Vēlēšanas tuvojas: klimats un vide atpalicēju programmās

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, iepriekš publikācijā aplūkojām reitingu līderu piedāvājumu vides un klimata jomā. Secinājām, ka jaunajā darba cēlienā tā vairs netiek izskatīta kā nozīmīga prioritāte, bet tikai Eiropas Savienības prasību un finansējuma avots. Taču vadošajam partiju piecniekam uz papēžiem min vēl citas partijas, un tās arī aplūkosim.

Vēlēšanas tuvojas: klimats un vide atpalicēju programmās
Foto: LETA

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS jūnija reitingu pētījumu 25,4% vēlētāju vēl nezina, par ko balsot, bet 12% nepiedalīsies. Attiecīgi, ja šo vēlētāju balsis sadalās kā pārējo respondentu balsojums, tad Saeimā ir izredzes tikt vēl divām partijām – “Jaunajai Vienotībai” un “Zaļo un zemnieku savienībai”. Tuvu 5% robežai iekļūšanai Saeimā būtu arī “Mēs mainām noteikumus”. Savukārt ap 3% mīņājas “Saskaņas centrs” un prokremliskā partija “Stabilitātei!”. Teorētiski arī tās, kā saka, var izšaut.

Kopumā visas partijas programmās apņemas veicināt patēriņu un mobilitāti. Ja vide un klimats vēlētājiem ir nozīmīgs faktors, tad piedāvājam kopsavilkumu ar partiju priekšvēlēšanu piedāvājumu šajā jomā.

Jaunā Vienotība

Lai arī tieši “Jaunā Vienotība” iepriekšējā valdībā izgudroja Klimata un enerģētikas ministriju, jaunajā sasaukumā tā nekādus jaunus uzdevumus klimata jomā negrasās virzīt. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar pārējām partijām, “Jaunās Vienotības” piedāvājums šajā jomā ir vērtējams kā bagātīgāks.

Klimats tiek aplūkots kā prioritāri attīstāma tehnoloģiju joma līdztekus enerģētikai. Vides jomā tiek solīts nenoplicināt dabu, veicināt aprites ekonomiku, kā arī īstenot taisnīgu “zaļo pāreju”. Tātad – zaļināšana bez pārspīlējumiem. Kas neparādās citu partiju piedāvājumā, tā ir zilā jeb ūdeņu ekonomika.

Partijas apņemšanās:

“Uzturēsim dabas kapitālu, zinātnē balstītu mežu, jūras un ūdeņu pārvaldību, ilgtspējīgu lauksaimniecību, aprites ekonomiku, klimatnoturīgu infrastruktūru un taisnīgu zaļo pāreju, tādējādi nodrošinot tiesības ikvienam dzīvot labvēlīgā vidē. Šo mērķu sasniegšanai garantēsim taisnīgas kompensācijas, kopienu līdzdalību un prognozējamus noteikumus uzņēmējiem, kāpinot nozaru eksportspēju. Stiprināsim Latvijas līderību zilajā ekonomikā, pilnveidojot jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldību, attīstot inovatīvu akvakultūru un zvejniecību.”

Zaļo un zemnieku savienība

Galvenā uzmanība partijas programmā veltīta tam, lai Eiropas Zaļais kurss neradītu papildu izmaksas Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Vienlaikus uzsvars tiek likts uz atbalstu lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un enerģētiku. Savdabīgi, ka programmā īpaši izcelta tāda specifiska sabiedrības grupa kā makšķernieki. ZZS vienlaikus aizsargās iekšējos ūdeņus un makšķernieku intereses. Partija arī veicinās mājokļu energoefektivitāti, lai mājas siltākas un glītākas. Pie reizes arī klimats netiek sildīts.

Partijas apņemšanās:

- saprātīga “zaļās vienošanās” ieviešana, aizsargājot iedzīvotājus un uzņēmējus no nesamērīgām izmaksām;

- lauksaimnieku konkurētspējas celšanai – kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumi ES vidējā līmenī, nesamazināts nacionālais valsts atbalsts un atbilstoša līdzfinansējuma nodrošināšana ES fondu apguvei;

- ilgtspējīgas mežsaimniecības stratēģijas īstenošana, veicinot mežu vērtības pieaugumu un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu;

- piekrastes zvejas, zvejnieku, iekšējo ūdeņu un makšķernieku interešu aizsardzība;

- biometāns no kūtsmēsliem un atlikumiem ar skaidriem ilgtspējas kritērijiem;

- energoefektivitāte privātmājām/daudzdzīvokļu ēkām (specializētas programmas Rīgai un reģioniem), uzņēmumiem un transportam.

Mēs mainām noteikumus

Partijas programma koncentrējas nevis uz klimata un vides aizsardzības mērķiem, bet uz regulējuma mazināšanu, pašvaldību autonomiju un enerģētisko neatkarību. Zaļais kurss vērtēts galvenokārt kā ekonomiskās konkurētspējas līdzeklis. Vienīgais ilgtermiņa klimata politikas piedāvājums ir mazo kodolreaktoru attīstība.

Partijas apņemšanās:

* Griesti zaļajai birokrātijai – ietekmes uz vidi novērtējuma maksimālos termiņus samazināsim līdz 9 mēnešiem.

* Vietējā vara – liegsim iespēju ministrijām diktēt pašvaldību teritoriju plānojumu. Lēmumu pieņemšanai jānotiek iespējami zemākajā līmenī; pašvaldības un vietējie saimnieki vislabāk zina savas vajadzības. Padarīsim pašvaldību referendumus reāli iespējamus un juridiski saistošus.

* Kodolenerģija – ilgtermiņā praktiska sadarbība ar kaimiņiem mazo kodolreaktoru (SMR) būvniecībā stabilai neatkarībai.

* Nacionālās intereses – ES Zaļā kursa prasības nedrīkst vājināt Latvijas drošību, ekonomikas konkurētspēju vai pasliktināt iedzīvotāju labklājību.

Politisko partiju apvienība Saskaņas centrs

Programmā vides un klimata jautājumi tiek pakārtoti sociāli ekonomiskajiem mērķiem. Vairāk naudas lauksaimniekiem, vairāk – māju siltināšanai. Zaļais kurss tiek traktēts kā apgrūtinošs slogs, kas jāmazina. Solītā dzelzceļa modernizācija gan būtu klimatam, videi un iedzīvotājiem draudzīgs pasākums.

Partijas apņemšanās:

– zemākiem iedzīvotāju izdevumiem, vietējās ražošanas stiprināšanai un lauksaimniecības konkurētspējai. Vides politika galvenokārt saistīta ar atbalstu lauksaimniekiem, energoefektivitāti un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, bet klimata mērķi un dabas aizsardzība detalizēti netiek attīstīti.

• Paplašināsim daudzdzīvokļu māju renovācijas un energoefektivitātes programmas.

• Zaļajai pārejai jāmazina cilvēku rēķini, jāstiprina vietējā ražošana un jāatbalsta Latvijas lauksaimnieki, nevis jāuzliek jauns slogs strādājošajiem un reģioniem.

• Atbalstīsim bioloģisko lauksaimniecību, mazinot birokrātiju un nodrošinot mērķtiecīgas subsīdijas.

• Cīnīsimies par ES tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem ES vidējā līmeņa apmērā.

• Stiprināsim lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperāciju, lai mazinātu lielo pārstrādātāju, tirgotāju un starpnieku cenu varu.

• Nodrošināsim taisnīgas kompensācijas par ražošanu ierobežojošiem vides nosacījumiem.

• Atbalstīsim ilgtspējīgu mežsaimniecību, biškopību un vietējo dabas resursu atbildīgu izmantošanu.

• Modernizēsim un elektrificēsim Latvijas dzelzceļu tīklu.

Politiskā partija Stabilitātei!

Šīs prokremliskās partijas galvenais programmatiskais mērķis ir tuvināties krievijai, mazināt latviešu valodas lomu, pārraut saiknes ar Ukrainu, vājināt Latvijas armiju un tādā garā kaitēt Latvijas un latviešu interesēm. Līdz ar to citas jomas partija savā programmā piemin vien garāmejot. Un garāmejot arī pieminēta vides un klimata joma. Bez kāda sakarīga paskaidrojuma.

Partijas apņemšanās:

Likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju.

Viedoklis: Sabojāt noteikti iespējams

mceu_49996001311785311786337.jpg

Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Juris Jātnieks:

– Pirms kāda laika Vides konsultatīvā padome tikās ar vairākām partijām. Attiecībā uz pārmaiņām vides politikā sarunās neviens neko daudz nesaka, taču programmās vides un klimata jautājumi lielākoties nav pat pieminēti. Ir acīm redzami, ka uz iepriekšējo gadu birokrātisko pārspīlējumu fona tagad politiķi dodas pretējā virzienā, un tas ir ļoti nepareizi! Kā piemēru var minēt karu Tuvajos Austrumos un situāciju Hormuza šaurumā, kas skar mūs ar augstajām degvielas cenām.

Cik labi būtu bijis, ja pagrieziens zaļajā virzienā un transporta elektrifikācija būtu sākta agrāk. Arī vēja enerģijas attīstībā esam iešāvuši sev kājā. Atpaliekam no kaimiņiem. Mums 25% iedzīvotāju kategoriski neatbalsta vēju, jo ir tie bļāvēji, kas ietekmē sabiedrības viedokli. Bet vai tad dāņi nebūtu protestējuši, ja tas būtu kas slikts. Viņiem visā piekrastē ir turbīnas. Protams, gaumes lieta, bet, manuprāt, arī ainavā tās labi iederas.

Attiecībā uz mežiem – tas ir mūsu nacionālais resurss. Tie jāapsaimnieko ilgtspējīgi. Plašas kailcirtes nav laba prakse, un izcirtums ar celmiem vairs nav meža zeme, kā to traktē mežsaimnieki.

Cilvēkiem kopumā būtu jākļūst zinošākiem – vides jautājumi tieši ietekmē ikvienu no mums. Piemēram, lauksaimnieki starp laukiem un ūdenstilpēm nevēlas atstāt zālājus, jo tas samazina viņu peļņu. Bet tā pesticīdi nonāk mūsu visu asinīs. Tā ir tieša sakarība! Viena nozare kapitalizē peļņu, bet visa sabiedrība maksā par veselības aizsardzību. To retais saprot.

Vai Latvijā Eiropas Zaļo kursu var apturēt? Domāju, ka apturēt ne, bet sabojāt noteikti iespējams. Nākamie četri gadi, izskatās, būs sarežģīti, jo jaunajā Eiropas fondu plānošanas periodā lielākas iespējas lemt par līdzekļu izlietojumu būs nacionālā līmenī. Nauda aizies tajās jomās, kur ātri var gūt atdevi, citiem mērķiem, bet vide un klimats tās noteikti nav.

Zaļā nākotne

Vairāk