Viņš ir apceļojis gandrīz visu Eiropu, iepazinis tūkstošiem ūdeņu, mācījies Vācijā un televīzijas šovā starp četrdesmit glāzēm spējis atrast to vienu, kurā ieliets ūdens no plastmasas pudeles. Taču viņa aizraušanās ar ūdeni aizsākās nevis ar vēlmi apgūt neparastu profesiju, bet gan meklējot savu dzīves ceļu. Šodien Dans vēlas rosināt arī citus ūdeni ne tikai dzert, bet arī iepazīt, izgaršot un novērtēt.
Pirms piecpadsmit gadiem Dans Voļevahs pameta Latviju un apmetās nelielā pilsētiņā Bulgārijā netālu no kalniem. Toreiz viņam bija divdesmit septiņi gadi, un viņš bija dzīves posmā, kad daudz domāja par savu aicinājumu un to, kā vēlas dzīvot. Bulgārijā viņš nodzīvoja trīs gadus, kuru laikā mainīja ēšanas paradumus, interesējās par veselību un pamazām pievērsās ūdenim.
“Sāku interesēties par uzturu, veselību, dažādām praksēm un ūdeni. Jo vairāk tajā iedziļinājos, jo interesantāks tas man šķita,” atklāj Dans.
Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā viņš sāka apmeklēt ūdenim veltītas zinātniskas konferences, kurās dažādu valstu pētnieki un entuziasti apsprieda ūdens īpašības. Daļa ideju bijušas tradicionālajai zinātnei pietuvinātas, citas – krietni neparastākas. Šīs tikšanās vēl vairāk padziļināja Dana interesi par ūdeni un mudināja iegūt zināšanas arī profesionālā līmenī.
2015. gadā Dans devās uz Vāciju, kur specializētā skolā apguva ūdens someljē profesiju. “Mums deva destilētu ūdeni, kuram pievienoja atsevišķas minerālvielas, lai mēs iemācītos atpazīt to garšu. Piemēram, magnijs vienam cilvēkam var šķist rūgtāks, citam – pat nedaudz saldens. Apguvām arī zināšanas par minerālvielu ietekmi uz organismu, to savstarpējām proporcijām un to, kā ūdens īpašības mainās atkarībā no minerālvielu sastāva,” mācību laiku Vācijā atceras Dans.
Viņš stāsta, ka Vācijā vien ir aptuveni pieci simti atzītu dabīgo minerālūdeņu. Daļa no tiem iekļauti medicīnisko ūdeņu jeb ārstniecisko ūdeņu kategorijā, jo tiem veikti medicīniski pētījumi. Katram no tiem ir savs sastāvs, kas veidojies pazemē, ūdenim plūstot cauri dažādiem iežu slāņiem.
Danam Voļevaham ūdens ir kas daudz vairāk nekā tikai slāpju remdētājs. Tas ir gan aizraušanās un izpētes objekts, gan dzīvības simbols. Viņš vēlas iedrošināt cilvēkus ūdeni ne tikai dzert, bet arī izgaršot, izbaudīt un novērtēt.
Meklējot pasaulē labāko ūdeni
Sākotnēji Dans eksperimentējis ar ūdens destilēšanu un remineralizāciju, skaņu un dažādām apstrādes metodēm, meklējot iespējas uzlabot tā īpašības. Taču sarunas ar zinātniekiem viņu pamudinājušas pievērsties dabīgajiem ūdeņiem. Meklējot ideālo ūdeni, Dans apceļojis gandrīz visu Eiropu, atskaitot Albāniju un Portugāli, un sācis vākt dažādu pasaules ūdeņu minerālvielu sastāva analīzes. Tā kopā ar domubiedriem radusies bezmaksas lietotne “PickAqua”, kas palīdz izvēlēties ūdeni atbilstoši tā sastāvam un cilvēka vajadzībām.
Sākumā informāciju Dans vācis pats, sociālajos tīklos uzrunājot ceļotājus un lūdzot atsūtīt ūdens paraugus un arī ūdens pudeļu etiķešu fotogrāfijas no dažādām valstīm. Šobrīd lietotnē apkopotas aptuveni 5800 ūdeņu analīzes, kas, pēc Dana aplēsēm, aptver aptuveni 80 procentus pasaules ūdeņu piedāvājuma. Lietotnē tos var salīdzināt un atlasīt pēc aptuveni 50 kritērijiem. Dans piedalījies arī pētījumos Rīgas Stradiņa universitātē, kur, iesaistot studentus, veikti vairāk nekā 200 dažādu ūdeņu mērījumi. Plašā pieredze mainījusi arī viņa priekšstatu par ideālo ūdeni.
“Sākumā meklēju vienu perfekto ūdeni, bet ar laiku sapratu, ka tāda nav.
Katram ūdenim ir savs minerālvielu sastāvs, īpašības un iedarbība. Vienā ir vairāk magnija, citā kalcija vai silīcija. Nevar pateikt, ka viens ūdens būtu vislabākais visiem cilvēkiem un visām situācijām,” atzīst Dans.
Vārds “someljē” parasti asociējas ar vīnu, taču arī ūdenim ir savi pazinēji, kuri prot atšķirt tā garšas nianses, mineralizāciju un piemērotību dažādiem ēdieniem. Atšķirībā no vīna someljē, kurš pēc garšas un aromāta var atpazīt vīnogu šķirni un izcelsmes reģionu, ūdens someljē tik precīzi noteikt ūdens izcelsmi nevar.
“Taču, savācot tik daudz ūdeņu analīžu no visas pasaules, es diezgan labi zinu, kādi ūdeņi raksturīgi dažādiem reģioniem. Piemēram, Bulgārijā ir sārmaini ūdeņi ar augstu silīcija saturu, kādus citviet tikpat kā nevar sastapt. Ja pazīsti šīs garšas īpatnības, vari nojaust, ka ūdens varētu būt no Bulgārijas,” skaidro Dans. Pēc viņa teiktā, Eiropā ir aptuveni 250 ūdens someljē, Āzijā – aptuveni 150. Viņi strādā restorānos, ūdens uzņēmumos, rīko degustācijas un konsultē.
Pats Dans sadarbojas ar ūdens zīmoliem, vērtējot to sastāvu, garšu un iespējas tirgū. Viņš konsultē arī zemes īpašniekus, kuri apsver pazemes ūdens ieguvi un pildīšanu pudelēs. “Tas, ka ūdens ir tīrs un atbilst visām prasībām, vēl nenozīmē, ka tam būs īpašs potenciāls tirgū. Ir jāskatās tā sastāvs, garša un tas, ar ko ūdens atšķiras no citiem,” skaidro speciālists.
Dans uzsver, ka ar diploma iegūšanu vien šajā profesijā nepietiek: “Tā nav profesija, kuru apgūsti un pēc tam automātiski esi pieprasīts. Katram pašam ir jāatrod un jāizcīna savs ceļš. Ko pats izdomā darīt, to arī dari. Ir jāiegūst atpazīstamība, lai cilvēki tevi aicinātu un vēlētos konsultēties.”
Dans kopā ar domubiedriem izveidojis lietotni “PickAqua”, kur apkopotas aptuveni 5800 ūdeņu analīzes no visas pasaules. Tās ļauj salīdzināt minerālvielu sastāvu ūdenī un izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko pēc aptuveni 50 kritērijiem.
Ko atklāj ūdens etiķete?
Dans skaidro, ka, izvēloties ūdeni veikalā, vispirms vajadzētu pievērst uzmanību uzrakstam uz pudeles. Ūdeņus iedala trīs kategorijās: dabīgais minerālūdens, avota ūdens un dzeramais ūdens. Dans atceras, ka reiz saskaitījis aptuveni 130 dažādu ūdeņu Latvijas tirdzniecības vietās. Viņš pats priekšroku dod dabīgajam minerālūdenim.
“Pie ūdens someljē uz galda neatradīsi neko citu kā tikai ūdeni, uz kura pudeles rakstīts “dabīgais minerālūdens”,” savu izvēli pamato Dans.
Dabīgais minerālūdens ir īpaša kategorija, kuras iegūšanai un atzīšanai noteiktas stingras prasības. To iegūst no aizsargātām pazemes ūdens atradnēm, un tam raksturīgs stabils minerālvielu sastāvs. Latvijā atzītu dabīgo minerālūdeņu ir salīdzinoši maz.
Arī avota ūdens tiek iegūts no pazemes, taču atšķirībā no dabīgā minerālūdens tam nav jāpierāda tikpat stabils minerālvielu sastāvs. Tā īpašības var mainīties dabas apstākļu ietekmē, bet apstrādei joprojām noteikti ierobežojumi.
Visplašākā kategorija ir dzeramais ūdens. Atšķirībā no abām pārējām tas ne vienmēr nāk no pazemes avota – dzeramo ūdeni var iegūt no dažādiem avotiem un nepieciešamības gadījumā attīrīt vai apstrādāt, lai tas atbilstu drošuma prasībām. “Ja uz pudeles rakstīts tikai “dzeramais ūdens”, tas var būt arī apstrādāts krāna ūdens. Tāpēc es vienmēr iesaku izlasīt etiķeti,” uzsver Dans. Viņaprāt, arī tas, cik daudz cilvēku veikalos izvēlas vienkārši dzeramo ūdeni, liecina par sabiedrības zināšanām un izpratni par dažādām ūdens kategorijām.
Tomēr arī dabīgie minerālūdeņi savā starpā ievērojami atšķiras, tāpēc ar kategorijas nosaukuma izlasīšanu vien nepietiek. Dans iesaka pievērst uzmanību kopējai mineralizācijai jeb TDS – ūdenī izšķīdušo minerālsāļu daudzumam, ko parasti norāda miligramos uz litru.
“Ikdienai es parasti iesaku viegli mineralizētu ūdeni, piemēram, līdz aptuveni 500 miligramiem litrā. Savukārt ūdeņus ar lielāku mineralizāciju var izvēlēties konkrētām situācijām.” Pēc Dana domām, ikvienam mājās varētu būt pat divu veidu ūdens – vieglāks ikdienas dzeršanai un minerālvielām bagātāks, ko izvēlēties atkarībā no fiziskās slodzes un pašsajūtas.
Runājot par ūdens dabīgo izcelsmi, Dans īpaši aicina nejaukt veikalā nopērkamo, kontrolētas kvalitātes avota ūdeni ar ūdeni, ko cilvēki iegūst, piemēram, iesmeļot to pudelēs no avota. Priekšstats, ka jebkurā avotā būs tīrāks un veselīgāks ūdens nekā veikalā nopērkamais, var būt maldīgs.
“Cilvēks paņem lielu kannu, aizbrauc uz avotiņu, piepilda to ar ūdeni un domā, ka tagad dzer vislabāko iespējamo ūdeni. Būtu jau lieliski, ja tas vienmēr tā būtu. Diemžēl tā nav,” brīdina ūdens someljē. Dabā esošo avotu ūdens kvalitāti var ietekmēt apkārtējā lauksaimnieciskā darbība, nokrišņi un mikrobioloģiskais piesārņojums. Turklāt pazemes ūdens plūsmas var būt savstarpēji saistītas lielos attālumos, tāpēc par ūdens tīrību nevar spriest tikai pēc avota tuvākās apkārtnes.
“Lai saprastu, kas notiek ar konkrēto avotu, vajadzētu regulāri veikt analīzes, vēlams – dažādos gadalaikos.
Jāpārbauda gan mikrobioloģiskie, gan ķīmiskie rādītāji,” skaidro Dans. Arī dzidrs izskats vēl negarantē ūdens drošumu. Savukārt zaļgana nokrāsa, kas parādās ilgstoši glabātā avota ūdenī, var liecināt par mikroorganismu savairošanos, nevis kādu īpašu “dzīvā ūdens” vērtību.
Dans bauda dzidro kalnu strauta ūdeni Bulgārijā 2012. gadā. Tieši Bulgārijā aizsākās viņa padziļinātā interese par ūdens īpašībām, kas vēlāk pārauga neparastā profesijā un dzīves aizrautībā.
Ūdeņi ar superspējām
Veikalā viena ūdens pudele var maksāt dažus desmitus centu, cita – vairākus eiro. Vai cena liecina par kvalitāti? Dans aicina vispirms vērtēt ūdens sastāvu: “Ļoti daudz nosaka ūdens izcelsme un transportēšanas izmaksas. Ja ūdens atvests no Bulgārijas vai Serbijas, tas, protams, būs dārgāks. Bet tas nenozīmē, ka vietējais ūdens, kas maksā piecdesmit centus, noteikti ir sliktāks.” Viņš uzskata, ka vietējiem Latvijas un Lietuvas ūdeņiem var būt ļoti pieņemama cena, jo nav nepieciešama tāla transportēšana. Savukārt augstāku cenu reizēm nosaka arī zīmola izvēlētais tirgus pozicionējums.
Salīdzinot Latvijas un Lietuvas ūdeņus, Dans atzīst, ka kaimiņvalstī ir lielāka minerālūdeņu dažādība. “Lietuviešiem ir gan “Vytautas”, gan “Birutė”, gan citi izteikti mineralizēti ūdeņi. Latvijā mūsu ūdeņi pārsvarā ir vieglāki un līdzīgāki cits citam. Taču labi, ka mums vispār ir pieejams dabīgs pazemes ūdens,” salīdzina Dans. Šo vērtību viņš īpaši izjūt ceļojumos. Piemēram, Omānā, kur Dans atradās intervijas laikā, liela daļa dzeramā ūdens tiek iegūta, atsāļojot jūras ūdeni.
Runājot par ūdeņu daudzveidību, Dans īpaši izceļ tos, kuru neparastais minerālvielu sastāvs viņu pārsteidzis un kuru lietošanā cilvēki novērojuši interesantas pārmaiņas. Viens no tiem ir Serbijas dabīgais minerālūdens “Mg Mivela”, kurā ir ļoti daudz magnija. Viņš stāsta par kāda cilvēka pieredzi, kurš, regulāri dzerot šo ūdeni, savā miega kvalitātes mērīšanas ierīcē pamanījis labākus rādītājus. Iepriekš viņš augstāko novērtējumu saņēmis reti, bet aptuveni mēneša laikā – gandrīz katru nakti. Dans piemin arī bijušā olimpieša kārtslēcēja Paula Pujāta pieredzi ar magniju saturošu ūdeni. Pēc viņa stāstītā, sportists novērojis neparasti labus pulsa rādītājus.
Dans Rīgas Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā, kur pētnieciska eksperimenta ietvaros tika iesvētīts ūdens. Eksperimentā salīdzināti četri viena un tā paša ūdens paraugi: iesvētīts ūdens, ūdens ar septiņiem karātiem dimantu, ūdens, uz kura trauka bija uzraksts “Love, Health, Happiness”, un kontroles paraugs. Pētnieki centās noskaidrot, vai šādas atšķirīgas iedarbības rada izmērāmas pārmaiņas ūdens struktūrā.
Vēl viens ūdens, kas Danu īpaši ieinteresējis, ir Čehijas dabīgais minerālūdens “Il Sano” ar augstu dzelzs saturu. “Tajā ir aptuveni 38 miligrami dzelzs litrā – pēc dzelzs daudzuma tas būtu pielīdzināms apmēram diviem kilogramiem gaļas. Tas ir ļoti neparasts sastāvs, un šāds ūdens varētu būt noderīgs cilvēkiem, kuriem trūkst dzelzs,” stāsta Dans. Savukārt Ungārijā sastopami ūdeņi ar ārkārtīgi lielu sulfātu un magnija daudzumu. Šādiem ūdeņiem esot izteikta zarnu detoksu veicinoša iedarbība, tāpēc tos nevar uztvert kā parastu ikdienas dzērienu.
Bet jo īpaši Dans interesējas par silīciju saturošiem ūdeņiem. Silīciju viņš dēvē par skaistuma minerālu, saistot to ar ādas un saistaudu veselību. Viņu interesē arī pētījumi par silīcija iespējamo nozīmi nervu sistēmas darbībā un alumīnija izvadīšanā no organisma. “Katram minerālam ir savas interesantās īpašības. Jo vairāk tās iepazīstu, jo vairāk saprotu, cik daudz vēl iespējams pētīt,” spriež Dans.
Viņš arī uzsver, ka svarīgs nav tikai minerālvielas nosaukums uz pudeles: “Reizēm reklāmā lieliem burtiem rakstīts “magnijs” vai “kalcijs”, bet, paskatoties sastāvu, izrādās, ka tās minerālvielas tur ir pavisam maz. Jāskatās ne tikai tas, kas ūdenī ir, bet arī – cik daudz.”
Sagaršot vienu starp četrdesmit
Savas prasmes atšķirt ūdens garšas un smaržas nianses Dans pārbaudījis gan ūdens someljē saietos, gan televīzijas šovos. Dans novērojis, ka garšas uztveri ietekmē pat cilvēka pašsajūta – piemēram, pēc intensīvas fiziskas slodzes sāļš minerālūdens var šķist mazāk sāļš nekā parasti. Tāpēc pirms degustācijām viņš cenšas izvairīties no izteikti sāļiem un spēcīgas garšas produktiem.
Ūdens someljē ikgadējās tikšanās reizēs tiek rīkoti arī dažādi eksperimenti un “aklās degustācijas”. Kādā no tām Dans pirmoreiz atpazinis ūdeni, kas bijis pildīts plastmasas pudelē.
“Plastmasu var sajust. Ūdenim ir tāda citrusīga piegarša, it kā būtu pievienots viens piliens šņabja,” viņš raksturo savus novērojumus.
Šo īpatnību tolaik neesot pazinuši daudzi citi ūdens someljē. Tieši šī prasme Danam noderējusi 2020. gadā televīzijas šovā Maskavā, kur starp četrdesmit glāzēm vajadzēja atrast vienu, kurā bija ieliets ūdens no saulē sakarsušas plastmasas pudeles. Pārējās glāzēs bija ūdens no stikla pudelēm.
“Es tam gatavojos apmēram divus mēnešus. Biju ļoti sasprindzis, pat zaudēju svaru no stresa,” atceras Dans. Ģenerālmēģinājumā īsto glāzi nav izdevies atrast, jo izrādījies, ka glāzes tikko izņemtas no kartona kastēm, un to smarža traucējusi uztvert ūdens nianses. Pirms filmēšanas Dans pats tās rūpīgi izmazgājis, taču vēlāk atklājis, ka glāzes vēlreiz ir noslaucītas. “Sāku tās ostīt un sapratu, ka vienā rindas galā jūtama cilvēka roku smarža, kurš glāzes sakārtojis pirms filmēšanas, bet otrā – lupatiņas aromāts. Man tas viss traucēja!” Glāzes nācies sagatavot vēlreiz, un šova laikā Danam izdevies atrast meklēto ūdeni.
Dans 2020. gadā televīzijas šovā Maskavā, kur viņam bija jāatrod viena īpaša ūdens glāze starp četrdesmit citām. Pēc rūpīgas gatavošanās un negaidītiem sarežģījumiem pārbaudījumu izdevās veiksmīgi izturēt.
Zinātniskajās konferencēs viņš ievērojis, ka pētnieki pirms dzeršanas ūdeni mēdz sakratīt, un nolēmis pārbaudīt, vai tas ietekmē garšu. Viņaprāt, sakratot ūdeni, samazinās tā virsmas spraigums, mainās garšas sajūta un ūdens labāk uzsūcas organismā. Dans stāsta, ka atšķirību var novērot arī glāzē – to pagriežot, sakratītā ūdens pilieni pa sieniņām notek ātrāk. Viņš apgalvo, ka degustācijās spēj atšķirt ūdeni, kas pirms tam bijis kustībā.
Kā ūdeni dzer someljē?
Dans dienu sāk ar lielu krūzi silta ūdens. “Man ir tāds liels alus kauss. No rīta pirmais, ko izdaru, – ieleju tajā siltu ūdeni un padzeros. Reizēm pievienoju citrona sulu vai ābolu etiķi,” atklāj Dans. Viņam patīkot 40–60 grādu silts ūdens. “Naktī mēs vairākas stundas nedzeram, taču ūdeni zaudējam elpojot un svīstot. Tāpēc man rīta ūdens ir tāda kā rehidratācija un restarts,” skaidro Dans.
Viņš arī iesaka ūdeni pirms lietošanas sakustināt un pievērst uzmanību tam, kā ūdeni dzer.
“Es iesaku pamēģināt nedēļu no rīta dzert ūdeni sēdus. Nevis steigā, stāvot kājās, bet apsēsties un mierīgi padzerties. Tad sajūtas ir pavisam citas.”
Viņaprāt, šādi dzerot, ūdens labāk uzsūcas organismā, turklāt nesteidzīga ūdens baudīšana palīdz vairāk ieklausīties savā ķermenī.
No rīta Dans visbiežāk izvēlas Bulgārijas ūdeni “Airy” – tas esot viegli mineralizēts, sārmains un satur silīciju. Savukārt dienas gaitā viņa izvēle mēdzot mainīties atkarībā no pašsajūtas un fiziskās slodzes. Viens no iecienītākajiem viņam esot Slovēnijas minerālūdens “Radenska”: “Man ļoti patīk šī ūdens minerālvielu kompozīcija. Tajā ir kalcijs, magnijs, silīcijs, hidrogēnkarbonāti. Manuprāt, viss ir ļoti labi sabalansēts. Rodas sajūta, it kā kāds tur zem zemes būtu speciāli sēdējis un visu salicis kopā.” Savukārt pirms kardiotreniņiem vai pēc lielāka stresa Dans izvēloties jau pieminēto Serbijas dabīgo minerālūdeni “Mg Mivela”, kas izceļas ar augstu magnija saturu.
Runājot par ūdens dzeršanas paradumiem pēc piecdesmit gadu vecuma, Dans uzsver, ka svarīgākais ir regulāri uzņemt pietiekami daudz šķidruma. “Ūdeni var uztrenēties dzert, var uztrenēties arī nedzert. Ja cilvēks ilgstoši samazina izdzertā ūdens daudzumu, viņš pie tā pierod,” skaidro Dans.
Viņš novērojis, ka daļa cilvēku apzināti dzer mazāk, jo nevēlas bieži apmeklēt tualeti. Taču uz šo neērtību ūdens someljē aicina paskatīties citādi:
“Ja cilvēkam ir sēdošs darbs, tad tas, ka ik pēc kāda laika jāpieceļas un jāaiziet līdz tualetei, patiesībā ir labi. Tā ir iespēja izkustēties.
Citādi var iegrimt darbā pie datora un nepamanīt, ka pagājušas jau trīs stundas.”
Dans iesaka pievērst uzmanību arī ūdens sastāvam un ikdienā izvēlēties ūdeni, kas satur minerālvielas. Viņš neiesaka regulāri lietot reversās osmozes filtrācijas sistēmās attīrītu ūdeni, ja tam pēc filtrēšanas nav atjaunots minerālvielu saturs. Viņa ieskatā, šāds ūdens nav piemērotākā izvēle organisma apgādei ar minerālvielām, tāpēc priekšroka dodama ūdenim, kurā tās saglabājušās dabīgā veidā.
Uz jautājumu, kurš ūdens no visiem nogaršotajiem bijis pats garšīgākais, Dans neatbild ar kāda eksotiska zīmola nosaukumu. Atmiņas viņu aizved uz bērnības vasarām Liepājā: “Es bieži pavadīju laiku Liepājā, kur dzīvoja mana omīte. Mēs, bērni, visu dienu skrējām un spēlējāmies, līdz bijām pamatīgi izslāpuši. Liepājā uz ielām bija tādi ūdens pumpji. Pieej, pasūknē ūdeni un padzeries. Tas bija parasts krāna ūdens. Bet tajā brīdī tas bija fantastisks! Man šķita, ka tas ir pats garšīgākais ūdens pasaulē.”
Tagad, kad Dans nogaršojis un izpētījis tūkstošiem ūdeņu, viņš atzīst, ka visgaršīgākais ne vienmēr ir tas, kuram ir īpašs minerālvielu sastāvs vai izcelsme: “Es domāju, ka katrs ūdens savā situācijā var būt visgaršīgākais. Kad esi ļoti, ļoti izslāpis un beidzot tiec pie ūdens, tā garša ir pavisam cita.”
Tieši šādu spēju novērtēt ūdeni viņš vēlas rosināt arī citos: “Es gribētu, lai cilvēki ūdeni apbrīno. Lai viņi to lej skaistās glāzēs, nogaršo, ieklausās sajūtās. Lai ūdens nav vienkārši kaut kas pašsaprotams. Man gribētos, lai cilvēki tajā iedziļinās un paplašina savu pasaules uztveri.” Jo pēc visiem ceļojumiem, degustācijām un eksperimentiem Danam ūdens ir kas daudz vairāk par tā minerālvielu sastāvu: “Ūdens ir dzīvības nesējs. Dzīvība ir gars, kas dzīvo ūdenī. Ūdens garša ir dzīvības garša.”
Dans kopā ar kolēģiem no Horvātijas un ASV dažādu minerālūdeņu degustācijā Horvātijā. Katram ūdenim ir savs minerālvielu sastāvs un garšas nianses, tāpēc Dans uzsver: viena vislabākā ūdens nav, katrs var būt piemērotākais atšķirīgās situācijās.
Pieci ūdens someljē ieteikumi ūdens izvēlē un lietošanā
1. Izlasi, kas rakstīts uz pudeles etiķetes. Pievērs uzmanību, vai tas ir dabīgais minerālūdens, avota ūdens vai dzeramais ūdens. Dans priekšroku dod dabīgajam minerālūdenim, jo tam ir raksturīgs stabils minerālvielu sastāvs.
2. Pievērs uzmanību ūdens mineralizācijai. Ikdienai Dans iesaka viegli mineralizētu ūdeni, kura kopējā mineralizācija nepārsniedz aptuveni 500 mg/l. Savukārt minerālvielām bagātākus ūdeņus viņš izvēlas atkarībā no fiziskās slodzes un pašsajūtas.
3. Nespried par ūdens kvalitāti pēc cenas. Dārgāks ūdens ne vienmēr ir labāks. Tā cenu var ietekmēt transportēšanas izmaksas un zīmols, tāpēc svarīgāk ir izpētīt ūdens izcelsmi un minerālvielu sastāvu.
4. Sāc dienu ar lielu silta ūdens glāzi, pirms dzeršanas to iekustinot. Dans iesaka ūdeni dzert nesteidzīgi, apsēžoties un pievēršot uzmanību savām sajūtām.
5. Dzer ūdeni regulāri, nevis tikai tad, kad esi ļoti izslāpis. Dans aicina izveidot ieradumu padzerties visas dienas garumā. Viņš uzsver, ka arī ūdens dzeršanu var padarīt par ieradumu.
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
Projekts "Iedvesmai nav vecuma" tapis sadarbībā ar laikrakstiem "Saldus Zeme", "Druva", "Stars", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Laimīgā Programma" un žurnālu "Patiesā Dzīve".
