1991. gadā I. Kļava nodibināja savu pirmo biedrību — Jaunlutriņu mazpulku, ilgus gadus uzņēmās atjaunotās biedrības Latvijas Mazpulki vadību. Pateicoties sirmgalvju brīvprātīgajam darbam, organizācija tika ievirzīta sliedēs, kurās strādāja pirms Otrā pasaules kara un stiprināja saikni starp jaunāko un vecāko paaudzi.
“Ap 2010. — 2012. gadu Latvijā spēkā bija likums, ka strādājošie pensionāri saņēma tikai 30 % no savas pensijas, tāpēc vecākā gadagājuma skolotāji masveidā aizgāja no skolas, kaut gan bija spēka pilni. Tolaik kāds Šveices fonds nevalstiskajām organizācijām piedāvāja naudu par senioru projektiem. Latvijas Mazpulkiem piešķīra finansējumu, lai seniori uz pusotru gadu kļūtu par mazpulku vadītāju palīgiem. Visā valstī atsaucās izglītoti, dzīves gudri un motivēti pensionāri. Viņu nodarbībās par latviskām vērtībām, kulināriju, novadpētniecību un citām tēmām bērni ieguva ārkārtīgi vērtīgas zināšanas, savukārt seniori jutās gandarīti, ka bijuši vajadzīgi,” atceras projekta vadītāja.
Viņas dzimtajiem Jaunlutriņiem nozīmīgs kļuva 2007. gads, kad Ilze Kļava nodibināja pagasta attīstības biedrību. 2021. gadā novadniece panāca, ka Jaunlutriņiem piešķir atpazīstamības zīmi Viedais ciems. Pagājušajā gadā sarīkotie Viedā ciema svētki spilgti izgaismo senioru lomu brīvprātīgajās iniciatīvās — rīkotāju komandā aptuveni puse bija pensionāri, visi strādāja sabiedriskā kārtā.
“Mana pieredze rāda, ka seniori pagastos ir tie, kam visvairāk vajag, lai tur kūsātu dzīvība. Viņi darīs jebko sava pagasta labā. Jo ir patrioti un skolas gados pieradināti pie kolektīviem un sabiedriskiem darbiem. Jaunā paaudze izcili tiek galā ar kopienas iniciatīvas koordinēšanu un naudas piesaistīšanu, savukārt darītāji visbiežāk būs seniori,” stāsta I. Kļava.
Par to liecina viņai mīļš projekts, kas aptvēra visu Saldus novadu. “Sadarbībā ar Saldus rajona attīstības biedrību aptuveni piecus gadus vadījām projektu Zelta lāpsta. Pabijām pie biedrībām katrā Saldus novada pagastā un abās pilsētās. Pulcinājām ļaudis uz vides sakopšanas talkām un nelieliem, bet nozīmīgiem darbiem,” viņa turpina. Pēc pirmās talkas Blīdenē izlozēja nākamo satikšanās vietu — Vadaksti. “Pensionāre Austra Švīpiņa droši aicināja ciemos, lai gan biedrība Vadakstes liepas atradās uz izjukšanas robežas. Izrādās, pensionāriem ir gan fiziskās, gan intelektuālās spējas, viņu vidū netrūkst iedvesmojošu cilvēku, un Vadakstes liepas ieguva jaunu elpu! Zinu, ka vēlāk biedrība uzrakstīja projektu, pagājušajā vasarā sarīkoja brīnišķīgu saimnieču dienu. Zelta lāpstu arī citos pagastos sagaidīja pensionāri — Inta Kaugere un Zenta Klaipa Nīgrandē, Maija Šulce Novadniekos, Inta Plāce Kursīšos, Anita Kontente Ezerē...”
Ilze Kļava ir matemātiķe, tāpēc kopienas vajadzības ļauj definēt statistikai. Tā teic, ka būtisku sabiedrības daļu veido cilvēki pirmspensijas un pensijas vecumā, tātad viņu nozīmei būtu jāpalielinās arī tautsaimniecībā, attiecīgi — būtu jāsaņem lielāks valsts un pašvaldības ieguldījums. Jaunlutriņniece pasaulē aktuālu pakalpojumu ieraudzīja blakus pašvaldībā — Kuldīgas novadā darbojas senioru skola. Viņa tādu gribēja atvērt savā pagastā, izstrādāja koncepciju, tomēr beigās ideju aizvirzīja uz Saldu. “Rādās, ka Labklājības ministrija beidzot atmodusies — pavasarī piedāvās naudu senioru skolu pilotprojektiem. Sadarbībā ar Saldus pensionāru biedrību gribētu tādu atvērt arī pie mums,” atklāj speciāliste.
Vīzija par senioru akadēmiju
2023. gada maijā Saldus novada Jaunlutriņu pagasta attīstības biedrība izstrādāja koncepciju trešās paaudzes universitātei. To plānoja izveidot bijušās pagasta skolas ēkā, taču tagad ideja pārvirzīta uz Saldu.
Ieceres autorus motivē sociālantropoloģes Annas Žabickas pārliecība, ka seniori Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai ir vērtīgs resurss, kura potenciālu ne valsts, ne pašvaldības neapzinās. Uz to norādot rīcībpolitikas plānošanas dokumenti un budžeta izlietojums. “Trešās paaudzes universiāte ir vieta, kur komunicēt, mācīties ko jaunu, turpināt iesākto izglītību vai hobijus, saņemt indivīdam piemērotu atbalstu un palīdzību, kas izriet no paša seniora vēlmēm un vajadzībām,” definē A. Žabicka.
Jaunlutriņu pagasta attīstības biedrība aptaujāja 202 seniorus, pārsvarā kurzemniekus. Pusei būtu interese par dažu dienu vai nedēļu ilgu mācīšanos, 18 % gribētu mācīties mēnesi, bet 17 % atzina, ka universiātes piedāvājums viņus nesaista. Pārējās atbildes liecina, ka maz senioru gribētu mācīties ceturksni, semestri vai gadu.
Aptuveni puse respondentu labprāt iedziļinātos literatūrā, mākslā un psiholoģijā, bet trešdaļa aptaujāto pievērstos ģeogrāfijai, vides zinībām un medicīnai. Pieprasītākās nodarbības būtu ēdienu gatavošana (40 %), grāmatu lasīšana (37 %), rokdarbi (36 %), zīmēšana (34 %), digitālo tehnoloģiju lietošana (33 %), virtuālā ceļošana (29 %), attīstošas digitālās un galda spēles (28 %), dejošana (27 %), dziedāšana (22 %) un muzicēšana (19 %).
Puse aptaujāto senioru ietu garās pastaigās, nūjotu, vingrotu, nedaudz mazāka interese būtu par braukšanu ar velosipēdu, peldēšanu, novusu un galda tenisu. Vairums studentu gribētu masiera, friziera, podologa, kosmetologa un stilista pakalpojumus. Jautāti par saikni ar kopienu, 62 % senioru atbildēja: kamēr viņi mācītos trešās paaudzes universitātē, labprāt iesaistītos brīvprātīgajā darbā.
