27. jūnijā plkst. 20.00 Saulkrastu estrādē notiks koncerts “Tiekamies pie Freda Saulkrastos!”, kurā uzstāsies “Labvēlīgais tips” gan ar dziesmām no sava zelta fonda, gan ar kādiem jaunumiem, būšot arī viesi. Savukārt 31. jūlijā plkst. 20.00 “Labvēlīgais tips” aicina uz koncertu “Atkārtot!” Ikšķiles estrādē. Tā kā grupa katru gadu gatavo īpašu programmu savam fanu salidojumam, būtu grēks to neatskaņot vēlreiz. Un tieši tāpēc – atkārtot! Un šoreiz Ikšķilē!
Uz skatuves, kā vienmēr, kāps Andris Freidenfelds (balss), Normunds Jakušonoks (balss, taustiņi), Ģirts Lūsis (balss, ģitāra), Kaspars Tīmanis (balss, trombons), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Artūrs Kutepovs (ģitāra), Pēteris Liepiņš (ģitāra), Haralds Stenclavs (taustiņi) un Ainis Zavackis (sitaminstrumenti).
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Nekas īpaši ekstrēms mani dzīvē nekad nav interesējis, tostarp ekstrēmie sporta veidi. Tie vienmēr rada paugstinātu traumu risku, bet man kā mūziķim un pianistam ļoti svarīga ir roku veselība, turklāt arī kājas darbā reizēm jāiesaista. Tāpēc šādās aktivitātēs es nepiedalos. Ja tomēr jāmin kas spilgtāks, tad atmiņā palikušas dažādas izklaides Holivudā un Lasvegasā, tostarp amerikāņu kalniņi un tamlīdzīgas atrakcijas.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Pēdējā laikā aizkustinošākie brīži vairāk saistīti ar skumjām, un par tiem es negribētu daudz runāt. Tie savā ziņā ir aizēnojuši dzīves skaistos mirkļus. Tomēr ļoti patīkams aizkustinājums ir pēc katra koncerta saņemt klausītāju aplausus. Šī sajūta gadu gaitā kļuvusi vairāk vai mazāk ierasta, tomēr joprojām ir ļoti vērtīga.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Jāatzīstas godīgi, ka pēc dabas esmu darbaholiķis. Man nav nepieciešama īpaša iedvesma darbam, drīzāk reizēm vajadzētu piebremzēt. Tomēr šim rakstura īpašību kopumam ir arī savi plusi. Ja pieķeros kādai lietai vai projektam, gribu visu paveikt līdz galam un izdarīt pēc iespējas labāk.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Es un veselīgs dzīvesveids – vismaz šobrīd tās laikam ir divas nesavienojamas lietas. Tā nav mana stiprā puse. Pašreizējā dzīves posmā darbojos tādā ikdienas ritmā, ka rūpēm par savu veselību laika bieži vien neatliek. Taču ir arī labas lietas – jau ļoti ilgu laiku nelietoju cukuru, un ar to patiešām lepojos. Tāpat, ņemot vērā savu noslieci uz korpulenci, mēģinu sekot līdzi ķermeņa svaram. Ne vienmēr sanāk, bet cenšos, cik vien iespējams.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
No jaunības bohēmiskajiem gadiem, kad izmēģinātas daudzas lietas, pāri palikusi tikai smēķēšana. Pagaidām neesmu gatavs no tās atteikties. Domāju, katram vajag vismaz vienu nelielu netikumu. Šobrīd neredzu, ka tuvākajā laikā smēķēšanu atmetīšu, jo zināmā mērā esmu tās piekritējs.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?
Ja runājam nenopietni, tad mūziķu vidū mēdz teikt tā: ja pirms koncerta nav nekādu problēmu, tad uzstāšanās būs neveiksmīga. Proti, jānotiek kaut kādām nepatikšanām, lai koncerts izdotos lieliski. Runājot nopietni, esmu guvis divas svarīgas atziņas. Pirmā – viss notiek tā, kā tam jānotiek. Otrā – nekas šajā dzīvē nav gluži tāds, kā izskatās.
Filma, ko ieteiktu citiem?
Ir dažas lietas, kas spēj mani aizkustināt līdz asarām. Tās ir atsevišķas dziesmas, par kurām gan es nestāstīšu, lai paliek noslēpums. Taču ir arī viena filma, pie kuras es raudu, un to noteikti varu ieteikt – “Modiljāni. Trīs dienas uz neprāta spārniem”. Tā ir filma par mākslinieku, un, manuprāt, katrs tajā var atrast kaut ko savu. Iespējams, mani uzrunā mākslinieka dvēseles pārdzīvojumi, varbūt saskatu tajā kādas paralēles ar sevi. To man pašam ir grūti izskaidrot, bet dažas lietas vienkārši aizkustina līdz pat dvēseles dziļumiem.
Kādu mūziku klausāties?
Mūzika manā dzīvē aizņem tik daudz vietas, ka dažkārt esmu laimīgāks, ja neklausos to vispār. Taču, ja runājam nopietni, daudz laika veltu, lai klausītos un analizētu savu mūziku un saprastu, ko vēl iespējams uzlabot. Tas ir nepārtraukts process, ja vēlies sekot līdzi tendencēm un pilnveidoties. Ikdienā informatīvos nolūkos klausos dažādas radiostacijas, visbiežāk Latvijas Radio 2, lai sekotu līdzi tam, kas notiek Latvijas mūzikā. Taču to daru tīri profesionālos nolūkos. Pārsvarā tas notiek automašīnā, braucot uz darbu vai no tā.
Jūsu spontānākais, nepraktiskākais pirkums?
Tas notika diezgan sen. Kāda krāpnieciska firma piedāvāja iegādāties brīvdienu mājas īri Tenerifē uz pāris nedēļām. Piedāvājums izklausījās ļoti vilinošs, jo es vienmēr esmu sapņojis par kvalitatīvu atpūtu. Vēlme bija tik liela, ka samaksāju prasīto naudu, taču vēlāk izrādījās, ka tā bijusi krāpšana. Pēc šīs pieredzes esmu kļuvis ārkārtīgi pragmatisks gan attiecībā uz pirkumiem, gan dažādām spontānām idejām.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Ja runājam par vietu, tad man nav nekādu šaubu – tā ir Latvija. Šeit esmu piedzimis, te dzīvoju joprojām un savā atrašanās vietā neko negribētu mainīt. Savukārt, ja runājam par laiku, gribētos būt apmēram 30 gadus jaunākam, bet dzīvot tieši šodienas Latvijā. Tas, manuprāt, būtu ideālais variants. Taču arī vecumam ir savas priekšrocības, tāpēc pieņemu dzīvi tādu, kāda tā ir.
