Ieva Kokareviča Siguldā: Lai mēs neaizmirstu, cik daudz vērtīga ir tepat mums apkārt

Ieva Kokareviča ir siguldiete kopš dzimšanas un savu pilsētu, kā pati saka, pazīst gandrīz kā savus piecus pirkstus. Savulaik Tūrisma informācijas centrā viņa palīdzēja citiem iepazīt Siguldu, bet darbs Siguldas novada bibliotēkā Ievu aizvedis tuvāk pilsētas vēsturei, cilvēkiem un viņu stāstiem, kurus viņa apkopo un saglabā nākamajām paaudzēm. Savukārt darbs ar starptautiskajiem projektiem ļauj skatīties tālāk par sava novada robežām un labākās idejas atvest mājās. Bibliotēkā savijušās vairākas Ievai svarīgas lietas – Sigulda, cilvēki, viņu stāsti un vēlme arvien atklāt ko jaunu.

Ieva Kokareviča Siguldā: Lai mēs neaizmirstu, cik daudz vērtīga ir tepat mums apkārt
Ieva ar Siguldas novada bibliotēkas īpašo grāmatu velosipēdu “Siguldieši lasa”. Vasaras sezonā “Velo bibliotēka” nogādā grāmatas un citus izdevumus lasītājiem uz mājām Siguldas pilsētas robežās. Videi draudzīgais pakalpojums īpaši noder senioriem, ģimenēm ar maziem bērniem un citiem iedzīvotājiem, kuriem nokļūšana līdz bibliotēkai ir apgrūtināta. Foto: no privātā arhīva

Stāstot par sevi, Ieva vispirms saka – viņa ir liela Siguldas patriote. “Esmu dzimusi un uzaugusi Siguldā – starp dabas takām, Gauju un lieliskiem cilvēkiem. Sigulda man nav tikai vieta, kur dzīvoju. Tā ir vieta, kas mani ir izveidojusi par tādu cilvēku, kāda esmu šodien,” saka Ieva, atzīstot, ka saikne ar dzimto pilsētu viņai vienmēr bijusi ļoti cieša.

Viņa mācījusies Siguldas Valsts ģimnāzijā, bet brīvais laiks aizritējis mūzikā, dejā un dziedāšanā – Siguldas mūzikas skolā “Baltais flīģelis” Ieva pabeigusi klavierklasi, kādu laiku dejojusi tautas deju ansamblī “Vizbulīte”, bet vidusskolas gados sākusi dziedāt korī “Atvars”. Dziedāšana ar nelieliem pārtraukumiem turpinājusies arī vēlāk, un Ieva piedalījusies visos Dziesmu svētkos, kuros kopš tā laika bijusi iespēja dziedāt, tostarp arī pirms diviem gadiem.

mceu_75474080811791731792137.jpg

Ieva kopā ar jauktā kora “Atvars” dziedātājiem XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos. Īpašs lepnums koristiem bijis par savu diriģentu Jāni Baltiņu, kurš šajos Dziesmu svētkos bija viens no virsdiriģentiem. Korī “Atvars” Ieva sākusi dziedāt jau vidusskolas laikā, un dziedāšana ar pārtraukumiem viņu pavadījusi arī turpmāk. Foto: Ginta Zīverte

Vidusskolas laikā radušās arī draudzības, kas viņai ir svarīgas joprojām. Kopā ar draugiem daudz staigāts pa Siguldas takām, iepazīta apkārtne un atklātas arvien jaunas vietas. “Ir ļoti maz tādu zemes pleķīšu Siguldā, kur nebūtu spērusi savu kāju. Siguldu pārzinu gandrīz kā savus piecus pirkstus,” smejot saka Ieva. Tāpēc arī sajūta, ka tieši šeit ir viņas vieta, bijusi vienmēr.

Pēc vidusskolas Ieva devās studēt:Latvijas Universitātē ieguva bakalaura grādu vadības zinībās, bet Vidzemes Augstskolā Valmierā – maģistra grādu tūrisma stratēģiskajā vadībā. Studiju laikā un pēc tam viņa strādāja viesmīlības nozarē, līdz radās iespēja atgriezties Siguldā. Tūrisma informācijas centrā Ieva sāka strādāt par tūrisma konsultanti, vēlāk kļuva par centra vadītāju. Īpaši viņai paticis veidot jaunus pastaigu maršrutus gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem un iepazīstināt cilvēkus ar Siguldu. Covid-19 laikā, kad arvien vairāk cilvēku meklēja iespēju atpūsties dabā, uzmanība tika pievērsta arī mazāk zināmām vietām un maršrutiem, ļaujot Siguldu un tās apkārtni atklāt no jauna.

mceu_97772571921791731801606.jpg

Ieva Kokareviča (no labās) ar kolēģi Ivetu Hamčanovsku un ilggadējo Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektoru, Gaujas plostnieku, vides aizstāvi un Siguldas novada Goda novadnieku Māri Ansi Mitrevicu. Tikšanās ar Siguldas cilvēkiem un viņu stāstu saglabāšana ir viena no Ievas novadpētniecības darba daļām.

No tūrisma līdz novadpētniecībai

Darbs tūrismā Ievai devis arī plašu pieredzi – tikšanās ar tūristiem no dažādām valstīm, sadarbības partneriem un dalība tūrisma izstādēs ārvalstīs palīdzējusi kļūt atvērtākai un drosmīgākai, iemācījusi komunicēt ar ļoti dažādiem cilvēkiem. Vienlaikus tas ļāvis vēl labāk apzināties, cik daudzveidīgs ir Siguldas novads. “Es ļoti lepojos ar Siguldas novadu. Te ir kultūrvēsturiskie objekti, pilis un muižas, dabas takas un skaisti skati, aktīvās un ekstrēmās atpūtas iespējas, piedāvājumi ģimenēm ar bērniem, lieliskas ēdināšanas vietas un vēl ļoti daudz kas cits,” Ieva uzskaita un piebilst, ka

visu nemaz nevar izstāstīt, jo “Sigulda ir jāizbauda un jāizdzīvo pašam”.

Šajā laikā Ievas dzīvē notika arī lielas personiskas pārmaiņas – viņa izveidoja ģimeni un kļuva par mammu meitai Laurai. Mātes loma, kā pati saka, iemācījusi uz pasauli skatīties plašāk. Ieva ir pateicīga arī savai ģimenei un vīram Raimondam par atbalstu, kas ļāvis tiekties gan uz profesionālajiem, gan personīgajiem mērķiem. “Bez ģimenes atbalsta daudz ko no tā, ko esmu iecerējusi un sasniegusi, būtu daudz grūtāk paveikt,” viņa atzīst.

Savukārt darbs bibliotēkā viņas dzīvē ienācis gandrīz nejauši. Ieva ieraudzījusi darba sludinājumu, kas uzreiz piesaistījis uzmanību. Bija izsludināta vakance bibliotēku informācijas speciālista un novadpētnieka amatam. “Es nodomāju: kāpēc gan nepamēģināt? Kurš gan negribētu strādāt vietā, kur apkārt ir grāmatas, interesantas personības, bērnu smiekli un vērtīga literatūra?” viņa atceras. Jo vairāk Ieva uzzinājusi par gaidāmo darbu, jo vairāk sapratusi, ka tas patiesībā ir ļoti tuvs viņas personībai.

Te savienojās vairākas lietas, kas viņai vienmēr bijušas svarīgas, – cilvēki, zināšanas, Sigulda, tās stāsti un iespēja pašai nepārtraukti uzzināt ko jaunu. Tagad, pēc trīsarpus Siguldas novada bibliotēkā pavadītiem gadiem, Ieva atzīst, ka nejauši pamanītais darba sludinājums viņu aizvedis uz jaunu un ļoti interesantu dzīves posmu. “Bibliotēka ir cilvēki, stāsti, zināšanas, idejas, kultūra un iespēja nepārtraukti pašai mācīties,” saka Ieva. Tieši šī kustības un atklāšanas sajūta viņai darbā patīk visvairāk – iespēja mācīties kopā ar citiem.

mceu_87595810631791731824880.jpg

Ieva kopā ar vīru Raimondu un meitu Lauru pie mākslu skolas “Baltais flīģelis” vokālās studijas “Siguldiņa” mācību gada noslēguma koncertā. Ģimenes atbalstu Ieva sauc par nozīmīgu gan savu profesionālo, gan personīgo mērķu sasniegšanā.

Novadpētniecība, pēc Ievas domām, ir ne tikai pagātnes liecību, grāmatu un dokumentu glabāšana, bet arī sava novada vēstures, cilvēku, notikumu un vietu izzināšana un saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ievas ikdienas darbs ir apzināt un sistematizēt šos materiālus, palīdzēt cilvēkiem atrast viņus interesējošo informāciju, kā arī sadarboties ar muzejiem, kultūras un izglītības iestādēm un pašvaldību. Arvien nozīmīgāka ir arī digitalizācija, kas ļauj novada vēstures liecības padarīt pieejamas plašākam cilvēku lokam.

Šajā darbā savijušies arī dažādi Ievas pašas dzīves posmi – meitene, kura savulaik kopā ar draugiem izstaigājusi turpat visas Siguldas takas, tagad apkopo un saglabā savas pilsētas stāstus.

“Es pazīstu šīs vietas ne tikai no kartes vai grāmatām. Daudzas no tām ir daļa no manas pašas dzīves.

Tāpēc arī uz novadpētniecību skatos ne tikai kā uz savu darba pienākumu. Man tas ir ļoti personīgi,” atzīst Ieva. Turklāt tas, kas šodien šķiet ikdienišķs un pašsaprotams, pēc gadiem var kļūt par vērtīgu vēstures liecību.

Tāpēc Ievai ir svarīgi saglabāt ne tikai faktus un dokumentus, bet arī cilvēku stāstus: “Man ir svarīgi, lai arī pēc daudziem gadiem kāds varētu atnākt uz bibliotēku un atrast atbildi uz jautājumu, kāda bija Sigulda toreiz.

Un vēl svarīgāk – lai mēs paši neaizmirstu, cik daudz vērtīga ir tepat mums apkārt.”

Īpaši Ievai patīk satikt siguldiešus, kurus viņa pati sauc par īstām Siguldas personībām, kopā ar viņiem veidot pasākumus, izstādes un sarunu vakarus: “Man šķiet, ka šādi stāsti piepilda sirdi gan man pašai, gan arī pārējiem siguldiešiem.” Darbs bibliotēkā Ievai atnesis daudz jauna un iepriekš nezināma, savukārt citās jomās lieti noderējusi jau uzkrātā pieredze, ļaujot justies, kā viņa pati saka, kā zivij ūdenī.

Tieši tas viņai šajā darbā patīk visvairāk – iespēja izmantot jau apgūto un vienlaikus nemitīgi mācīties ko jaunu. Ieva uzsver, ka daudz no paveiktā nebūtu iespējams izdarīt bez Siguldas novada bibliotēkas direktores Jeļenas Ozoliņas atbalsta, vadības un skaidra redzējuma par bibliotēkas attīstību. Tikpat nozīmīga ir komanda, kurā dzimstot gan nopietnas, gan reizēm šķietami trakas idejas. Un tieši dažas no trakākajām izrādījušās visinteresantākās.

mceu_69069553741791731854112.jpg

Ieva (otrā no labās) kopā ar Siguldas novada bibliotēkas kolektīvu Siguldas pilsētas svētku gājienā 2024. gadā. Ieva uzsver, ka darbā nozīmīga ir arī komanda – tieši kopā ar kolēģiem rodas jaunas idejas, top pasākumi un ieceres, kas bibliotēku tuvina savai kopienai.

Pāri robežām pēc jaunām idejām

Viena no šādām idejām bija iesaistīšanās “Erasmus+” programmā, un arī tā radās pavisam nejauši. Ieva cieši sadarbojas ar direktores vietnieci Ivetu Hamčanovsku. Abām kopā rodas daudz interesantu ideju – viņas veido novadpētniecības tikšanās, izstādes un citus pasākumus. Reiz abas devās uz semināru Cēsīs, kur Valsts izglītības attīstības aģentūras un “Erasmus+” pārstāvji viņas iedrošināja izmēģināt spēkus un sagatavot projekta pieteikumu.

2024. gadā Siguldas novada bibliotēkai tika apstiprināts “Erasmus+” pieaugušo izglītības projekts “Bibliotēkas darbinieku profesionālo kompetenču pilnveide pieaugušo izglītības, attīstības un jauninājumu veicināšanai”. Tā ietvaros vairāku Siguldas novada bibliotēku darbinieki piedalījās četrās mobilitātēs – darba ēnošanā Polijā un izglītojošos kursos Itālijā un Portugālē.

Ieva ir pārliecināta, ka projekta vērtība nav tikai iegūtās profesionālās zināšanas. Daļai darbinieku tas bijis pirmais lidojums, pirmais komandējums ārpus Latvijas vai pirmā mācību pieredze starptautiskā vidē. Tā bijusi iespēja izkāpt no ierastās ikdienas un uz savu darbu paskatīties no cita skatpunkta. Mobilitātēs darbinieki papildināja zināšanas pieaugušo izglītībā, digitālajā pratībā, medijpratībā, zaļajā domāšanā un iekļaušanā, kā arī iepazina jaunas darba metodes.

Taču jau sākotnēji bijis svarīgi, lai iegūtais nepaliktu tikai pie tiem, kuri bija devušies uz ārvalstīm. Atgriežoties kolēģi dalījās pieredzē gan ar citiem bibliotēku darbiniekiem, gan apmeklētājiem un vietējo kopienu.

“Tu aizbrauc, mācies un piedzīvo kaut ko jaunu, bet īstais rezultāts sākas tad, kad atgriezies mājās un iegūto pieredzi nodod tālāk,” saka Ieva,

uzsverot, ka tieši iespēja ārvalstīs gūtās zināšanas un idejas izmantot tepat Siguldā ir viena no lielākajām šādu projektu vērtībām.

mceu_29667901651791731872988.jpg

Ieva Siguldas novada bibliotēkas pasākumā “Laiks lasīšanai”, kas šogad aprīlī Bibliotēku nedēļā pulcēja visu vienpadsmit novada bibliotēku darbiniekus un čaklākos lasītājus. Godinot bibliotekārus, gaismas nesējus, Ieva saņēma apbalvojumu par darbu 2025. gadā un ieguldījumu “Erasmus+” projektu īstenošanā. Foto: Lolita Kalniņa

Pirmais projekts noslēdzās ar ļoti augstu novērtējumu – deviņdesmit deviņiem punktiem no simts. Tas devis pārliecību spert nākamo soli, un Ieva uzņēmās sagatavot pieteikumu “Erasmus+” akreditācijai. Šoreiz uzdevums bijis plašāks – vairs ne tikai izveidot vienu projektu, bet formulēt ilgtermiņa redzējumu, kā starptautiskā pieredze var palīdzēt bibliotēkas attīstībai. Siguldas novada bibliotēka akreditāciju saņēma pieaugušo izglītības personāla mācību mobilitātēm laikposmam no 2026. gada 1. februāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Tas ļauj ilgtermiņā un sistemātiskāk plānot darbinieku profesionālo pilnveidi ārvalstīs.

Starp izvirzītajiem mērķiem ir bibliotēkas darbinieku digitālās pratības stiprināšana, kompetenču attīstīšana iekļaujošā pieaugušo izglītībā un vismaz divu jaunu, mūsdienīgu mācību programmu izveide pieaugušajiem un senioriem, izmantojot arī citviet Eiropā gūto pieredzi. Ieva šo sasniegumu vērtē kā nozīmīgu visai bibliotēkai. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, Siguldas novada bibliotēka ir pirmā publiskā bibliotēka Latvijā pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kas iesaistījusies šādā “Erasmus+” pieaugušo izglītības mobilitātes projektā un pēc tam ieguvusi arī akreditāciju. 2025. gada konkursā “Erasmus+” akreditāciju pieaugušo izglītības jomā Latvijā saņēmušas tikai piecas organizācijas.

mceu_68104744861791731882933.jpg

Ieva “Erasmus+” starptautiskajā seminārā Maltā pagājušā gada februārī, kur pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotās atlases pārstāvēja Latviju un Siguldas novada bibliotēku. Seminārā dažādu Eiropas valstu pārstāvji dalījās pieredzē pieaugušo izglītībā, apguva “Erasmus+” projektu veidošanas iespējas un dibināja kontaktus turpmākai starptautiskai sadarbībai.

Ieva cer, ka turpmāk iespēju mācīties ārvalstīs varēs izmantot arvien vairāk Siguldas novada bibliotēku darbinieku. Taču svarīgākais, viņasprāt, nav pats brauciens vai iegūtās zināšanas, bet gan tas, kas ar tām notiek pēc atgriešanās. “Mēs nebraucam tikai mācīties. Mēs braucam pēc idejām, kuras pēc tam atvedam mājās,” saka Ieva, uzsverot, ka gūtajai pieredzei ir vērtība tad, ja ar to dalās un tā dod ko jaunu arī citiem. To Ieva sauc arī par savu darba moto – nepārtraukti mācīties, satikt cilvēkus, skatīties plašāk un iegūto dot tālāk savai kopienai.

Īpašs bibliotēkai būs arī nākamais gads, kad tā atzīmēs savu simtgadi. Gadsimta laikā krājušies Siguldas cilvēku, vietu un notikumu stāsti, bet līdzās vēstures saglabāšanai bibliotēka turpina mainīties, mācīties un meklēt jaunas idejas. Savukārt Ievai tas nozīmē turpināt darīt to, kas viņai pašai ir svarīgs, – saglabāt savas Siguldas stāstus un vienlaikus meklēt arvien jaunas idejas, ko atvest mājās.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīzes" redakcija.
#SIF_MAF2026

Sarunas

Vairāk