījumā svarīgi ir noskaidrot cēloni, nevis vienkārši meklēt līdzekli iemigšanai.
Vēl neparastākas ir parasomnijas – traucējumi, kuru laikā cilvēks miegā veic dažādas darbības.
Lielākajai daļai pazīstama staigāšana vai runāšana miegā. Taču pastāv arī daudz retākas un sarežģītākas izpausmes. Miega ārste stāsta par gadījumiem, kad cilvēks naktī pieceļas, dodas uz virtuvi un ēd, pats to neapzinoties. No rīta viņš var neko neatcerēties. Reizēm par notikušo liecina vien pazudušie pārtikas produkti vai nekārtība virtuvē. Šādu stāvokli sauc par ar miegu saistītu ēšanas traucējumu. Pastāv arī sekssomnija, kad cilvēks miega laikā veic seksuālas darbības, pats tās neapzinoties.
Ārste piemin arī ārkārtīgi retas slimības, kuru gadījumā ir traucēta elpošanas regulācija miega laikā un cilvēkam nepieciešams atbalsts elpošanai. Vēl viena ļoti reta slimība ir fatālais ģimenes bezmiegs – smaga, progresējoša prionu slimība, kuras laikā tiek bojātas smadzeņu struktūras, kas piedalās miega regulācijā.
Šie piemēri atgādina, ka miegs nav vienkārša organisma izslēgšanās. Tas ir sarežģīts bioloģisks process, kura traucējumi var izpausties ļoti dažādi.

Melatonīns nav nekaitīga konfekte
Runājot par miega problēmām, neizbēgami nonākam pie medikamentiem. Miega ārsti satrauc izplatītais priekšstats, ka iemigšanas grūtības visvienkāršāk atrisināt ar medikamentiem. Īpaši populārs kļuvis melatonīns, ko daudzi uzskata par nekaitīgu miega zāļu aizstājēju. Taču tas ir smadzenēs izstrādāts hormons, kas regulē organisma diennakts ritmu, nevis universāls līdzeklis pret bezmiegu. Celmiņa atceras sievieti, kura vēlējusies palielināt melatonīna devu, jo, nakšņojot ciemos vai viesnīcā, nav spējusi aizmigt, lai gan mājās gulējusi labi.
Ārste skaidro, ka šādā gadījumā problēmas cēlonis var būt satraukums svešā vidē, nevis melatonīna trūkums. Tāpēc devas palielināšana nepalīdzētu novērst iemeslu. Turklāt ilgstošas melatonīna lietošanas drošums vēl nav pietiekami izpētīts, tādēļ bez skaidras nepieciešamības to lietot nevajadzētu.
Piesardzība nepieciešama arī ar miega zālēm – tās var palīdzēt, taču ilgstoša lietošana mēdz izraisīt pieradumu un atkarību. Celmiņa min kolēģa pieredzi, kuram miega zāles izrakstītas jau pusaudža gados. Laika gaitā bijušas nepieciešamas arvien lielākas devas, bet, pārtraucot to lietošanu, parādījusies pat roku trīce. Lai atbrīvotos no atkarības, nācies ilgstoši ārstēt arī trauksmi un depresiju.
“Es negribu teikt, ka miega zāles ir sliktas. Tās var palīdzēt. Bet ir jāzina, kāpēc cilvēks nevar gulēt,” uzsver ārste.
Ja bezmiega pamatā ir trauksme, depresija vai neveselīgi paradumi, ar tabletēm vien nepietiks. Turklāt cilvēki, kas miega medikamentus lietojuši ilgstoši, tos nedrīkst pēkšņi pārtraukt bez ārsta uzraudzības.
Vēl viens plaši izplatīts maldīgs priekšstats – neliela alkohola deva vakarā palīdzot labāk gulēt. Miega ārste piekrīt, ka tas gan var paātrināt iemigšanu, taču pasliktina miega kvalitāti. “Alkohols maina miega struktūru, ietekmē REM miegu un veicina biežāku pamošanos nakts otrajā pusē. Miegs kļūst seklāks un saraustītāks. Cilvēks var gulēt pietiekami daudz stundu, bet no rīta pamosties noguris un neizgulējies,” skaidro Marta Celmiņa.
Nogurumu no rīta mēģina pārvarēt ar kafiju, bet vakarā atkal meklē mierinājumu alkoholā. Tā veidojas apburtais loks. Līdzīgi ir ar enerģijas dzērieniem un pārmērīgu kofeīna lietošanu. Tie īslaicīgi mazina miegainību, taču neaizstāj miegu un, lietoti pārāk vēlu, apgrūtina iemigšanu. Celmiņa atgādina: miega kvalitāti nosaka ne tikai vakara, bet visas dienas paradumi.
Mūsdienās daudzi cilvēki no rīta vispirms paskatās viedpulkstenī, lai uzzinātu, cik kvalitatīvs bijis miegs. Taču ārste aicina šos datus vērtēt piesardzīgi. Viedierīces palīdz sekot līdzi miega ilgumam un režīmam, bet miega fāzes nespēj noteikt tik precīzi kā medicīniskie izmeklējumi. Tāpēc nevajadzētu satraukties, ja pulkstenis uzrāda pārāk maz dziļā miega. Precīzākai miega izvērtēšanai izmanto polisomnogrāfiju, kuras laikā reģistrē smadzeņu aktivitāti, acu kustības, elpošanu un citus organisma rādītājus.
Celmiņa min vēl kādu izplatītu mītu – pārliecību, ka nedēļas nogalē iespējams pilnībā atgūt visu darba dienās neizgulēto miegu. Viņa to salīdzina ar cilvēku, kurš piecas dienas badotos, bet pēc tam divas dienas pārēstos un cerētu, ka organisms būs saņēmis visu nepieciešamo. Papildu miegs brīvdienās var palīdzēt mazināt nogurumu, taču tas pilnībā nekompensē visas regulāra miega trūkuma sekas. Tāpēc daudz vērtīgāk ir censties ievērot pietiekami regulāru miega režīmu.
Kā atgūt veselīgu miegu?
Ko tad darīt cilvēkam, kurš ilgstoši nevar aizmigt vai no rīta mostas neizgulējies? Celmiņa iesaka sākt ar vizīti pie ģimenes ārsta, kurš palīdzēs izvērtēt iespējamos cēloņus un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie atbilstoša speciālista. Ja problēma ir hronisks bezmiegs, viena no efektīvākajām ārstēšanas metodēm ir bezmiega kognitīvi biheiviorālā terapija. Tas ir īpašs psihoterapijas veids, kas palīdz mainīt domāšanas un uzvedības paradumus, kuri uztur bezmiegu. Ja miega traucējumus izraisa depresija vai trauksme, nepieciešams ārstēt arī šīs problēmas.
Savukārt miega apnojas gadījumā ārstēšana atkarīga no slimības cēloņiem un smaguma. Dažkārt palīdz svara samazināšana, alerģiju vai deguna slimību ārstēšana, īpašas zobu kapes vai gulēšana uz sāniem. Smagākos gadījumos izmanto CPAP terapiju – ierīci, kas caur masku nodrošina gaisa spiedienu, palīdzot elpceļiem miega laikā palikt atvērtiem. Narkolepsijas gadījumā nepieciešami medikamenti un īpaši pielāgots dienas režīms, savukārt diennakts ritma traucējumu ārstēšanā dažkārt izmanto gaismas terapiju vai melatonīnu. Tātad vienas receptes visām miega problēmām nav.
Pacienti nereti cer uz ātru risinājumu – izmeklējumu un tableti, kas novērsīs miega problēmas –, taču ne vienmēr ir gatavi mainīt paradumus vai risināt psihiskās veselības grūtības.
“Brīnumtabletes nav,” uzsver Celmiņa.
Tāpēc būtiska nozīme ir miega higiēnai – ikdienas paradumiem, kas palīdz uzturēt veselīgu miega un nomoda ritmu. Par to ārste pārliecinājusies arī pati, savulaik sakārtojot savu miega režīmu.
Sarunas noslēgumā Marta Celmiņa atgādina vēl vienu svarīgu lietu – miega medicīna turpina attīstīties. Zinātnieki pēta jaunus narkolepsijas ārstēšanas medikamentus, kas varētu aizvietot trūkstošā oreksīna darbību, un tehnoloģijas, kas nākotnē ļautu izmeklēt miegu bez daudziem pie ķermeņa piestiprinātiem sensoriem. Taču, lai cik modernas kļūtu ārstēšanas iespējas, mūsu pašu ikdienas paradumi nezaudēs nozīmi. Jo miegs nav lieka greznība vai laiks, ko varam atņemt sev bez sekām. Tā ir viena no svarīgākajām organisma vajadzībām. Un, iespējams, jau šodien ir īstais brīdis sākt pret to izturēties nopietnāk.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
Projekts "Iedvesmai nav vecuma" tapis sadarbībā ar laikrakstiem "Saldus Zeme", "Druva", "Stars", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Laimīgā Programma" un žurnālu "Patiesā Dzīve".