Anna Lemeševska Baložos dzīvo un strādā kopš 1976. gada. Viņa atminas, ka pēdējo piecdesmit gadu laikā šī vieta piedzīvojusi lielas pārmaiņas – uzbūvēts daudz jaunu māju, ievērojami pieaudzis iedzīvotāju skaits, ienākušas daudzas jaunas ģimenes ar bērniem. “Agrāk visa dzīve Baložos bija cieši saistīta ar kūdras fabriku, kas bija galvenā darba devēja. Arī kultūras nams, kura otrajā stāvā joprojām atrodas bibliotēka, savulaik piederēja Baložu kūdras fabrikai,” stāsta Anna. Savukārt pašā bibliotēkā vislielākās pārmaiņas sākušās līdz ar datoru parādīšanos. “Tā bija īsta revolūcija. Ja agrāk braucām ar ratiem un zirdziņu, tad pēkšņi ielēcām raķetē,” viņa smejas. Pirmo datoru bibliotēka saņēma 1999. gada nogalē kā pašvaldības dāvinājumu.
Tieši tehnoloģiju attīstība kļuva par iemeslu, kāpēc Anna Lemeševska četrdesmit septiņu gadu vecumā nolēma turpināt studijas un iestājās Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes programmā, neklātienē. “Vienā bibliotekāru kongresā pēkšņi sapratu, ka daudz ko nesaprotu no tā, ko stāsta. Es visu mūžu strādāju bibliotēku nozarē, bet pēkšņi sajutu – kaut kas nav labi. Tātad jāmācās,” smaidot saka bibliotekāre. Pirmais studiju gads nav bijis viegls – jaunākie kursabiedri daudz ko jau pārzinājuši, taču vēlāk viņa kļuvusi par vienu no labākajām studentēm.
Anna Lemeševska (vidū) saņem apbalvojumu “Ķekavas novada Goda pilsonis”.
Ceļš, kas kļuva par mūža darbu
Kāds tad bijis Annas Lemeševskas ceļš uz bibliotēku? Viņa dzimusi Latgalē, netālu no Zilupes un Krievijas robežas. Pēc Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma absolvēšanas Anna darba sadales kārtībā nonāca Baložos. Par laimi, šeit jau dzīvoja māsa un radinieki, tāpēc svešuma sajūta nebija tik liela. Darba gaitas viņa sāka bērnu bibliotēkas nodaļā. Toreiz gan nav bijusi pārliecība, ka šis darbs būs uz mūžu.
Anna atminas, ka bibliotekāru algas tolaik bija ļoti pieticīgas – sākumā tie bijuši tikai 65 rubļi, taču kultūras dzīve bijusi pieejama ikvienam. “Teātri, izstādes, koncerti – tas viss maksāja kapeikas, Rīga tepat blakus, tāpēc ļoti baudīju dažādus kultūras pasākumus,” viņa atceras. Ar laiku Baloži kļuva par vietu, kur viņa patiesi iedzīvojās un jutās kā mājās. Īpaši to viņa novērtējusi pēc meitas Dagnijaspiedzimšanas. “Agrāk likās – Rīga ir vieta, kur viss notiek. Bet tad sapratu – tepat ir mežs, ezers, bērnudārzs, skola. Te ir gan pilsētas, gan lauku priekšrocības,” saka Anna.
Gadu gaitā bibliotēkā viņa strādājusi dažādos amatos – bijusi bibliotekāre, bērnu bibliotēkas vadītāja, vecākā bibliotekāre un lasītavas vadītāja. Pēc bērnu un pieaugušo bibliotēku apvienošanas 2003. gadā Anna Baložu pilsētas bibliotēkā sākumā strādāja bērnu nodaļā, bet tagad – interneta lasītavā, kur ikdienā rūpējas arī par novadpētniecības materiāliem.
Vadot digitālās apmācības nodarbību Baložu vidusskolas skolēniem 2013. gadā.
Tieši novadpētniecība ir viena no nozīmīgākajām Annas darba jomām. Tā kā Baložos nav muzeja, bibliotēka kļuvusi par vietu, kur glabājas šīs vietas vēsture, – gadu gaitā ir izveidota plaša datubāze ar tūkstošiem ierakstu par Baložiem un Ķekavas novadu, apkopoti fotoalbumi, dzīvesstāsti un intervijas. Reizēm cilvēki atnesot veselus albumus, reizēm tikai vienu fotogrāfiju, kas izrādās ļoti vērtīga. Kā īpaši vērtīgu piemēru Anna min sarunas ar būvinženieri Ringoldu Rozenfeldu par vācu karagūstekņiem, kuri pēc kara cēla pirmās Baložu barakas. Tāpat nenovērtējams avots ir ilggadējā baložniece Valija Rūzniece, kura piedalījusies pirmās bibliotēkas un izpildkomitejas veidošanā.
“Baložiem ir tikai apmēram astoņdesmit gadu vēsture. Kādreiz te bija purvs un priežu meži, viss sākās ar kūdras ieguvi,” stāsta Anna. Kad fabriku pārņēma dāņu uzņēmums SIA “Pindstrup Latvia” un sāka nojaukt vecās ēkas, kļuva skaidrs – steidzami jāfiksē cilvēku atmiņas un jāglābj vēstures liecības. Tāpēc Anna uzskata, ka nepietiek stāstus tikai ierakstīt – tie jāatšifrē un jāsaglabā arī drukātā veidā, jo tehnoloģijas var pievilt, bet, “ja ir izdrukāts, tad tas tomēr paliek”.
Lai gan Anna Lemeševska savu dzimšanas dienu nereti sagaida ceļojumos ārpus Latvijas, pagājušajā gadā svētki tika pavadīti kopā ar tuvākajiem cilvēkiem: (no labās) māsas meita Beāte, māsa Irēna, meita Dagnija un znots Jurijs ar mazdēliņu Marku; (no kreisās) Ainārs, Beātes dzīvesdraugs, draudzene Dainuvīte un Anna.
Lasītāju klubiņš, seniori un tikšanās
Ikdienā Anna vada arī lasītāju klubiņu un atklāj, ka arī pašai grāmatu lasīšana ir viena no mīļākajām nodarbēm jau kopš bērnības. “Lasītāju klubiņā notiek diskusijas par grāmatām, un reizēm sarunas aizvirzās arī uz dzīvi un politiku. Tad palīdz klubiņa dalībniece Zaiga Lasenberga, redaktore, kura sarunas atkal ievirza literārajā gultnē,” ar smaidu saka Anna un piebilst, ka viņu pašu šobrīd interesē latviešu literatūra un patīk grāmatas, kas liek padomāt un raisa diskusijas.
Bibliotekārei patīk darbs ar senioriem, palīdzot viņiem iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Viņa darbojas arī senioru biedrībā, kur tiek organizētas tikšanās, nodarbības un kopīgas aktivitātes, tostarp sadarbojoties arī ar jauniešiem. Seniori bibliotēkā vēršas ar dažādiem jautājumiem – piemēram, kā izdrukāt analīzes, pieteikties pie ārsta, nokārtot bankas lietas, iesniegt čekus, samaksāt rēķinus vai atrast vajadzīgo informāciju internetā. “Bibliotēkā visu zina,” smejoties saka Anna par iedzīvotāju priekšstatu.
Anna Lemeševska bibliotēkā vada lasītāju klubiņu.
Bibliotēka organizē arī tikšanās ar rakstniekiem, ceļotājiem un dažādu jomu pārstāvjiem, un tie ir plaši apmeklēti – lielākos pasākumus, piemēram, tikšanos ar Zani Daudziņu, nākas organizēt kultūras namā. Tieši telpu šaurība ir tā, kas liek domāt par bibliotēku nākotnē. “Saturs, idejas un iedzīvotāju interese ir, bet pietrūkst vietas, kur to visu īstenot. Bibliotēkā notiek radošās darbnīcas, ģimeņu rīti, pasākumi bērniem un pieaugušajiem, taču telpu ir par maz. Īpaši tas jūtams tagad, kad Baložos ienāk jaunas ģimenes un pieaug interese par bibliotēkas piedāvājumu,” viņa saka.
Svarīga Annas darba daļa ir arī izstāžu – gan tradicionālu, gan virtuālu – veidošana, un viena no tām ir Baložu fabrikas jubilejai veltītā ekspozīcija. Tāpat bibliotēka aktīvi iesaista bērnus, piedaloties “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā” un organizējot izbraukumus un aktivitātes, kas lasīšanu palīdz saistīt ar piedzīvojumu un kopā būšanu.
Vadot nodarbību skolēniem par Baložu vēsturi.
Stāsti, ceļi un cilvēki
Baložu bibliotēka aktīvi iesaistījusies arī UNESCO programmā “Stāstu bibliotēkas”, kas apvieno cilvēkus un vietējos stāstniekus visā Latvijā. “Tas ir brīnišķīgs pasākums,” saka Anna. “Tu redzi cilvēkus, kuriem pāri astoņdesmit, bet viņi ar prieku stāsta, dalās atmiņās un iedvesmo citus.” Viņa pati atzīst, ka stāsti bieži vien atklāj cilvēku likteņu līdzības dažādos laikos. “Dažreiz klausies un saproti – lai gan laiki mainās, cilvēku dzīves izjūtas paliek līdzīgas.”
Tiekoties ar bijušajiem Baložu kūdras fabrikas darbiniekiem fabrikas astoņdesmit gadu jubilejas pasākumā pagājušajā gadā.
Lai gan bibliotekāres darbs Annai vienmēr bijis tuvs un sirdij tīkams, nelielais atalgojums vienmēr mudinājis meklēt arī papildu nodarbošanos. Viņa strādājusi par apkopēju, kopmītņu dežuranti, skolas bibliotekāri, piedalījusies Vēlēšanu komisijas darbā. Līdz ar to radušās iespējas vairāk baudīt arī to, kas viņai sagādā patiesu prieku, – ceļot. Pavisam nesen Anna pabijusi eksotiskajā Šrilankā, no kuras atgriezusies jauniem iespaidiem un emocijām bagāta. Ceļojumu laikā viņa novērtē iespēju satikt radošus, talantīgus cilvēkus, kuri paplašina redzesloku un ļauj ieraudzīt, cik daudz cilvēks spēj paveikt. Viņai prieku sagādā arī došanās mežā sēņot un darbs dārzā. Draugi un paziņas novērtē Annas zināšanas, komunikācijas spējas un enerģisko dzīvesprieku, tāpēc nereti uztic vadīt dažādus privātus pasākumus – jubilejas, kāzas, kāzu jubilejas.
Anna Lemeševska Šrilankā. Ceļošana viņai nozīmē iespēju satikt cilvēkus, gūt jaunus iespaidus un paplašināt redzesloku.
Atskatoties uz savu dzīvi, Anna atzīst: ja šodien viņai būtu divdesmit gadi un jālemj par turpmāko dzīves ceļu, viņa, iespējams, mēģinātu vairāk apgūt tehnoloģijas, valodas un izmantot apmaiņas programmas, lai redzētu pasauli. Viņas laikā valodu izvēles iespējas skolā bijušas ierobežotas – angļu valodu pat nepiedāvāja, bet vācu valodai nav bijis pielietojuma. Viņa pieļauj, ka varbūt būtu kļuvusi par gidi, jo viņai patīk stāstīt par vietām un cilvēkiem. Arī tagad viņa reizēm vada nelielas ekskursijas pa Baložiem, sadarbojoties ar tūrisma centru vai uzņemot nometņu dalībniekus. No lietām, ko vēl gribētos apgūt, Anna min peldēšanu. Bērnībā piedzīvota nepatīkama pieredze ūdenī, tāpēc joprojām ir bail. Smejot viņa atklāj, ka gribētu izbaudīt arī lēcienu ar izpletni.
Anna ir pārliecināta, ka bibliotekāra darbs ir interesants, cieši saistīts ar nepārtrauktu jaunu zināšanu apguvi. Viņasprāt, lielākā priekšrocība ir iespēja satikt interesantus cilvēkus – rakstniekus, aktierus, ceļotājus un speciālistus, kurus šodien var uzaicināt arī uz bibliotēku. Vienlaikus viņa atzīst, ka bibliotekāra profesijā nav plašu karjeras iespēju un atalgojums nav liels, tāpēc šo darbu nevar darīt tikai amata pēc – tam ir jāpatīk. Savukārt viņai pašai vismīļākā joprojām ir jaunu grāmatu smarža un sajūta, ka bibliotēka ir gandrīz kā mājas. “Man vienkārši patīk darbs ar cilvēkiem. Patīk savienot pagātni ar šodienu, lai stāsti nepazustu.”
Anna Lemeševska (pirmā no kreisās) kopā ar Baložu pilsētas bibliotēkas kolēģēm pie Aspazijas pieminekļa Jūrmalā 2019. gadā.
Šis gads Annai Lemeševskai ir īpaši nozīmīgs – viņa svin gan septiņdesmit dzīves gadu, gan piecdesmit darba gadu jubileju, turklāt nupat saņēmusi arī pašvaldības augstāko apbalvojumu – titulu “Ķekavas novada goda pilsonis”. Anna atzīst, ka tas viņai bijis liels pārsteigums. “Tā laikam sakrita zvaigznes,” viņa saka. Savukārt par jubilejas svinēšanu viņa smejoties atzīst, ka dzimšanas dienas bieži vien viņu panākušas, atrodoties ceļā. Kur tik tās nav atzīmētas! Altaja kalnos, pie Baikāla–Amūras maģistrāles, Kopenhāgenā… “Parasti kaut kur aizbraucu,” par gaidāmo dzimšanas dienu noslēpumaini saka Anna Lemeševska.
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīzes" redakcija.
#SIF_MAF2025
