Vide

Attēls rakstam: Vasaras garderobe ziemas miegā: kā uzglabāt apģērbu ilgākam laikam
Vide Vasaras garderobe ziemas miegā: kā uzglabāt apģērbu ilgākam laikam Rudenī, mainoties sezonai, vasaras apģērbs pakāpeniski pazūd no ikdienas garderobes. Taču, pirms noliekam to uz vairākiem mēnešiem, vērts ne tikai parūpēties par tā pareizu glabāšanu, bet arī skapja satura pārskatīšanu. Tieši tagad ir brīdis izvērtēt — ko turpināt valkāt, ko salabot un ko nodot. Ja nodot, tad noteikti tekstila šķirošanai, norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta.
Attēls rakstam: No būvgružiem līdz riepām: kā dažādi atkritumi ietekmē vidi un kā no tiem pareizi atbrīvoties
Vide No būvgružiem līdz riepām: kā dažādi atkritumi ietekmē vidi un kā no tiem pareizi atbrīvoties Diemžēl daudzviet Latvijā paveras drūma aina – ceļmalās mētājas atkritumu maisi, bet mežmalās un pļavās – viss, sākot no sadzīves atkritumiem līdz riepām un vecai sadzīves tehnikai. Kādas ir sekas un kā atkritumus apsaimniekot pareizi, skaidro “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta.
Attēls rakstam: Klāt pikniku laiks: kā dabā atstāt iespējami mazāk pēdu?
Vide Klāt pikniku laiks: kā dabā atstāt iespējami mazāk pēdu? Laikam kļūstot siltam un saulainam, arvien vairāk cilvēku dodas dabā – parkos, mežos un pie ūdens. Taču līdz ar pikniku sezonu pieaug arī dabā atstāto atkritumu apjoms, kas kaitē videi un ietekmē arī cilvēku un dzīvnieku drošību un veselību vēl gadu desmitiem vai pat tūkstošiem ilgi, norāda “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta.
Attēls rakstam: Nākamnedēļ Latvijā gaidāms pavasarīgs siltums
Vide Nākamnedēļ Latvijā gaidāms pavasarīgs siltums
Attēls rakstam: Prognoze – par 5°C siltāks klimats (2.daļa)
Vide Prognoze – par 5°C siltāks klimats (2.daļa)
Attēls rakstam: Prognoze – par 5°C siltāks klimats (1.daļa)
Vide Prognoze – par 5°C siltāks klimats (1.daļa)
Jaunākais
Attēls rakstam: Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (2.daļa)
Vide Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (2.daļa) Vēl viena iespēja samazināt SEG emisijas ir vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Tiesa, kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs, pašreiz vērojama pretēja parādība – ekonomiskās labklājības dēļ cilvēki atsakās no sabiedriskā transporta izmantošanas un pārsēžas uz privāto transportu, un tieši Rīgā joprojām ir novērojams ļoti liels personīgā transporta īpatsvars, kas rada ne tikai klimata, bet arī gaisa kvalitātes problēmas.
Attēls rakstam: Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (1.daļa)
Vide Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (1.daļa) Iespējams, beidzamajā laikā ne viens vien ir dzirdējis vai kaut kur lasījis par Latvijas iespējām veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību. Kā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs, tā ir saimnieciskā darbība un dzīve, kura nav balstīta galvenokārt uz fosilo kurināmo – oglēm, naftu, dabasgāzi. Tā ir ilgtspējīga vides, ekonomiskā un sociālā attīstība, kas skar teju visas mūsu dzīves jomas.
Attēls rakstam: Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (2.daļa)
Vide Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (2.daļa) “Mūsdienās, kad bioloģiskā daudzveidība ir tik apdraudēta, kā vēl nekad, jāsāk piedomāt pie lietām, kas līdz šim bijušas pašsaprotamas: kā saglabāt stabilu klimatu, tīru ūdeni, tīru vidi. To visu daba nodrošina par brīvu, ja tikai tai ļaujam un neiznīcinām smalko ekosistēmas drošības tīklu,” uzsver Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska, norādot, ka Latvijas Dabas fonds ikdienā iestājas par ekosistēmu lomas novērtēšanu klimata stabilitātes nodrošināšanā.
Attēls rakstam: Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (1.daļa)
Vide Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (1.daļa) Jo daudzveidīgākā pasaulē no dabas viedokļa dzīvojam, jo noturīgāka pret klimata pārmaiņu procesiem un drošāka cilvēkam tā ir. Bioloģiskā daudzveidība pašlaik ir pasaules līmeņa strīdus ābols ne tikai vides organizāciju diskusijās, bet ikdienas izaicinājums kā politiķu un uzņēmēju dienaskārtībā, tā katra indivīda dzīvē.
Attēls rakstam: Aprites ekonomikas principu ieviešana iepirkumos – cīņa ar pieradumu (2.daļa)
Vide Aprites ekonomikas principu ieviešana iepirkumos – cīņa ar pieradumu (2.daļa) Vidzemes Augstskolas pētniece, SIA “Vides investīciju fonda” Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Aprites ekonomikas attīstības sekmēšana caur inovatīvu iepirkumu un kapacitātes celšanas aktivitātēm” eksperte Jana Simanovska uzskata, ka liels šķērslis ieviest aprites ekonomikas risinājumus ir psiholoģiska nevēlēšanās ieviest ko jaunu, jo vieglāk iet pa ierasto ceļu. Aprites ekonomikas pamatprincipi ir pietiekami viegli saprotami, bet tie pieprasa inovācijas un jaunas pieejas ne tikai ražošanā, bet arī valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī pārmaiņas un jaunu domāšanu pierastās ikdienas darbībās.
Attēls rakstam: No aprites neizmukt (1.daļa)
Vide No aprites neizmukt (1.daļa) Aprites ekonomika ir viens no konceptiem, kas tiek stabili iesakņots Eiropas un Latvijas plānošanas līmeņos. Tā jau ienāk un ienāks ikdienas dzīvē un biznesā aizvien vairāk. Pamatā ir sapratne, ka uz zemeslodes faktiski nav neizsmeļamu vai vismaz nesabojājamu resursu. Pat tādu atjaunojamo resursu kā mežs, neilgtspējīgi apsaimniekojot, cilvēka tehniskais ģēnijs var noplicināt līdz nožēlojamam stāvoklim.