Kete, loģistikas speciāliste

Kad man bija 17 gadu, es sāku strādāt uzņēmumā, kur par trauku mazgātāju strādāja viena jauka sieviete. Viņa man reiz teica tā: “Vienmēr atceries vienu ļoti svarīgu lietu dzīvē – kam ir laba sirsniņa, tam ir plika dirsiņa.” Man tolaik likās, ka tās ir pilnīgas muļķības, bet ar katru gadu es arvien labāk saprotu viņas teikto un to, ka ne visiem vajag palīdzēt.

Katrīna, skolniece

Mans svarīgākais skolotājs ir manas iepriekšējās skolas klases skolotāja, kas mācīja angļu valodu. Viņa vienmēr bija ļoti jauka, bet tajā pašā laikā prata ieviest disciplīnu, kā arī lika saprast, ka neviens nekāps viņai uz galvas. Viņa vienmēr saglabāja mieru, un ar viņu vienmēr visu varēja izrunāt.

Sanija, redaktore

Manā dzīvē vislielākais skolotājs ir viss, kas ar mani ir noticis jeb, vienā vārdā sakot, pagātne. Atceroties pieļautās kļūdas, varu no to atkārtošanās censties izvairīties nākotnē, veidojot rītdienu labāku par vakardienu.

Jeļizaveta, skolniece

Mana sociālo zinību skolotāja. Viņa palīdzēja tikt galā ar pilnīgi jebkurām grūtībām un ļoti daudz ko man iemācīja. Patiesībā viņa mani atbalstīja pat vairāk nekā jebkurš cits. Un arī pašas sociālās zinības pie viņas bija vienkārši superīgas.