23,8 miljardi "Rail Baltica". NASA par šādu naudu būvē raķetes

Tieši tikpat, cik Baltijas valstīm izmaksāšot “Rail Baltica” uzbūvēšana, amerikāņiem izmaksājusi SLS raķete “Artemis” programmā. Tikai ir viena nianse: NASA raķete strādā, ir paspējusi divkārt aizlidot līdz Mēnesim un atpakaļ, kamēr no “Rail Baltica” uzskatāmākais elements ir pālis Daugavā.

23,8 miljardi "Rail Baltica". NASA par šādu naudu būvē raķetes
Foto: unsplash.com

Atbilstoši projekta virzītāju informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro. Kopējās projekta izmaksas (visās kārtās) Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika rēķināts, ka projekts kopumā izmaksās “tikai” 5,8 miljardus eiro.

Tikmēr no Kenedija kosmiskā centra Kanaveralas ragā Floridā jau otro reizi uz Mēnesi sekmīgi startējusi NASA “Artemis” programmas Mēness raķete, kas sastāv no “Space Launch System” (SLS), “Orion” kapsulas komandai un Eiropas Kosmosa aģentūras (tajā asociētā dalībniece tagad ir arī mūsu valsts) būvētā servisa moduļa. Pirmajā izmēģinājuma lidojumā “Orion” un servisa modulis autonomā režīmā bez cilvēkiem apriņķoja Mēnesi, bet “Artemis II” misija no 1. līdz 10. aprīlim aizveda četrus astronautus rekordtālā lidojumā no Zemes (daudz dziļāk izplatījumā nekā līdzšinējie rekordisti “Apollo 13”, kas visiem zināmās avārijas dēļ bija spiesti mainīt lidojuma plānu), lai sekmīgi nolaistos Klusajā okeānā. Aiznākamgad plānota atgriešanās un izkāpšana uz Mēness.

Pirmie “Rail Baltica” plāni 2011. gadā rādīja, ka visiem paredzētajiem darbiem būšot vajadzīgi aptuveni 3,6 miljardi eiro. Tajā pašā gadā, izbeidzot “Space Shuttle” programmu, NASA sāka darbus pie vairākām jaunām raķešu paaudzēm, līdz izšķīrās par labu “Artemis” programmai, kas izmanto no “Space Shuttle” pāri palikušos dzinējus, cietā kurināmā starta paātrinātājus un citus elementus, no kuriem daudzi izstrādāti vēl Aukstā kara gados. Katra SLS raķete ir izmantojama tikai vienreiz, savukārt uz Zemes atgriežas “Orion” kapsulas, tomēr arī tās katrai misijai būvējamas no jauna.

Tagad “Artemis II” pacēla ļoti eliptiskā Zemes orbītā četrus cilvēkus, lai pēc tam veiktu t.s. translunāro injekciju, kas aizveda astronautus apkārt Mēnesim, sasniedzot jaunu vistālāko punktu no Zemes kosmisko lidojumu vēsturē, un pēc pētījumu izdarīšanas četrinieks ar 40 000 km/h atgriezās mājās “Orion” kapsulā, atgriežoties atmosfērā, nometot servisa moduli 300 miljonu vērtībā. Nākamos etapus “Artemis III” lidojumam jau šobrīd projektē “SpaceX”, kuras ziņā būs aparatūras un cilvēku nolaišana līdz Mēness virsmai un pacelšana atpakaļ orbītā.

Saskaitot visas NASA izmaksas SLS izstrādei, līdz ar “Artemis I” palaišanu tās ir 23,8 miljardi – tieši tas pats cipars, kas “Rail Baltica” sakarā parādījies šopavasar. (Jāņem vērā, ka SLS izmaksas ir pat mazākas, jo tās uzrādītas dolāros, kamēr aprēķini “Rail Baltica” sakarā notiek eiro.) Abos gadījumos ņemtas vērā transporta infrastruktūras izmaksas, bet ne transportlīdzekļi cilvēku pārvadāšanai – kā jau iepriekš minēts, “Rail Baltica” izmaksās nav iekļauti vilcienu sastāvi un stacijas, savukārt SLS izmaksām jāpieskaita “Orion” un pārējie moduļi, kuros lidos un dzīvos astronauti.

Tātad par 23,8 miljardiem dolāru NASA tikusi pie raķetes, kura divreiz jau tikusi līdz Mēnesim, apriņķojusi to, atgriezusies uz Zemes un atkal gatavojas startēt, līdz šīs desmitgades beigām organizējot vispirms cilvēku atgriešanos uz Mēness, bet nākamajā desmitgadē – arī pastāvīgi apdzīvotas pētījumu bāzes izveidošanu. “Rail Baltica” gadījumā ir pālis Daugavā…

Viedokļi

Vairāk